Āboli uz skolas pusdienu galda, glabāšanai un sulās

2021. gada 24. septembris 08:22

968

Āboli uz skolas pusdienu galda, glabāšanai un sulās

Augļu dārzos jau vairākas nedēļas manāma liela rosība. Audzētāji steidz novākt ražu un to pārstrādāt.

Smiltenes novada Raunā strādā rosīgi uzņēmēji. Par to “Ziemeļlatvija” pārliecinājusies jau vairākkārt. Šajā reizē pastāstīsim par Initu un Aigaru Dzenīšiem, kuri vada zemnieku saimniecību “Oši”.

Saimniecībai maina darbības virzienu

Zemnieku saimniecība “Oši” reģistrēta 1993. gadā. Tajā laikā Aigara vecāki vēl nodarbojās ar piena lopkopību, bet viņš pats iesaistījās visos darbos. Kad Aigara mamma aizgāja viņsaulē, ģimene palika izvēles priekšā, ko darīt tālāk, jo labu slaucēju tolaik atrast neizdevās. Savukārt Aigaram un Initai bija pašiem savs pamatdarbs. Tā domājot, kā apsaimniekot zemi, 2014. gadā Aigars un Inita Dzenīši iestādīja hektāru ābeļu un nedaudz cidoniju. Saimniecība turpināja darbu, bet nu jau citā virzienā.

Tagad ābeles aug vairāk nekā hektāra platībā, cidonijas – 0,3 hektāros. Dārzā ir teju tūkstotis dažādu šķirņu ābeļu – pārsvarā ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Zarja Alatau’, ‘Konfetnaja’, ‘Aļsja’, ‘Tīna’, ‘Cukuriņi’ un citas. To vidū ir šķirnes, kuras sāk ražot vasarā un āboli ir līdz vēlam rudenim. Saimniecei paši vislabāk garšo ‘Antejs’, tā ir ātrražīga, ļoti garšīga ābolu šķirne, kas labi glabājas. “Šogad ābolu raža iepriecina. Protams, ir sava daļa bojātu ābolu, bet kopumā raža ir ļoti laba,” atklāj “Ošu” saimnieki.

Nelielā platībā audzē kartupeļus, burkānus, bietes, ķirbjus, pupiņas un citus dārzeņus saimes galdam. Aizvadītajā nedēļā rīkota kartupeļu talka. “Parasti sakām, – iestādīsim nedaudz, bet beigās tāpat sanāca 0,3 hektāri. Pašiem par daudz, tāpēc kādu daļu arī pārdodam. Raža apmierinoša, vienmēr jau var vēlēties labāku. Kartupeļi apžuvuši, jāsāk šķirot. Darba pietiek,” atzīst Inita.

Piedalās Skolas auglī

Piekto gadu “Ošos” lolotie āboli nonāk Raunas puses skolās un ar tiem programmas “Augļi skolai” ietvaros mielojas bērnudārzu audzēkņi un skolēni. Kā zināms, šādas skolu programmas mērķis ir bērnos veicināt veselīgu ēšanas un uztura paradumu veidošanos, kas būtu noturīgi visu turpmāko dzīvi, kā arī palielināt programmas efektivitāti, nodrošināt mērķtiecīgāku atbalstu un palielināt veselīga uztura patēriņa veicināšanu starp skolēniem. “Esam priecīgi, ka izaudzēto varam realizēt tepat Raunas, Drustu pusē. Pozitīvi, ka bērniem tiek piedāvāti vietējo zemnieku produkti, nevis ievestie no ārzemēm,” spriež I. Dzenīte.

Ir pieprasījums pēc ābolu sulas

Saimniecībai ir arī mājražotāju statuss. Vasarā, rudens pusē “Ošos” tiek spiesta ābolu, cidoniju sula, gatavotas tējas, sukādes. Šajā dārzā katru ābolu novākšana ir pašu saimnieku – Initas un Aigara – roku darbs. Tieši tādēļ arī tagad abi paņēmuši atvaļinājumu, lai var pagūt novākt ražu. “Kopējais ražas daudzums ar katru gadu pieaug. Mums kļūst lielāka pieredze gan par vainagu veidošanu, gan augļu dārza mēslošanu, gan izkristalizējas zināšanas par katras ābolu šķirnes prasībām un īpatnībām. Lasām ābolus pa šķirnēm. Katru augli apskatām un tikai tad liekam kastē. Glabāšanai der āboli, ko novācam tieši no augļu koka, savukārt kritušie tiek pārstrādāti sulā. Sulām galvenokārt izmantojam “Bag in Box” iepakojumu. Ābolus miksējam, lai sula nav pliekana, par saldu vai skābu. Protams, ābolu sulai cukurs netiek pievienots. Tas jau dabiski ir klāt ābolam,” paskaidro Inita.

