Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Apzina Valkas un Valkas novada ģimenēs saglabātās mēbeles

Ilze Fedotova
Laikraksta arhīvs

2021. gada 21. septembris 08:00

348
Apzina Valkas un Valkas novada ģimenēs saglabātās mēbeles

Vēstures pētnieks Māris Stinkulis pētniecības nolūkos vēlas apzināt Valkas vai Valkas novada ģimenēs saglabātās mēbeles, kuras 20. gadsimta 30. gados (arī pēc Otrā pasaules kara) ir izgatavojis mēbeļu galdnieks Pēteris Prūsis.
 
“Būtu vērtīgi, ja kādam ir zināma informācija par šo Valkas meistara atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Es labprāt atbrauktu un nofotografētu,” norāda M. Stinkulis.
Mēdz teikt, ka mūsu dzīves vērtība nav tas, ko pēc sevis atstājam, bet tas, kā mēs nodzīvojam savu dzīvi. Katrā pilsētā un novadā ir cilvēki, kuru vārds ir atpazīstams daudz plašākā valsts vai pat pasaules mērogā. Tradicionāli tie ir inteliģences pārstāvji ar savu atstāto pienesumu valsts kultūras, zinātnes, arhitektūras, medicīnas vai citā jomā. Bet ir arī sabiedrībā mazāk pazīstami ievērojami cilvēki, kuru radītie meistarības pieminekļi, piemēram, mēbeles, izdaiļo mūsu mājas iekštelpas. Un Valkai ir savs meistars, ar ko pilsēta var lepoties. Tas ir mēbeļu meistars Pēteris Prūsis (1873–1953).
“Apmeklējot Valkas novadpētniecības muzeju un iepazīstoties ar muzeja krājumā esošajiem materiāliem par šo meistaru, atklājās stāsts par mērķtiecīgu un sabiedriski aktīvu personību, kura profesionālā izaugsme var kalpot par iedvesmu ikvienam amatniekam,” apgalvo M. Stinkulis.
Pēteris Prūsis 20. gadsimta 30. gadu periodikā ir pieminēts kā Valkā strādājošs galdnieka meistars, kurš pēc Jēkaba Bīnes un Anša Cīruļa izstrādātiem metiem izgatavojis latviskā stila mēbeles vietējās inteliģences pārstāvjiem. Pēteris kā kalpa ģimenes vecākais dēls galdnieka amata apmācību uzsāka 1889. gadā pie Jaunbrenguļu muižas galdnieka Brauna. Pēc četru gadu mācībām un tam sekojošā karadienesta armijā kā jauns zellis Pēteris nonāca Rīgā, kur no 1902. līdz 1909. gadam nostrādāja Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas galdnieku nodaļā. Iegūtā darba pieredze veicināja vēlmi turpināt mācības un paralēli darbam vakaros Prūsis no 1909. līdz 1912. gadam mācījās arī Rīgas amatnieku skolas galdniecības kursos, kur blakus dažādām praktiskām specialitātēm mācīja arī zīmēšanu, tehnisko rasēšanu, akvareļa tehniku, perspektīvu. Viņa centību un talantu skolotāji vienmēr novērtēja ar augstāko atzīmi. Kā viens no Pētera Prūša sabiedrisko aktivitāšu rezultātiem ir 2. Rīgas galdnieku sabiedrības (dibināta 1910. gadā) izveide un līdzdalība biedrības veikala attīstīšanā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš evakuējas uz Iekškrieviju, kur strādā par būvdarbu vadītāja palīgu Tavatujskas dinamīta fabrikas un Urālu Kalnu institūta koka ēku būvniecībā.
Atgriežoties Latvijā, Prūsis 1922. gadā izveido savu galdniecību Rīgā, Stabu ielā 2, kurā izgatavo mēbeles pēc paša zīmējumiem. Darbnīcas atradās pagrabstāvā un neveselīgie darba vides apstākļi kļuva par galveno iemeslu, kā dēļ pēc ārstu ieteikumiem viņš 1932. gadā pārceļas uz Valku. Te sākas viņa profesionālās un sabiedriskās darbības jaunais posms. Jau pēc pāris gadiem, pateicoties savai pieredzei un sabiedriskai aktivitātei, Prūsis dibina Valkas rūpnieku un amatnieku biedrību un pats uzņemas tās vadību. Pēc sava izstrādāta projekta tika uzbūvēta ģimenes dzīvojamā māja Kūru ielā 5, kur viņš nodzīvo līdz mūža beigām. Profesionālās iemaņas un zināšanas, kas tika iegūtas mācībās un dzīves laikā, viņam noderēja arī, pēc Otrā pasaules kara strādājot Valkas pilsētas būvkantorī par tehniķi un pēdējos sešus dzīves gadus par skolotāju Valkas pilsētas vidusskolā un pamatskolā.
“Pētera Prūša atstātais mantojums pagaidām ir apzināts fotoattēlos un mēbeļu projektu zīmējumos. Pētot mēbeļu izgatavošanas vēsturi Latvijā, mani pārsteidza šī meistara individualitāte un profesionālā attieksme, ar kādu viņš nodzīvoja savu radošo dzīvi. Tomēr mani nepamet cerība, ka mājsaimniecībās Valkā un novadā ir vēl saglabājušās viņa izgatavotās mēbeles, kuras es labprāt apskatītu un nofotografētu, lai vizuāli papildinātu topošo stāstu par mēbeļu izgatavošanas meistariem Latvijā,” klāsta M. Stinkulis un turpina: “Ja pēc līdzības no attēlā redzamiem mēbeļu paraugiem vai radinieku nostāstiem nojaušat, ka jūsu īpašumā ir šī meistara mēbele, es būšu priecīgs par līdzcilvēku atsaucību.” Lūdzu, rakstiet un sūtiet fotoattēlus uz e-pastu: stinkulis@inbox.lv vai laikrakstam “Ziemeļlatvija”: ilze.fedotova@ziemellatvija.lv.
Kategorijas

Kategorijas