Par spīti gadu nastai un ikdienas rūpestiem seniori prot priecāties par dzīvi

2021. gada 1. oktobris 08:00

700

Par spīti gadu nastai un ikdienas rūpestiem seniori prot priecāties par dzīvi

Šodien tiek atzīmēta Starptautiskā senioru diena, ko 1991. gadā ANO Ģenerālā asambleja pasludināja par Starptautisko senioru jeb veco ļaužu dienu. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves problēmām un grūtībām, vientulībai mūža nogalē. Šajā dienā tiek akcentēts vecākās paaudzes cilvēku devums valsts tautsaimniecības attīstībā un sabiedrībā kopumā.

Izbauda pelnīto atpūtu
Zaiga Ažubele no Smiltenes novada Virešu pagasta pelnītā atpūtā ir jau sešus gadus. Ilgus gadus viņa nostrādājusi par skolotāju Vidagas Sikšņu pamatskolā. “Kāda ir dzīve senioriem? Katram citādāka, piemēram, es jūtos pašpietiekama. Katrā vecumā ir savas raizes. Senioriem tā galvenokārt ir veselība. Ir lietas, par kurām satraukties nemaz nav vērts, jo tās grozīt nevaram. Patiesībā katrs pats izvēlas, kā viņš dzīvo vai pavada vecumdienas,” iesāk Z. Ažubele un saka, ka, dzīvojot laukos, vienmēr ir ko darīt – sakopt māju, apkārtni, puķu dobes, tāpēc par to, kā piepildīt brīvo laiku, nav nemaz jādomā. “Vienu brīdi sašķobījās veselība, tad atteicos no mazdārziņa iekopšanas. Bez tā jau tāpat pietiek darāmā. Dēlam ir neliela piemājas saimniecība. Man uzticēts uzdevums katru dienu izslaukt dažas kazas. Man patīk, ka ir vismaz kāda nodarbe,” atklāj Z. Ažubele un saka, ka arī vīrs ir cienījamā vecumā, taču joprojām strādā un katru dienu ir kustībā.
Viņa labprāt iesaistās sabiedriskajā dzīvē, apmeklē vietējos pasākumus pagastā, seko līdzi tam, kas notiek apkārt. “Pensionāriem jau nebūtu jāsūdzas, kā aizpildīt brīvo laiku. Mums patiešām ir ļoti daudz piedāvājumu un visus pat ir grūti aptvert. Man ir vēl tā vecā mode – lasīt grāmatas, laikrakstus. Bibliotēkā iegriežos visai bieži, un prieks, ka laukos tā vēl ir. Esmu pensionāru biedrībā, kur mums ir fantastiska vadītāja Ausma. Tas ir cilvēks īstajā vietā. Pirms pandēmijas mums bija interesanti pasākumi, brīnišķīgas ekskursijas, kopīgas tikšanās. Reizi gadā ir sporta diena ar dažādām aktivitātēm. Tagad šādu pasākumu ir krietni mazāk. Pensionāriem arī liek vakcinēties. Tiem, kuriem nav sertifikāta, šobrīd ikdiena kļūst arvien ierobežotāka, gan apmeklējot pasākumus, gan dodoties uz sabiedriskām vietām, gan saņemot pakalpojumus. Esmu starp tiem, kuriem šāds sertifikāts jau ir,” norāda Z. Ažubele un piebilst, ka skumīgāka dzīve ir tiem senioriem, kuriem vecumdienas jāpavada vienatnē, kam tuvumā nav radu un draugu.

Daudzi iesaistās biedrībās
Aktīvus un darbīgus cilvēkus var satikt pensionāru biedrībā “Iesim kopā”, kur apvienojušies ap 80 seniori no Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastiem. Biedrības vadītāja Ausma Agare atzīst, ka seniori vairāk iesaistītos sabiedriskajās aktivitātēs, ja vien savas korekcijas nebūtu ieviesuši ierobežojumi, kas saistīti ar pandēmiju. “Līdz šim mums ir bijusi lieliska sadarbība ar līdzšinējo novada domi, kas atbalstīja mūsu idejas. Ļoti ceram, ka tagad, esot Smiltenes novadā, šajā ziņā viss būs kārtībā. Mums, senioriem, tāda būšana kopā ir ļoti svarīga. Cilvēki vienmēr nāk ar prieku, lai kāds būtu tikšanās iemesls. Iesaistīšanās organizācijā daudziem ir svarīga arī citu iemeslu dēļ. Ir seniori, kuri dzīvo vieni, viņiem nav pie kā aiziet parunāties, izkratīt sirdi. Biedrībā viens otram sniedz atbalstu, tāpēc šo gadu laikā visi esam sadraudzējušies. Vidagā vien esam daudzi seniori, kas ir biedrībā. Satiekamies uz ielas, arī vietējā bibliotēkā, kas mums pagastā ir iecienīta apmeklējumu vieta tieši vecākā gada gājuma ļaužu vidū,” pastāsta A. Agare un saka, ka senioriem nereti trūkst tikai mazumiņa – uzmanības no saviem mīļajiem. Protams, ne vienmēr radiniekiem ir iespēja atbraukt ciemos un sveikt piederīgos Senioru dienā, taču vienmēr ir iespēja paņemt rokās telefonu, vienkārši piezvanīt un aprunāties. Katrs noteikti būs priecīgs saņemt kaut kripatiņu vairāk uzmanības, nekā tas ir ikdienā.
“Šajā ziņā man ir ļoti palaimējies. Meitas dzīvo Rīgā, bet nedēļas nogalēs ar savām ģimenēm brauc ciemos. Mazbērni man ir īpaši mīļi. Vienmēr pa ceļam atved arī zāles, ja nepieciešams, vai ko citu, kas vajadzīgs. To ļoti novērtēju,” teic A. Agare.

