Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laiks sarunai par intīmām tēmām

Ilze Šķietniece

2021. gada 7. septembris 08:00

4
Laiks sarunai par intīmām tēmām

Primāri bērniem par seksuālo un reproduktīvo veselību vajadzētu uzzināt ģimenē. Taču, sākoties pubertātes vecumam, skolai un sabiedrībai šajā procesā ir jāpievienojas, uzskata biedrības “Papardes zieds” sabiedrības veselības speciāliste Rita Kubuliņa. Lai katrā Latvijas pašvaldībā būtu iespēja īstenot izglītojošas aktivitātes, tiek rīkotas bezmaksas apmācības.
– Veselības ministrija sadarbībā ar “Papardes ziedu” ir izstrādājusi izglītības programmu jauniešiem par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un rīko apmācības pašvaldību deleģētiem pārstāvjiem.
– Darbs pie šī projekta sākās pagājušā gada beigās. Uzvarot iepirkumu konkursā, esam izstrādājuši trīs nodarbību ciklu diviem vecumposmiem: 5.-7.klašu un 8.-12.klašu skolēniem. Visām pašvaldībām ir nosūtīta informācija, un tās deleģē speciālistus, kuri apgūst šo izglītības programmu. Piedāvājam arī izdales materiālus. Pašvaldība pati lems, kā šie cilvēki turpmāk darbosies. Viņi pēc vienotas metodikas varēs vadīt nodarbības jauniešiem, kā arī apmācīt to darīt vēl citus kolēģus.
– Vai tas nozīmē, ka jūs paši vairs nebraukāsiet pa skolām?
– Tas ir tas, ko “Papardes zieds” dara ikdienā, bet citu projektu un pasākumu ietvaros. Šī projekta ietvaros to darīs mūsu apmācīti speciālisti.
– Cik liela ir atsaucība no pašvaldībām?
– Dalībnieku vietas ir paredzētas visām Latvijas pašvaldībām. Pagaidām jūtam pietiekami lielu interesi. Septembrī izglītosim Zemgales un Latgales reģiona, bet oktobrī – Vidzemes, Rīgas un Pierīgas reģiona pašvaldību speciālistus.
– Par ko tieši plānots vadīt nodarbības jauniešiem?
– Programma sastāv no diviem nodarbību kopumiem. Pirmais trīs nodarbību cikls paredzēts 5.–7.klašu skolēniem. Pirmā tēma ir pubertāte, un saruna notiek ar zēniem un meitenēm atsevišķi. Skolēni uzzina par pārmaiņām, kas notiek bērnam pieaugot. Meitenēm parasti aktuālākie jautājumi ir par mēnešreizēm, zēniem – par dzimumorgānu higiēnu. Otra tēma ir attiecības – draudzēšanās, konfliktu risināšana, lēmumu pieņemšana. Trešajā nodarbībā runājam par drošu internetu, “sekstingu” un riskiem, kas saistās ar attiecību veidošanu virtuālajā vidē.
Otrs trīs nodarbību cikls paredzēts 8.–12.klašu skolēniem. Viņiem pirmā tēma ir par drošām attiecībām. Nodarbībā tiks runāts par to, kā veidot uzticamas romantiskās attiecības, kā arī par lēmumu uzsākt dzimumattiecības. Otrā tēma ir par kontracepciju, kurā runājam par jauniešiem piemērotām kontracepcijas metodēm un ģimenes plānošanu. Viņi apgūst arī komunikācijas prasmes par šo tēmu, lai nav tā, ka nevar vienoties par prezervatīva lietošanu, jo kauns par to runāt. Trešā nodarbība ir par seksuāli transmisīvajām infekcijām un HIV/AIDS.
– Daudziem vecākiem šķiet, ka internetā jau bērni visu redz – ko tur vairs stāstīt.
– Internetā var uziet visu ko, tajā skaitā ļoti daudz neatbilstošas un nepatiesas informācijas. Gan mūsu pētījumi un pieredze, gan vecāki un apmācību dalībnieki apstiprina, ka lielākoties informācija, ko bērni internetā atrod par seksa tēmu, diemžēl ir pornogrāfija. Tāpat bērns, meklējot pats, var kādu tēmu palaist garām. Iespējams, internetā nemaz tik viegli nevar uzzināt, kas tieši ir mēnešreizes: ka tā ir asiņošana, ka tad jālieto paketes; kas ir slapjie sapņi, nakts pollūcijas zēniem.
Lai informācija būtu pilnīgāka, aptverošāka un jauniešu vajadzībām atbilstošāka, svarīgi par šīm tēmām runāt ģimenē un arī skolā. Sarunām par seksualitāti vajadzētu sākties jau bērnībā, kad mazulis apgūst, kādas ir ķermeņa daļas – ka ir ne tikai rociņas, kājiņas, bet arī gailītis jeb krāniņš. Vēlākos gados vēlams pārrunāt, kā rodas bērni, kāpēc zēniem ir gailīši, bet meitenēm tie ir “nokrituši”. Vēlāk vajadzētu risināt sarunas par to, kā veidojas romantiskas attiecības, kāpēc cilvēki precas.
– Vai ir svarīgi, lai par šīm tēmām ar puišiem runātu vīrieši un ar meitenēm – sievietes?
