Lāči barības meklējumos nāk augļu dārzos, māju pagalmos

2021. gada 3. septembris 08:18

2542

Lāči barības meklējumos nāk augļu dārzos, māju pagalmos

Šovasar jau vairāki cilvēki ir sastapušies aci pret aci ar lāčiem un dalījušies ar novēroto internetā, bet aizvadītajā nedēļā divi draiskulīgi lāči iemūžināti dzīvojamies kādas mājas pagalmā un mielojoties ar plūmēm.

Satikšanos ar lāčiem iemūžina video

Linda Medne sociālajā tīklā “Facebook” ievietojusi video, kurā divi lāči mielojas pagalmā ar plūmēm. Linda gan “Ziemeļlatvijai” atzina, ka nav šī video autore, video esot līdz viņai nokļuvis un viņa to publicējusi savā sociālo tīklu kontā.

Video jau daudzi noskatījušies. Tajā lāči droši mielojas ar zem plūmes nobirušiem augļiem, ceļas kājās, lai koku purinātu ar mērķi nokratīt nost vēl vairāk augļu. Viens no lāčiem pat uzrāpies plūmju kokā, lai tiktu pēc barības. Tikmēr vien dažus metrus no plūmes redzamajā mājā kāds cilvēks notiekošo vēro pa logu, bet cits – turpat netālu filmē, kas liecina – arī cilvēku tuvā klātbūtne lāčus nebūt nebiedē. Skats tik tiešām ir iespaidīgs, jo dzīvojamā māja atrodas pārus metru attālumā, turklāt lāči pagalmā ienākuši gaišā dienas laikā. Video aizkadra balss vēsta, ka, lai lāčus aizbaidītu, bijis nepieciešams padot skaņu, pielietojot šaujamo. Proti, video noslēdzas ar vairākiem šāvieniem gaisā no “baidāmās” bises, uz ko lāči reaģē visai gausi, pametot sētas teritoriju, kas apstiprina – no cilvēka tiem nav sevišķi bail.

Izdevās noskaidrot, ka lāči todien viesojušies ne vienā vien pagalmā. Bet video uzņemts netālu no Gaujas upes, Valkas pagasta “Aņņos”.

Lāči Valkas pusē manīti 27. augusta pēcpusdienā. “Tas bija kaut kur ap pieciem pēcpusdienā. Abi divi nāca manā pagalmā un sāka rāpties plūmju jaunajos kociņos, nolaužot tos. Uzvedās draiskulīgi. Tie bija praktiski divu metru attālumā no manis. Kliedzu, bļaustījos, zvēri nebijās, bet pat draudīgi tuvojās man. Bija jākāpj mašīnā, tikai tādā veidā kaut kā izdevās aizbaidīt ķepaiņus prom no pagalma. Nekur tālu viņi nedevās, aizgāja uz kaimiņu mājām,” stāsta aculiecinieks, arī mednieku kluba “Zīle” vadītājs Valdis Ķiris. Kaimiņos tos arī ieinteresēja plūmju koks, kurā uzrāpās viens no lāčiem. Kā redzējām pēc lāču uzvedības, tad mājas pagalmā tie jutās droši un nebija nemaz tik viegli aizbaidāmi prom. Tad arī Valdis devies kaimiņam palīgā, izmantojot atbaidīšanai skaņu ieroci. “Arī šī skaņa īpaši nesatrauca lāčus. Beigās tāpat nācās kāpt mašīnās un tādā veidā aizdzīt zvērus uz meža pusi,” viņš atklāj un turpina: “Mūsu pusē ir manāmi trīs lāči. Šiem diviem varētu būt gadi trīs. Visticamāk, tie nodalījušies no mātes jau sen, jo daudzi abus lāčus manīja jau pērn. Kaut kur ir arī lācene. Medību kluba kameras viņu arī ir piefiksējušas. Tā ir, kad tā gatavojas jaunam metienam, – lāču bērni sāk dzīvot savā vaļā,” stāsta mednieks un uzsver, ka lāči ir visēdāji. Viņi ēd gaļu, ogas, sēnes. Praktiski visu, ko var dabūt brīvi pieejamu, tāpēc nav jābrīnās, ka cilvēki tos arvien biežāk var manīt dārzos, bišu dravās un tamlīdzīgi. Kaut arī mežos vēl ir daudz ogu, sēņu un pat cilvēku izmestu ābolu, jaunie dzīvnieki, klejojot apkārt, nokļūst lauku cilvēku īpašumos.

