Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Konkurētspējīga un pieejama izglītība visa mūža garumā: Vienotās Eiropas izglītības telpas iespējas un izaicinājumi

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece
Laikraksta arhīvs

2021. gada 24. septembris 08:00

2
Konkurētspējīga un pieejama izglītība visa mūža garumā: Vienotās Eiropas izglītības telpas iespējas un izaicinājumi

Augstvērtīga izglītība ir viens no labākajiem ieguldījumiem. Arī Latvijā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju aptaujā par Eiropas Savienības darbības prioritātēm uzsver kvalitatīvas izglītības nepieciešamību. Laikā, kad pasauli skar dažādas pārmaiņas un ir neskaidrība par nākotni, jaunu prasmju un zināšanu nemitīga apguve ir vēl svarīgāka kā iepriekš. “Covid-19” ir spilgti iezīmējis trūkumus izglītības modeļos un vajadzību pēc jaunām prasmēm darba tirgū. Jau pirms pandēmijas sākuma darba produktivitātes pieauguma rādītāji Eiropā bija gausi, kas vismaz daļēji izskaidrojams ar tostarp digitālo prasmju trūkumu sabiedrībā. Skatoties plašāk, izglītības jomā izaicinājumu ir daudz, un, ja vēlamies Eiropu redzēt kā izglītības smagsvaru, tam ir vajadzīga visaptveroša pieeja.
Priekšlikums Eiropas izglītības telpai (EIT) jeb satvaram, kurā iekļauta virkne vajadzīgu iniciatīvu un nosprausti mērķi, kas īstenojami dalībvalstu un ES līmenī tā, lai veicinātu izglītības pieejamību, kvalitāti un mobilitāti, ir jaunās Eiropas Komisijas viena no prioritātēm. Līdz šim visā Eiropas Savienībā ir vērojama neviendabīga, pat ļoti atšķirīga iegūtās izglītības kvalitāte visos izglītības līmeņos. Izglītības saturs ir un saglabāsies dalībvalstu kompetence, kamēr EIT ir jāskata kā centienus ES iekšienē nojaukt esošos šķēršļus un stimulēt ikvienam eiropietim pieejamu mācīšanos un prasmju apguvi visa mūža garumā.

Labāka izglītība
zaļākai un digitālākai Eiropai
Izglītība ir viens no centrālajiem elementiem, kas palīdzēs Eiropas Savienībai īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Mums ir vajadzīgi pētnieki un inženieri, kuri radīs jaunus būvniecības materiālus, efektīvākas baterijas elektroauto un citas inovācijas, kas paātrinās virzību uz klimatneitralitāti. Savukārt izpratne par ilgtspējīgu attīstību un zaļu dzīvesveidu jāveicina jau no sākumskolas.
Apmācību modeļu modernizēšana un digitālo prasmju uzlabošana ir viena no svarīgākajām Eiropas izglītības telpas komponentēm. Digitālās izglītības rīcības plāns veicinās augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību, tādējādi ES līmenī risinot gan pastāvošās ar infrastruktūru un digitālo aprīkojumu saistītās problēmas, gan arī pievēršoties skolotāju prasmju digitālajā jomā uzlabošanai. Digitālās apmācības veicināšanai ir nepieciešams pielāgot mācību saturu. Ja 20. gadsimta pieeja izglītībai bija centrēta ap standartizāciju, tad pēcpandēmijas ēra jāraksturo personalizētai izglītībai, kura pieejama ikvienam, jebkur un visa mūžā garumā.
Digitālo prasmju uzlabošana, jo sevišķi Latvijā, ir nepaciešama jau tagad. Eiropā jau pašlaik trūkst profesionāļu ar augsta līmeņa prasmēm digitālajā jomā, kas ir daļa no izskaidrojuma, kāpēc mums nav savu pasaulē atpazīstamu tehnoloģiju gigantu. Iemesli nav tālu jāmeklē, jo, piemēram, Lielbritānijā vien ir vairāk bakalaura līmeņa mākslīgā intelekta mācību programmas nekā visā Eiropas Savienībā kopumā.
Pamata digitālo prasmju trūkums ir šķērslis Eiropas ekonomikas progresam. Divi no trīs uzņēmumiem atzīst, ka darbinieku nepietiekamās digitālās prasmes bremzē investīciju pieplūdi. Patiešām, 2019. gadā tikai nedaudz vairāk kā pusei ES iedzīvotāju bija pamata digitālās prasmes. Latvijā šis rādītājs ir vēl zemāks – tikai 43 procentiem iedzīvotāju.
Vienotas Eiropas izglītības telpas prioritāšu praktiska ieviešana Latvijā nav tikai iecere uz papīra. Latvijai ir izcila iespēja investēt digitālajā un arī zaļajā izglītībā. Atveseļošanās fonda ietvaros Latvija saņems vairāk nekā 1,8 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā puse tiks novirzīti digitālajai transformācijai un klimata mērķu sasniegšanai. Investīcijas digitālajā izglītībā nav tikai modes lieta. Kā parādīja Igaunijas pieredze, kura digitālajos risinājumos sāka investēt jau pirms vairāk nekā divām desmitgadēm, skolu aizvēršanai nav jābūt haotiskai un mācības ir iespējams veiksmīgi turpināt arī attālināti. Šeit gan būtiski ir piebilst, ka attālinātas mācības nevar pilnībā aizstāt kvalitatīvu pedagoģisko darbu klātienē.

