Arī rudens laikā ir iespēja tikt pie svaigām zemenēm un avenēm

2021. gada 17. septembris 08:00

1258

Arī rudens laikā ir iespēja tikt pie svaigām zemenēm un avenēm

Smiltenes novada Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Mežnoras” sācies darbs pie rudens zemeņu un aveņu lasīšanas. Pircēji novērtē, ka vēl tagad var tikt pie tikko novāktām svaigām ogām, un tas saimniekus iepriecina.

Zemnieku saimniecība “Mežnoras” Raunā izveidota 1993. gadā. Saimnieki Aivars, Ārija un meita Līga šobrīd audzē zemenes un avenes siltumnīcās, kā arī zemenes un avenes uz lauka. Zemenes no “Mežnorām” parasti pieejamas laikā no maija vidus līdz oktobra vidum.

Vajadzīga īpaša pieeja
“Mežnorās” saimnieko Urbastu ģimene. Viņi ar zemeņu un aveņu audzēšanu nodarbojas vairāk nekā 20 gadus, uzkrājot zināšanas un lielu pieredzi šajā jomā. Saimnieki atraduši arī veidu, kā paildzināt zemeņu sezonu. Jau trešo gadu jūnijā Urbasti iestāda saldētus stādus. Šo stādījumu raža ienākas augustā, kad siltumnīcās un uz lauka augošās zemenes jau beigušas ražot. “Stādus pasūtām no Nīderlandes, kur tie atbilstoši “ieziemoti”, lai varētu izstādīt tieši tad, kad esam iecerējuši, – jūlijā. Šie mums būs pirmā gada stādi, tātad uz īpašu ražu neceram. Kad beigsies ogu sezona, apkopsim stādus un gaidīsim, kad tie uzziedēs pavasarī un tad jau dos daudz bagātāku ražu,” pastāsta A. Urbasts.
Zemeņu audzēšana nav viegla un vienkārša. Viss ir tīrais roku darbs, ko darīt pietiek visu laiku. “Priecājamies, ka zemenes pircējiem patīk. Tieši tāpēc, domājot, ko piedāvāt laikā, kad zemeņu sezona ir beigusies, kā racionāli izmantot siltumnīcas arī pēc sezonas beigām, sapratām, ka jāpamēģina. Var teikt, ka viss izdevās. Protams, raža nav tik intensīva – ogas gatavojas lēnāk nekā vasaras sākumā,” stāsta A. Urbasts un dara zināmu, ka zemenes tiek audzētas tuneļveida siltumnīcās. Zemeņu stādi sāka ziedēt augustā, pirmā raža ievākta 11. septembrī, bet cik gara būs sezona, vēl nevar pateikt. Ogas būs līdz pirmajiem nopietnajiem mīnusiem. “Pērn rudens zemenes varējām lasīt agrāk, šogad mainīgie laikapstākļi piebremzēja ogu nogatavošanos,” viņš papildina.
Saimniecībā patlaban audzē vairāku šķirņu zemenes, to vidū ir ’Polka`, `Ale¬g¬ro`. `Sonata`. Tās ir šķirnes, kuras pircēji iecienījuši jau gadiem. Saimnieks uzsver, ka šķirnes regulāri pamaina, bet gadiem ir uzticīgi `Polkai`, kuru īpaši novērtējuši zemeņu cienītāji. “Svarīgi, lai ir agrākas un vēlākas šķirnes, tā var pagarināt sezonu,” uzsver A. Ur¬basts. Gardās ogas saimniecībā audzē sešās siltumnīcās, pavisam apmēram 2000 kvadrātmetros. Zemenes audzē arī uz lauka, bet mazākā platībā. Urbastu ģimene kopj arī avenes, stādījumi aizņem divus hektārus. Dažādībai nelielā platībā tiek audzētas arī krūmmellenes.