“Cilvēki mežos met ābolus, atbrīvojas no liekās ražas, lāči pa gabalu sajūt smaržu un dodas uz šīm vietām. Zvēri ir mūsu Latvijas dabas bagātība, tie ir saudzējami. Līdz ar to vienīgais, ko cilvēki var darīt, ir atbaidīt dzīvniekus no saviem īpašumiem. Kamēr vien lāči būs Sarkanajā grāmatā, tikmēr nekas nemainīsies. Tie nāks pagalmos, postīs bišu stropus. Zinu jau vairākus biteniekus, kuriem radīta skāde,” uzsver V. Ķiris.

Vēlāk izdevās sazināties arī ar lāču video autoru. Tas ir Andrejs Kalniņš, kurš padalījās arī savās emocijās par redzēto. “Pamanīju, ka divi lāči atrodas pie miskastes, kas mums atrodas ceļa galā. Tas varētu būt kādu simts metru attālums. Tie izraisīja interesi par miskasti, gāza to riņķī. Labi, ka tobrīd tā bija tukša. Protams, man bija liels izbrīns, jo tik tuvu lāčus redzēju dzīvē pirmoreiz. Tāpēc radās interese tos nofotografēt, piegāju nedaudz tuvāk. Tad viņi ieraudzīja mani un sāka nākt uz manu pusi. Kad attālums bija ap 20 metriem, sapratu, ka nu jau tas ir zināms risks, ka viņi tāpat vien neapstāsies. Es iekliedzos, lai tos izbiedētu. Bet tie nereaģēja un turpināja nākt man virsū. Tad es atkāpos aiz sētas un aizvēru vārtus. Stāvēdams nodomāju – jāpaskatās, kāda būs zvēru reakcija, kad bļaušu vairāk un skaļāk, jo, ieraugot cilvēku, dzīvnieki parasti pagriežas un dodas uz otru pusi, bet nekā. Tā nenotika. Un sākās teātris. Viņi aiz sētas tā arī dzīvojās – lauza kokiem zarus, bāza tos mutē, savu reizi arī nosprauslojās. Interesanti, ka vienam no lāčiem mutes daļā bija manāmas putas, bet mēs jau neviens nevaram zināt, ko tas nozīmē, jo tādu zināšanu par lāčiem nav.” Pēc šiem notikumiem pagājis vēl kāds brītiņš, un tad jau lāči bija tikuši kaimiņienes dārzā pie jau minētajām plūmēm. “Kaimiņienei sētas nav, tāpēc viņi tur mierīgi iekļuva. Protams, kaimiņiene bija milzīgā šokā par notikušo. Tajā brīdī pasauca un paņēma līdzi uz istabu manu suni, kurš arī bija ieinteresēts par lāčiem un gribēja pie viņiem doties tuvāk. Tā kaimiņiene uz šiem notikumiem noraudzījās caur istabas logu. Patiesībā lāči apēda ne tikai viņas plūmes, bet arī tomātus, gurķus un pamatīgi izbradāja dārzu,” zina stāstīt A. Kalniņš.

Viņš vēl papildina: “Aprunājoties ar kaimiņieni un sievu, saprotu, ka viņas tagad dzīvo bailēs no nejaušas satikšanās ar lāčiem aci pret aci brīvā dabā. Tie aug lielāki. Tie ir gaļēdāji. Mednieki stāsta, ka ir saimniecības, kur lāči saplosījuši mājdzīvniekus, bet viņiem nav tiesību šaut uz lāčiem. Pats neesmu mednieks un nepārzinu šīs jomas likumdošanu, bet domāju, ka valstī būtu nepieciešamas korekcijas medību likumos, pirms lāči ir uzbrukuši cilvēkiem. Tas viss ir interesanti, kamēr skaties citu uzņemtas bildes un video, bet, kad aci pret aci sastopies ar diviem lāčiem, tad saproti, ka situācija nav kontrolējama, jo tie neapstājas un neskatās acīs, bet visu laiku riņķo. Ir rudens, dienas kļūst arvien īsākas, un tumsā tāda tikšanās ir vēl riskantāka. Mēs caur mežu ejam katru dienu. Arī bērnam jāiet tumsā uz autobusu un tumsā jāatgriežas, diez vai lāči šķiros to, kad gribēs ēst.”