Viņa pastāsta, ka saimniecība uz iepriekšēja pasūtījuma piedāvā iegādāties svaigi spiestu un pasterizētu ābolu sulu un svaigi spiestu krūmcidoniju sulu, kā arī krūmcidoniju augļus, cidoniju sīrupu un sukādes. Produkciju iepakojumā iespējams saņemt uz vietas saimniecībā, Raunā vai ar piegādi Rīgā. Uz saimniecību interesenti brauc arī paši no Siguldas, Cēsu, Smiltenes, Valmieras novadiem, nereti no Rīgas. Viņu vēlmes ir dažādas. Kāds paņem pāris litrus sulas, cits vienā reizē 20–30 litrus. “Ir cilvēki, kas interesējas par sulu spiešanas pakalpojumu. Šogad to nepiedāvājam, jo nevaram visu pagūt. Citā gadā bija mazāk savas ražas, vairāk laika tam visam, tad gan varējām atļauties arī palīdzēt citiem pārstrādāt ābolu ražu,” atklāj saimniece un saka, ka sulu spiešana parasti noris nedēļas nogalēs, reizi vai divas nedēļā atkarībā no laika un pieprasījuma.

Saimniecība gadiem ilgi ir piegādājusi svaigi spiestu ābolu, cidoniju sulu realizācijai skolām. “Līdz šim regulāri piegādājām svaigi spiestu sulu Raunas skolai, bet šobrīd, pievienojoties Smiltenes novadam, mums to vairs neļauj darīt. Tur esot sava iepirkumu sistēma, cita birokrātija. Tāds ir “atbalsts” mazajiem uzņēmējiem jaunajā novadā,” vērtē “Ošu” saimniecībā.

Īstenoti dažādi projekti

Šo gadu laikā saimniecībā īstenoti daži projekti. Viens no tiem ir Lauku atbalsta dienesta projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Tā ietvaros 2014. gadā vecā kūts pārbūvēta par pagrabu – ābolu glabātavu, iegādāti augļu koku stādi, augļu žāvētava un dārza tehnika. Saimniecībā īstenots arī pasākums “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai” (“Uzņēmumu izveidošana un attīstība”) – ābolu un cidoniju pārstrāde, sulu spiešana. Ar projekta atbalstu saimniecība tika pie sulu spiedes. “Ar projektiem ir gājis dažādi. Vienā no minētajiem savā laikā nācās daļu no līdzekļiem atmaksāt. Uz projekta iesniegšanas brīdi atbildām visām prasībām, bet vēlāk izrādījās, ka viens no kritērijiem mums nebija atbilstošs. Nācās rast finansiālās iespējas, lai viss nokārtotos. Tāpēc visiem, kas sniedz projektus šogad, iesaku rūpīgi iepazīties ar prasībām un saistību noteikumiem. Nereti sanāk kaut ko palaist garām un jārēķinās ar nepatīkamām sekām. Jā, tā ir birokrātija un virkne ar prasībām, bet tas viss disciplinē un dod iespēju īstenot lauksaimnieku ieceres attīstīties,” viedoklī dalās “Ošu” saimniece.

Daļa izaudzētā pārtop sukādēs

“Ošos” izaudzētais tiek pārstrādāts arī sukādēs. Savā laikā saimniecība kaltēja arī dažādas tējas, bet to vairs nedara, jo, izvērtējot prioritātes un ņemot vērā cilvēka un laika resursus, no kaut kā bija jāatsakās. “Viss prasa laiku. No tējām atteicāmies, jo nav tādu resursu. Tagad žāvētava visu laiku ir darbībā. Darbs ir intensīvs, kaltējam sukādes – ķirbju, ābolu, cidoniju,” uzskaita Inita un turpina: “Vēl bez sukādēm daudzi prasa arī kaltētus ābolus. Arī tādus varam piedāvāt. Ja atliks laiks, tad kaltēsim arī šogad.”

Ābolus ievāc arī citās saimniecībās

Šajā laikā ābolu raža tiek ievākta arī Smiltenes novada Palsmanes pagasta saimniecībā “Veccepļi”, kur ābeles aizņemt septiņu hektāru platību. Pamatā tiek audzēts ‘Auksis’, bet ir arī citas šķirnes. Saimniece Līga Zvirbule apgalvo, ka ražas novākšana drīz būs pusē, bet darba vēl ļoti daudz. “Āboli jau labu laiku ir pilnā gatavībā. Raža ir diezgan laba, vēl jau esam ar augļu ievākšanu tikai pusē. Tagad mums katru dienu liela rosība augļu dārzā. Ražas novākšanā palīdz ģimenes locekļi, kaimiņi un draugi. Ir skaidrs, ka glabātava būs pilna. Arī mēs piedalāmies programmā “Augļi skolai”, piegādājam ābolus veikaliem, privātiem pircējiem. Realizācijas ceļi ir dažādi, ” atzīst L. Zvirbule, kuras saimniecībā augušie āboli nonāk dažādās tirdzniecības vietās gan svaigā veidā, gan pārstrādāti sulās un arīdzan sukādēs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Āboli uz skolas pusdienu galda, glabāšanai un sulās

Kategorijas