Smiltenes un Valkas novados “Covid-19” līkne iet augšup

2021. gada 3. septembris 08:00

742

Smiltenes un Valkas novados “Covid-19” līkne iet augšup

Smiltenes novadā turpina pieaugt ar “Covid-19” saslimušo cilvēku skaits – saslimstības līkne diemžēl strauji iet augšup.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izveidotajā kartē redzamajiem datiem uz 1. septembri Smiltenes novadā bija konstatēts 81 saslimšanas gadījums (uz 29. augustu – 57). Vīruss izplatās arī Valkas novadā, tur uz 1. septembri bija 15 saslimšanas gadījumi (uz 29. augustu – deviņi). Atgādinām, ka šis skaitlis ir kumulatīvais radītājs, kas atspoguļo personu skaitu, kurām pēdējās 14 dienās konstatēta “Covid-19” infekcija.
Skatoties 14 dienu kumulatīvo saslimstību Latvijas novados uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Smiltenes novads iekļuvis 2. vietā SPKC veidotajā TOP 5, kurā iekļauj piecus Latvijas novadus ar visaugstākajiem saslimstības rādītājiem.
Smiltenes novadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju kumulatīvais rādītājs uz 1. septembri bija 446,2. Sliktāka situācija konstatēta tikai Līvānu novadā (564,1). Latvijā vidēji šis rādītājs uz 1. septembri bija 137,4.
Ņemot vērā infekcijas izplatību Smiltenes novadā, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāju Ilzi Arāju, visupirms vaicājot, ko sabiedrībai darīt, lai apturētu “Covid-19” izplatību.
Iedzīvotājiem ir jābūt piesardzīgiem, tiem, kuri vēl nav vakcinējušies, ir pēdējais laiks to darīt, jo, vadoties pēc SPKC rīcībā esošajiem datiem, Ilze Arāja uzsver, – cilvēki vasaras laikā ir atslābuši uzmanīties, bet saslimstības rādītāji ar “Covid-19” Latvijā aug dienu no dienas. Izplatās daudz lipīgākais vīrusa delta paveids.

Ilze Arāja: – Jā, ir sācies skolu skrīnings (testēšana), taču tajā jaunatklāto pozitīvo “Covid-19” gadījumu skaits ir samērā niecīgs pret visu kopējo pozitīvo testu skaitu. Pagājušajā nedēļā tie bija tikai astoņi procenti no visiem gadījumiem. Joprojām saglabājas tendence, kad pusē gadījumu saslimušie nevar pateikt, kur ir inficējušies. Pārējos gadījumos pārsvarā ir mājsaimniecības, kur ir tuvi kontakti, kopējas virsmas, kopējs gaiss un tamlīdzīgi papildu riski un darbavietas. Pamazām skrīninga rezultātā sāk iezīmēties arī izglītības iestādes un interešu izglītība.

– Ko sabiedrībai darīt, lai, piemēram, tajā pašā Smiltenes novadā apturētu vīrusa tālāku izglītību, lai skolēni, kuri šonedēļ bija tik priecīgi satikties 1. septembrī, arī turpmāk varētu iet uz skolu?
– Ir jāsaprot, ka viena lokāla pilsēta nebūs izņēmums, ir jārēķinās ar iedzīvotāju mobilitāti, jo ir arī tā, ka cilvēki dzīvo vienā teritorijā, bet strādā citā, brauc komandējumā un tamlīdzīgi. Līdz ar to visur ir vieni kopīgi drošības pasākumi. Pirmais un galvenais, – ja tev ir saslimšanas pazīmes, kaut vismazākās, nedodies uz darbu, nelaid bērnus uz bērnudārzu vai skolu, sazinies ar ģimenes ārstu par tālāko rīcību! Tāpat kā iepriekš, ir jāievēro distance, publiskās vietās jālieto maska, jāievēro roku higiēna, jāvēdina telpas. Pats galvenais, kā sevi pasargāt, ir vakcinācija. Mums kā sabiedrībai jāgatavojas tam, ka vakcinācija ir tā, kas varēs skolās nodrošināt klātienes mācības. Latvijā ir uzsākta 12 līdz 17 gadus vecu pusaudžu vakcinācija pret “Covid-19”. Savukārt jaunāko bērnu aizsargmehānisms no saslimšanas ir viņu vecāki un citi ģimenes locekļi un apkārtējie pieaugušie, kuri ir vakcinējušies: pedagogi un apkalpojošais personāls bērnudārzos un skolās.

– Tomēr arī vakcinētie saslimst ar “Covid-19”, tādi gadījumi ir arī Smiltenē.
– Vakcīna pasargā no smagām saslimšanas formām. To mēs redzam arī pēc datiem, ko saņemam par stacionētajiem pacientiem un mirušajiem pacientiem maijā, jūnijā un jūlijā. 98 procenti stacionēto pacientu ir nevakcinēti. Uz kopējā hospitalizēto skaita vakcinēto un stacionēto pacientu skaits ir niecīgs. Mēs šos gadījumus analizējam un secinām, ka tad, kad cilvēks bijis vakcinēts un viņam bijusi nepieciešama stacionārā palīdzība, ir vai nu pieklājīgs vecums un hroniskās papildu slimības, vai arī hroniskas saslimšanas, atsevišķos gadījumos – nopietnas.