Lāčus bieži mana Zvārtavas pagastā

Rudens ir arī laiks, kad cilvēki aktīvi dodas vākt bagātīgās meža veltes – ogas un sēnes, tāpēc jāpatur prātā, ka sastapt lāci mežā var palaimēties katram un tas vairs nav nekāds mīts. Ja dzīvnieki pamanījušies nākt mājās pagalmā, tad mežā tos ieraudzīt vairs nav nekāds brīnums.

Interneta vietnē “Facebook” ir atrodami arī citu lietotāju uzņemti video, kur redzami lāči. Lāčus šovasar redzējusi arī Irina Ziemiņa no Zvārtavas pagasta. Viņa divus lāčus redzējusi un uzfilmējusi pie Cirgaļu skatu torņa. Video kadros redzams, ka lāči mierīgi uztver cilvēka klātbūtni un nesteidzīgi dodas projām, kad saprot, ka ir piesaistījuši cilvēka uzmanību. “Parasti uz darbu braucu garām Cirgaļu skatu tornim, bet līdz šim tos pastaigājamies tā arī nebiju manījusi. Tad pirms kādām divām nedēļām paskatījos uz skatu torņa pusi un ieraudzīju, ka pa kalnu tie mierīgi pastaigājas. Biju mašīnā, tāpēc jutos drošībā. Apstādināju automašīnu, lai uztaisītu arī video. Jutos priecīga, ka arī man dzīvē tik tuvu sanāca redzēt ķepaiņus. Uzlabojās garastāvoklis visai dienai,” stāsta aculieciniece, kura izsaka minējumu, ka varētu būt redzējusi tomēr citu lāču “pārīti”. “Noskatījos slaveno video internetā, tie tomēr izskatās augumā lielāki lāči. Man šķita, ka manis redzētie tomēr ir nedaudz jaunāki,” papildina I. Ziemiņa.

Viņa arī norāda, ka emocijas būtu pavisam citas, ja viņa neatrastos automašīnā, bet, piemēram, ar sēņu groziņu mežā, kā tas gadījies vienai viņas kolēģei, kura praktiski tajā pašā vietā aci pret aci sastapusies ar lāčiem.

Svarīgi dzīvniekus nebarot

Mednieki atgādina, ka lācis ir plēsējs un viņa rīcība nav prognozējama. “Cilvēki rīkojas neapdomīgi, pasviežot pa mašīnas logu vai aiz sētas žoga ābolu vai ko citu apēdamu. Lācis ir gudrs dzīvnieks. Ja zina, ka tur viņam tiek piedāvāts ēdiens, tad atgriezīsies tajā vietā un pašam iztika nebūs jāmeklē,” atgādina Medību sporta kluba (MSK) “Kārķi” biedrs Artūrs Meirēns, kurš pats dzīvē redzējis lāčus vairākas reizes.

Katru pavasari tie apciemo arī meža zvēru barotavas, lai pārbaudītu, vai tur nav atstāta kāda garšīga maltīte. “Daudzreiz esmu piefiksējis lāčus barotavā. Kamerās redzu, kā viņi uzvedas, – izzina apkārtni, jūtas droši un ne reizi vien ir izpostījuši barotavu. Šogad pats redzēju lāci labības laukā pie pamestām mājām Kārķu pagastā. Tas bija lielāks nekā tie divi, kuri visu laiku parādās internetā,” stāsta Artūrs, kurš arī pieļauj, ka Latvijas teritorijā ir krietni vairāk ķepaiņu, nekā oficiāli tiek uzskatīts. Viņš pieļauj, ka vismaz 30 varētu būt visā Ziemeļvidzemes teritorijā, kas sliecas gar Igaunijas un Krievijas robežām.