Mūžizglītība kā garants
drošai nākotnei
Nemitīga prasmju un kompetenču uzlabošana garantē labākas izredzes darba tirgū un personīgajā izaugsmē. Tomēr pagājušajā gadā ES tikai divi no pieciem pieaugušajiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem pievērsās formālām vai neformālām mācībām pēdējo 12 mēnešu laikā.
Pasaulei un tās ekonomikai mainoties un attīstoties, ir zināms, ka privilēģija būt vienā profesijā visu mūžu būs pieejama tikai mazai un aizvien sarūkošai daļai sabiedrības. Tādējādi Eiropas izglītības telpas fokuss uz mūžizglītību, lai tādējādi stiprinātu prasmju un zināšanu attīstību visiem, sākot no agrīna vecuma un visa mūža garumā, ir izteikti nepieciešams.
EIT plāns paredz ne tikai šādas izglītības pieejamības veicināšanu, bet arī atzīšanu. Vienota ES pieeja un atzīšana, tostarp no darba devēju puses, attiecībā uz t.s. mikro apliecinājumiem jeb sertifikātiem par kursu beigšanu dotu lielāku stimulu ne tikai apmeklēt, bet arī veiksmīgi pabeigt šāda veida apmācības. It sevišķi tas ir svarīgi tiem, kas apgūst jaunas prasmes attālināti, izmantojot tiešsaistē pieejamos kursus.

Eiropas izglītības telpas
izaicinājumi
Eiropas Parlaments pašlaik strādā pie sava ziņojuma par Eiropas izglītības telpas redzējumu, un no savas politiskās grupas esmu atbildīgā par šī ziņojuma virzību. Komisijas redzējums EIT ir pareizs, tomēr ne pilnvērtīgs. Viens no lieliem izaicinājumiem ir ņemt vērā valstu dažādos sākumpunktus. Tā ekonomiskā kapacitāte jaunajās ES valstīs ir mazāka; pat līdzekļi potenciālu iniciatīvu līdzfinansēšanai var būt ierobežoti.
Ir jāņem vērā arī demogrāfiskā situācija, ekonomikas un darbaspēka struktūra un vēl citi faktori. Līdz ar to valstīm objektīvi atšķirsies gan tempi un absolūtais laika posms, kurā tās varēs sasniegt nospraustos kvantitatīvos mērķus. Turklāt arī prioritātes var atšķirties. Mēs nedrīkstam nonākt situācijā, kur “vienota” pieeja visām dalībvalstīm nevis palīdz mazināt plaisu izglītības un pētniecības jomās Eiropas Savienībā, bet to turpina vai pat pastiprina.
Savukārt, ja ir runa par mūžizglītības veicināšanu un dažādu atstumto grupu, piemēram, to, kas dzīvo attālos nostūros, sasniegšanu, ir jāveicina dialogs ar iesaistītajām pusēm, it sevišķi vietējā un reģionālā līmenī. EIT nevar nospraust centrāli izvirzītus mērķus, kurus pēc tam dalībvalstīm ir jāspēj īstenot. Arī EIT paredzētais ieviešanas temps – līdz 2025. gadam – ir vairāk nekā optimistisks, ņemot vērā dažādos, tostarp loģistikas, izaicinājumus. Kā esmu norādījusi, līdz šim ES līmenī pat netiek pietiekami bieži ievākta statistika par izglītību un prasmēm; nereti valstis tiek salīdzinātas ar novecojušiem un arī atšķirīgu gadu datiem.

Nobeigumā
Latvijas ekonomiskā attīstība, konkurētspēja pasaulē un valsts ilgtspējīga izaugsme arī turpmāk būs jābalsta uz mūsu cilvēkresursu potenciālu, kam galvenais kritērijs ir un būs kvalitatīva izglītība, izcili apgūtas prasmes un iemaņas vai augstvērtīgs darbs pētniecībā. Ideja par Vienotas Eiropas izglītības telpu nebeigsies tikai ar diskusiju Eiropas Parlamentā. Tā tiks iedzīvināta pavisam drīz. Latvijas izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem ir lieliska iespēja aktīvi piedalīties šīs jaunās Vienotās Eiropas izglītības politikas programmas ieviešanā.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas  
finansiālu atbalstu

Kategorijas

Kategorijas