– Vai nav tā, ka tagad sāk slimot tie cilvēki, kuri vakcinējās šā gada pavasarī?
– Tā viennozīmīgi to nevar teikt, jo, skatoties vakcinētu cilvēku saslimšanu, ir dažādi gadījumi. Ja ņemam to pašu mājsaimniecību, tad, piemēram, ir četri ģimenes locekļi, viens no viņiem ir saslimis, bet pārējie tiek nozīmēti par kontaktpersonām, jo arī vakcinēti cilvēki ir kontaktpersonas.Vakcinētajām kontaktpersonām nedēļas laikā ir jātaisa “Covid-19” tests. Piemēram, viņām nav nekādu saslimšanas simptomu, bet tests uzrāda pozitīvu rezultātu.

– Vai tomēr šis nav laiks, kad arī Latvijā jāsāk domāt par revakcināciju vai vakcīnas trešo devu, ko jau uzsākušas, piemēram, Lietuva un Francija?
– Medicīniskas rekomendācijas par to dod Imunizācijas valsts padome. 31. augustā tika izplatīta ziņa, ka šī padome skata revakcinācijas nepieciešamību, kā arī analizē tās iedzīvotāju grupas, kurām tā būtu nepieciešama, tāpēc tuvākajā laikā gaidāms IVP paziņojums par šo jautājumu. IVP medicīniskā rekomendācija par trešo poti, iespējams, varētu būt senioriem vai cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām (vakcinācija pret “Covid-19” Latvijā aizvien notiek saskaņā ar vakcinācijas rokasgrāmatu un zāļu instrukcijām, kurās ir skaidri atrunāts nepieciešamo devu skaits, kas paredz vienu devu “Johnson & Johnson” ražotajai vakcīnai un divas devas ar noteiktu laika intervālu pārējām Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētajām vakcīnām – redakcijas piezīme).

– Smiltenes pusē ir gadījumi, kad ar “Covid-19” saslimst vairāki vienā darba kolektīvā strādājošie. Kas būtu jāievēro darba devējiem, lai darbavietās mazinātu risku inficēties ar šo vīrusu?
– Jau pērn rudenī darba devēji bija izstrādājuši drošības protokolus, nodalot plūsmas, piemēram, ja tas ir maiņu darbs, lai maiņās strādājošie nesatiekas, lai nav kopēju pusdienu ēšanu un tamlīdzīgi. Ja darba kolektīvā kāds saslimst ar “Covid-19”, tad par kontaktpersonām tiek noteikti visi kolēģi, kuri ar viņu bijuši kopā. Ja darba devējs un darba ņēmēji kārtīgi un punktuāli ievēro drošības protokolu, tad saslimšanas riski būs minimizēti. Katrs darba devējs skatās, kā pasargāt kolektīvu, jo ikviens ir ieinteresēts turpināt darbu. Ja kādu darbinieku nosaka kā kontaktpersonu, tad viņam nav obligāti jāņem slimības lapa, – ja iespējams darbu veikt attālināti, tad viņš to var darīt.

– Smiltenē ne vienu vien iedzīvotāju satraukusi vīrusa izplatība. Nesen mūsu redakcija saņēma īsziņu, kuras sūtītāju satrauc, ka uz “Covid-19” testu nodošanas punktu “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” ēkā cilvēki iet bez maskām (ar ārsta norīkojumiem, tātad jau ar “Covid -19” pazīmēm, rakstīts īsziņā), bet pa šo pašu gājēju celiņu pārvietojas pansionāta iemītnieki, tuvējās vidusskolas audzēkņi un pedagogi.
– Arī, ejot pa ielu, mēs nezinām, kurš nāks pretī vai garām un blakus nošķaudīsies vai iekleposies. Tomēr ārtelpās kovids tā pa gaisu nelido. Ir jābūt tuvam un ciešam kontaktam.

Viedoklis
Vilnis Būce, Valsts policijas Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks:
– Ja iedzīvotājiem ir informācija par “Covid-19” slimniekiem vai viņu kontaktpersonām, kuras neievēro mājas karantīnu, bet ar slimības simptomiem turpina iet uz darbu, apmeklē veikalus vai citas publiskas vietas, tad var zvanīt uz 110 ( bezmaksas diennakts Valsts policijas palīdzības tālruni – redakcijas piezīme). Zvanītāju savienos ar reģionālo dežūrdaļu. Valsts policija pārbaudīs saņemto informāciju un sazināsies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), pieprasot attiecīgu informāciju. Taču zvanītājam ir jāstādās priekšā un jābūt gatavam vēlāk sniegt rakstveida liecību administratīvajā lietā. Daudzi cilvēki domā, – “es piezvanīšu un policija visu nokārtos”. Tā nav. Ja cilvēks ir konstatējis, ka kāds kaut ko ir pārkāpis, tad viņam pašam jābūt apzinīgam un gatavam palīdzēt policijai, jo šajā gadījumā liecību var vērtēt kā pierādījumu. Ja kāds piezvana un pasaka, ka tas un tas cilvēks, būdams slims ar kovidu, staigā pa pilsētu un visus inficē, policijai tas neko nedos. Jebkurā gadījumā “Covid-19” izplatības ierobežošana ļoti lielā mērā ir atkarīga no cilvēku godaprāta. To zinu no personīgās pieredzes. Kad pats saslimu ar “Covid-19”, man zvanīja no SPKC un prasīja manas kontaktpersonas. Viņām visām bija jāievēro pašizolācija. Mums Latvijā ir divas nometnes – nevakcinētie, vakcinācijas pretinieki, kuri vaino pašreizējo kārtību, un vakcinētie. Taču ko mēs paši darām? Ejam slimi uz darbu? Tā ir vislielākā bezatbildība ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem – pret kolēģiem, pret cilvēkiem, kuriem tu paej garām uz ielas un aplipini. Tavai bezatbildīgajai rīcībai, iespējams, ir kāda cita cilvēka dzīvības cena.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes un Valkas novados “Covid-19” līkne iet augšup

Kategorijas