A. Meirēns piemin arī gadījumu pirms diviem gadiem, kad dzinējmedībās no masta tika izdzīta lācene ar četriem lācēniem. “No sākuma domājām, ka dzenam aļņus. Brikšņi skan, bars skrien uz priekšu. Nekā, izrādās – lāči! Bet es stāvēju medībās noliktajā vietā. Un sanāca tā, ka lāču mamma ar visiem četriem mazajiem skrēja pa ceļu tieši man virsū. Sajūtas baisas, drebuļi nokratīja ne pa jokam. Kādus metrus divdesmit no manis pamanīja mani un tad apgriezās, aizskrēja citā virzienā. Šiem vismaz bija bail no cilvēku klātbūtnes,” atminas mednieks. Viņš arī spriež, ka lāči Latvijā jūtas droši, jo te neviens viņus neaiztiek, bet, piemēram, Igaunijā šos dzīvniekus ir atļauts medīt. “Lāči ir aizsargājami dzīvnieki. Izskatās, ka mūsu valstī likums vēl ilgi netiks mainīts. Kāpēc lai tie nevairoties, ja dzīvnieki jūtas brīvi, barību arī atrod?” nosaka mednieks.

Jāatgādina, ka līdz 2022. gadam Latvijā turpinās lāču (Ursus arctos) monitorings, kura ietvaros tiek uzskaitītas lāču klātbūtnes liecības: pēdas, postījumi, novērojumi, DNS un citi materiāli.

Nodara postījumus biškopjiem

Ne viens vien biškopis jau cietis no lāču pastrādātajiem “darbiem”. Proti, Valkas novadā lāči arī šovasar pabijuši vairākās bišu dravās. Viena no tām ir Kārķu pagasta zemnieku saimniecība “Dzintari”. Tur pirms kāda laika pēc lāča apciemojuma palikuši izpostīti vairāki bišu stropi. “Lāču postījumi mūsu saimniecībā jau bija pagājušajā, aizpagājušajā gadā. Pērn, pēc pēdām spriežot, dravā pabija lāču mamma ar vienu mazo lācēnu. Arī šogad pavasarī lācis bija paviesojies bišu dravā. Kādu laiku bija miers, bet še tev – augustā bija pat vairākas reizes. Lietus lija. Dravā kādu nedēļu nebiju bijis. Aizbraucu, skatos – postaža liela. Pagalam kādas trīspadsmit bišu saimes, izpostīti stropi. Ja tas būtu noticis pavasarī, vēl būtu cerība, ka, uzstādot/salabojot stropus, daļa bišu saimju varētu atjaunoties, taču rudenī tas vairs nenotiks. Protams, tie ir finansiāli zaudējumi, taču morālais kaitējums ir lielāks, jo žēl ieguldītā darba,” atklāj bitenieks Igors Ignatjevs un turpina: “Pēc novērotā, tas bijis viens liels lācis, kuram medus iegaršojies, tāpēc nācis uz dravu atkārtoti. Lāči ir savairojušies, domāju, ka nāk no igauņiem.”

Jāpiemin, ka biškopim bišu stropi šobrīd atrodas trīs dravās. Vienā vietā teritorijā ap stropiem, lai atbaidītu lāčus, ierīkots elektriskais gans, citā nakts laikā deg gaismas lukturis. “Katrs cīnās, kā māk. Citi bitenieki pa nakti liek, lai radio skan. Elektriskajam ganam akumulators regulāri jālādē. Redz, tajā dravā, kur man ierīkots gaismas lukturis, tas lācim nav bijis nekāds šķērslis. Varbūt uz to brīdi arī nebija gaismas, nemāku spriest. Par lāča postījumiem ziņoju. Bija ieradusies komisija – pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta. Viņi visu piefiksēja un izvērtēs, vai par izpostītajiem stropiem varēšu saņemt kādu nelielu kompensāciju,” atklāj bitenieks un uzsver, ka cilvēkiem noteikti jāziņo attiecīgajām iestādēm par šādiem gadījumiem, lai veiktu meža zvēru monitoringu un tamlīdzīgi.

Izskatās, ka lāči Latvijā ir ieradušies uz palikšanu. Biškopjiem būs vien jāmācās ar tiem sadzīvot. Galvenā mācība – maksimāli rūpēties, lai lācis nepiekļūtu stropiem, nenogaršotu perus un medu. Biškopja atbildība – darīt visu iespējamo, lai lāci no dravas atbaidītu. Galvenais biškopja palīgs šajā cīņā ir elektriskais gans.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lāči barības meklējumos nāk augļu dārzos, māju pagalmos

Kategorijas