Pētījums: Depresijas simptomi konstatēti 42,6% mediķu; trauksme – 28,9%

2021. gada 15. septembris 15:25

Trešdien, 15.septembrī, tika prezentēts aktuālie pētījuma “Covid-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību”, kuri rāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā depresijas simptomi konstatēti līdz 43,6% mediķu un trauksmes simptomi 28,9% mediķu.

Pētījumu prezentēja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja un RSU doktorante Laura Valaine, kur kā mērķis izvirzīts – noteikt medicīniskā personāla psihiskās veselības stāvokli pirmās Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, tā izmaiņas un to ietekmējošos faktorus dinamikā. Līdz šim veiktais pētījums rāda, ka medicīnas personāla psihiskā veselība visvairāk tikusi ietekmēta otrās ārkārtas situācijas laikā. Šī gada martā veiktā aptauja rāda, ka visbiežāk depresijas simptomi konstatēti ģimenes ārstu praksēs, ko norādīja 52,9% respondentu. Stacionārā strādājošajiem šie simptomi konstatēti 40% gadījumu, bet neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nodarbinātajiem 38,8% gadījumu.

Savukārt trauksmes simptomi 4.kārtā konstatēti 28,9% mediķu, kur visbiežāk tie sastopami ģimenes ārstu praksēs – 35,3%. Stacionārā strādājošajiem trauksmes simptomi konstatēti 26,1% respondentu, bet NMPD strādājošajiem – 27,5%.

“Dati rāda, ka situācija ir diezgan nopietna. Vissliktākā situācija bija 4.kārtas laikā, kas notika 2021. gada februārī. Depresijas rādītāji bija 43% un trauksme – 29%. Jāuzsver, ka runa nav par agrīnām iezīmēm, bet par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā būtu nepieciešama ārstēšana,” saka Laura Valaine, “jaunākiem speciālistiem psihiskās veselības traucējumu simptomi ir biežāki. Viņiem ir mazāka pieredze un vispār lielāks satraukums karjeras sākumā. Vēl skaidri redzams arī tas, ka darba stundu daudzums ietekmē psihisko veselību – tie, kas strādā vairāk un ārpus normālā darba laika stundām, jūtas sliktāk, – kas nevienam nav pārsteigums.”

Pētījuma pirmajā kārtā piedalījās gan lielajās slimnīcās strādājošie mediķi, piemēram, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, kā arī reģionāla mēroga mediķi no Liepājas, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Jelgavas, Vidzemes, Jēkabpils, Rēzeknes, Kuldīgas, Madonas, Cēsu, Jūrmalas, kā arī Blavu un Gulbenes slimnīcām, tāpat arī NMPD un ģimenes ārstu prakšu darbinieki un “RSU Stomatoloģijas institūta” pārstāvji. Pirmā datu ievākšana notika 2020.gadā no 28.aprīļa līdz 2.jūnijam, atkārtojot kārtas ik pēc trīs mēnešiem. Kopumā iegūti dati no piecām pētījuma kārtām.

Pēc pētījuma prezentēšanas, profesore Gunta Ancāne plašāk pastāstīja par Psihosomatikas un psihoterapijas katedras 25 gadu gaitā paveikto. Viņa pauda, ka pēc neatkarības atgūšanas 1992.gadā tika nodibināta specialitāte Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija, kas pēc gada pēc Veselības ministrijas ierēdņu lūguma diemžēl tika saīsināta par “Psihoterapija”. Taču jāņem vērā, ka psihosomatiskā pieeja pacientiem Latvijas slimnīcās, īpaši P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sāka attīstīties jau agrāk.

Tāpat Psihosomatikas un psihoterapijas katedra nodrošina apmācības dažādu profesiju RSU studentiem, bakalauriem, maģistrantiem, rezidentiem un ārstiem studiju kursos Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija, Psihoterapijas pamati, Psihiskā veselība, Psihodinamiskie procesi grupā u. c. Galvenās tēmas, ko apgūst studenti – psihiskā veselība, ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības, personības teorijas, psihosomatiskās teorijas, psihosomatiskie traucējumi un slimības, ievads psihoterapijas jautājumos - ievads psihoanalītiskajā/psihodinamiskajā psihoterapijā, kognitīvi biheiviorālā terapijā, ievads individuālajā, grupu, ģimenes, bērnu psihoterapijā, atbalsta terapijā, krīžu intervences, u.c. Savukārt Psihosomatikas klīnikā notiek apmācības ārstiem rezidentiem psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā kā arī tiek organizēti psihoterapijas un psihosomatiskās medicīnas cikli ginekoloģijas un dzemdniecības, ģimenes ārstu, neirologu, anestezioloģijas un reanimatoloģijas, pediatrijas, stomatoloģijas, sejas žokļu ķirurģijas, u.c. specialitāšu rezidentiem. Katedras un klīnikas apmācības darbs vērsts uz profesionālo integrāciju Eiropā esošajās profesionālajās struktūrās kā psihosomatiskajā medicīnā, tā psihoterapijā, galveno akcentu liekot uz psihosomatisko traucējumu diagnostiku un ārstēšanu un psihodinamiskās / psihoanalītiskās psihoterapijas attīstību. To nodrošina regulāra ārzemju viesprofesoru piedalīšanās studentu un rezidentu apmācībā, piedalīšanās starptautiskās konferencēs un to organizēšana.

“Katedras 25 gadu un Klīnikas 10 gadu jubileju gribam svinēt kopā ar kolēģiem un draugiem, no Latvijas un ārzemēm, dodot nelielu ieskatu mūsu padarītajā. Esam izveidojuši Latvijā no nulles gan studentu un ārstniecības personu pieprasītas un mīlētas mācību programmas psihosomatikā un psihoterapijā, gan izveidojuši klīniku, kurai pacienti un kolēģi izrāda lielu uzticēšanos un pieprasījums pēc kuras veido pie ārstiem rindas mēnešu garumā, gan sākuši nopietni pievērsties pētniecībai. Darāmā ir vēl daudz un mēs ceram, ka katedras un klīnikas nemitīgā izaugsme turpināsies,” pauž daktere Gunta Ancāne, piebilstot, ka katedras un klīnikas sasniegumiem par godu jau oktobrī paredzēts prezentēt īpašu Svētkiem veltītu grāmatu, bet nākamgad arī zinātnisko monogrāfiju, kuras apjoms pārsniegs tūkstoš lappušu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pētījums: Depresijas simptomi konstatēti 42,6% mediķu; trauksme – 28,9%

Kategorijas