– Ja runā par attiecībām, nav svarīgi, kura dzimuma pārstāvis par to stāsta. Bet ir lietas, ko, piemēram, zēniem labāk var izstāstīt tieši vīrietis – kā mazgāt dzimumlocekli, kā pareizi rūpēties par priekšādiņas higiēnu, kas ir slapjie sapņi vai spontānā erekcija. Ideālā gadījumā tas ir tēvs vai kāds cits ģimenes vīrietis. Diemžēl esošajā situācijā bērnu un jauniešu seksuālā izglītība ir kritusi uz sieviešu pleciem, un tas mazliet ietekmē viņu zināšanas.
– Bet vai pieaugušo zināšanu līmenis ir pietiekams, lai runātu ar bērniem par seksuālo un reproduktīvo veselību?
– Mums pirms dažiem gadiem bija pētījums par to, kā ģimenēs izglīto bērnus par šiem jautājumiem. Interesanti, ka procentuāli vairāk vecāku domāja – viņi par šīm tēmām ar bērniem ir runājuši pietiekami. Savukārt procentuāli mazāk bija bērnu, kas uzskata, ka vecāki viņus izglītojuši pietiekami. Kontroljautājumi par menstruālo ciklu, iespējām inficēties ar HIV un citi parādīja, ka vecāku zināšanas nav pietiekamas. Visticamāk, šodienas vecāki paši savulaik nav saņēmuši informāciju par seksuālo veselību, tāpēc arī viņiem trūkst zināšanu, ko nodot tālāk.
Un vēl – dažkārt vecāki pārvērtē brīdi, kad ar bērniem jāsāk runāt par seksuālo veselību. Proti, tas jādara mazliet agrāk nekā šķiet. Kaut vai jau minētajā piemērā par mēnešreizēm – labāk, ka meitene zina iepriekš, ka tas notiks, kur mājās ir paketes, kur zvanīt vai iet, ja tas notiek skolā. Arī ar vecākiem pusaudžiem par seksuālām attiecībām un prezervatīva lietošanu būtu jārunā, pirms pirmoreiz ir dzimumakts. Protams, vecāki būtu ļoti laimīgi, ja tas notiktu tikai pēc astoņpadsmit gadu vecuma, kad jaunietis ir saticis savu īpašo cilvēku, bet realitātē tas mēdz būt arī agrāk.
– Kāds ir secinājums par jauniešu zināšanu līmeni?
– Zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Ir jaunieši, kas saka: man jau mamma visu to pastāstīja. Ir skolas, kurās skolotāji par šīm tēmām runājuši. Un ir jaunieši, kuriem laimējies patērēt atbilstošu saturu internetā. Bet ir arī gadījumi, kad trūkst pat pamatzināšanu par savu ķermeni. Piemēram, tipiski – zēniem nav izpratnes par to, ka meitenēm ir mēnešreizes un ko tas nozīmē, bet meitenes pat vidusskolas vecumā nezina, kas ir menstruālais cikls, kā to skaitīt un kāpēc tam ir nozīme. Vēl ir dažādi mīti un aizspriedumi. Visi zina, ka makā jātur prezervatīvs, bet nezina, ka jāpievērš uzmanība termiņam, kā to pareizi uzvilkt.
Kad mācījos skolā 2000.gadu sākumā, Latvijā bija ļoti liels HIV epidēmijas uzliesmojums, kas gāja kopsolī ar heroīna epidēmiju. Informācijas par narkotikām un seksuālo veselību tobrīd tiešām bija ļoti daudz, jo tas bija kontekstā ar sabiedrībā notiekošo.
– Vai tagad ir kādas raizes šajā jomā?
– Statistika apliecina, ka lielākā daļa no seksuāli transmisīvajām infekcijām Latvijā ir tieši cilvēkiem vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Pēdējo gadu laikā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā to valstu vidū, kur ir visvairāk jauno inficēšanās gadījumu ar HIV. Un inficēšanās lielākoties notikusi heteroseksuālu kontaktu ceļā, nevis riskantas uzvedības dēļ, piemēram, lietojot narkotikas. Tas nozīmē, ka puiši un meitenes bieži nodarbojas ar seksu bez prezervatīva, neapzinoties riskus. Tāpat joprojām katru gadu ir pusaudži, kam iestājas grūtniecība, un ir nepilngadīgas meitenes, kas grūtniecību pārtrauc. Piemēram, 2018.gadā mazuļus bija dzemdējušas 108 nepilngadīgas mātes. To var novērst, runājot ar jauniešiem par to, kas notiek ar viņu ķermeni, ka, uzsākot dzimumdzīvi, var būt sekas, ka tās ir pieaugušo spēlītes un pieaugušo atbildība. Grūtniecībai būtu jābūt plānotai un gaidītai brīdī, kad cilvēki tam ir gatavi, nevis kā dažās situācijās, kad jaunieši paši nav sapratuši, kas īsti notiek.


Uzziņai
● Izglītības programmu par seksuālo un reproduktīvo veselību skolēniem izstrādājusi Veselības ministrija sadarbībā ar biedrību “Papardes zieds”.
● Nodarbību organizēšanā paredzēts apmācīt visu Latvijas pašvaldību deleģētus speciālistus – pedagogus, jaunatnes darbiniekus, sabiedrības veselības speciālistus, sociālos pedagogus, psihologus, medicīnas māsas, vecmātes un citus.
● Apmācības tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda projektā “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.
● Kopumā tiek organizētas sešas grupas – pa vienai katrā Latvijas reģionā.
● Apmācības notiek divas dienas un ir bez maksas.
Avots: “Vm.gov.lv”