Piedalās rudens tirdziņos
“Mežnorās “ audzē arī rudens avenes ‘Babje ļeto’, ‘Polana’. Ar savu produkciju, “Mežnoras” rudenī viesojas Straupes lauku labumu tirdziņā Straupes zirgu pastā (Cēsu novadā). Cilvēki gardajām ogām patiešām cenšas atrast naudiņu. Lai gan cena ir būtisks faktors, tomēr pircēji lielākoties ogas izvēlas pēc izskata. Uz tirgu aizvestais lielākoties tiek izpirkts, tāpēc A. Urbasts vērtē, ka pēc šīm ogām pieprasījums būs vienmēr. Zemeņu un aveņu cenas katru gadu nedaudz mainās, tas atkarīgs no tirgus situācijas. Bet cenu svārstības, protams, ietekmē arī degvielas un elektrības izmaksu palielināšanās. Vai zemeņu audzētāji jūt konkurenci? Importētās zemenes iespējams nopirkt gandrīz visu gadu. Saimnieki atbild noraidoši. Pircēji vēlas iegādāties Latvijā audzēto un ražoto produkciju. Šī tendence jūtama aizvien vairāk. Pagājušogad daudz tika runāts, kāpēc Latvijā audzētās zemenes ir tik dārgas, bet Spānijā un Grieķijā māk izaudzēt lētāk. A. Urbasts vien atgādina, kādas Latvijā ir ziemas un cik gara zemeņu sezona, cik jāiegulda, lai uzceltu siltumnīcu, cik jāstrādā, lai izravētu nezāles, jo nekādu ķīmiju “Mežnorās” nelieto. Saimnieks pastāsta, ka pagājušajā vasarā saim¬niecībā bijušas pārbaudes, ņemtas analīzes augsnei, zemenēm, stādiem, “Mežnorās” saimnieko videi un cilvēkiem draudzīgi, kaut oficiāli tā nav bioloģiskā saimniecība. Mēslojumam tiek izmantoti kūtsmēsli no kaimiņu saim¬niecības.

Saimniecību atrod paši
Saimniecībā visu dara pašu spēkiem, tajā iesaistījušās divas paaudzes – arī Aivara meita Līga ar vīru Dāvi Melderi, kurš arī piedalās visos darbos saimniecībā (tie ir tehniskie darbi, tuneļu, siltumnīcu celtniecība un tamlīdzīgi). Līga priecājas, ka šoruden zemenes ir īpaši skaistas, lielas un garšīgas. Līgas pienākumos ir sociālo tīklu pārvaldīšana. Tieši caur “Facebook” daudzi uzzina par iespēju pašiem atbraukt uz saimniecību un izvēlēties, kādas ogas un cik daudz viņi vēlas. “Vidzemē saimniecību daudzi labi zina. Pēc ogām brauc kā vietējie, tā no Valmieras, Smiltenes, Cēsīm, šogad arī interesenti no Rīgas. Cik litrus nopērk? Dažādi. Cits vairāk, cits mazāk, bet skaidrs, ka galvenokārt patēriņam svaigā veidā vai saldēšanai – ziemas krājumiem,” atklāj L. Meldere un pārliecinoši vērtē: “Tā taču ir visgaršīgākā oga! Visas zemenes ir skaistas un garšīgas, ja tām iedod to, ko tās prasa, ja tās apčubina un apkopj. Ja ieaugs nezālēs, tad neko arī nevar gaidīt.”

Ogas pārstrādā arī mājas vīnos
“Mežnorās” gatavo arī vīnu no pašu audzētām ogām (upenēm, jāņogām, ķiršiem, zemenēm, avenēm), rīko degustācijas, pārdod tirdziņos. Pagājušajā vasarā tūristi brauca uz vīna degustācijām, bet vēlāk pandēmijas dēļ šis darbs apstājās. “Tie ir pussaldi deserta vīni, piemēroti gan ikdienas lietošanai, gan svētku dienām, bet tos visus vieno neatkārtojams ogu aromāts un dabīgas garšas. “Mežnoru” vīns pilnībā sākas “Mežnorās”. Tas piedzimst nevis mucās, bet sākas mūsu zemeņu vai aveņu laukā, un tās ir daudz dziļākas saknes, kas atstāj pēdas arī garšā,” tā aizraušanos raksturo “Mežnoru” saimnieki. A. Urbasts gan piebilst, ka vīnu ražošana tagad ir jāuztver vairāk kā ekskluzīvs papildinājums saimniecības piedāvātajai produkcijai, tādējādi esot daudzveidīgākiem un atšķirīgākiem starp līdzīgiem saimniecību piedāvājumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arī rudens laikā ir iespēja tikt pie svaigām zemenēm un avenēm

Kategorijas