Uz jogas nodarbībām nāk arī ļaudis cienījamā vecumā
Mūsdienu situācija, kad daudzi senioru bērni dzīvo ārzemēs, pavērusi iespēju senioriem vairāk ceļot, apciemojot savus bērnus, tādējādi mainās veco ļaužu skatupunkts, viņi ierauga, ka senioru dzīve var būt arī citāda. Daudziem senioriem ikdiena nav iedomājama bez kādas no fiziskām aktivitātēm. Kāds izmanto iespējas vingrot, iesaistīties deju kolektīvos, pievēršas nūjošanai vai brauc ar riteni. Piemēram, Līga Graudiņa no Valkas novada, regulāri apmeklē jogas nodarbības, ja ir laiks, tad dodas arī uz baseinu. “Kad pirms pieciem sešiem gadiem pamanīju, ka Valkā tiek piedāvātas jogas nodarbības, pieteicos, jo tas mani interesē. Septembrī nodarbības atsākās. Tur esam vairākas dāmas vecumā ap 60 gadiem. Joga palīdz sakārtot domas, dažādi vingrinājumi lieliski aktivizē ķermeni, veidojot to stiprāku un lokanāku. Pēc izkustēšanās ir labāka pašsajūta. Turklāt pēc jogas nodarbībām ir jūtams enerģijas pieplūdums un labs garastāvoklis,” atklāj Līga, kura visu dzīvi bijusi aktīva dzīvesveida piekritēja. Arī tagad jau varējusi būt priekšlaicīgā pensijā, taču neizmanto tādu iespēju un turpina strādāt darbā pa 12 stundām dienā kādā ražošanas uzņēmumā aiz valsts robežām – Igaunijā. “Nevaru sevi iedomāties sēžam mājās, nezinot, ko iesākt. Tad labāk eju darbā, esmu cilvēkos. Esmu pateicīga kādiem augstākiem spēkiem, ka man ir enerģija iet un darīt. Arī vīrs nav mājās sēdētājs. Lai gan viņš jau pensijā, tomēr iet darbā,” viņa saka. Vēl bez algota darba Līgas laiku aizpilda dārza darbi. Tas ir viņas hobijs un sirdslieta. Mazdārziņā izaudzētais pārtop dažādos konservējumos ziemas krājumiem, bet dārzs koši zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Jogas nodarbību vadītāja Edīte Štrauha atzīst, ka jogas apmeklējumam nav vecuma ierobežojuma. “Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka joga ir vairāk jauniem cilvēkiem. Tā tas nav. Protams, saviem apmeklētājiem gadu skaitu nejautāju, bet vienā no grupām uz nodarbībām nāca kundze 83 gadu vecumā. Joga palīdz saprast, kur pazūd mūsu dārgā dzīves enerģija un kā papildināt tās rezerves. Praktiskie vingrinājumi atjauno ķermeņa tonusu un spēkus, lai tas justos spirgts, enerģisks un lai nenogurtu,” pastāsta E. Štrauha un saka, ka paša cilvēka ziņā ir izvēlēties, kā viņš pavada vecumdienas, vai dīvānā, raugoties televīzijas ekrānā, vai tomēr kustībā, dodot priekšroku kādām fiziskām aktivitātēm. “Kustība – tā ir dzīvība, veselība un dzīvesprieks. Tāpēc tiem senioriem, kuri tagad rudenī jūtas nomākti, enerģiski izsīkuši, es ieteiktu sākt ar pastaigu pa tuvējo apkaimi. Un ticiet man, garastāvoklis uzreiz uzlabosies. Tas ir arī mans vēlējums – Senioru dienā katram atrast nodarbi, kas no sirds sagādā prieku,” teic E. Štrauha.

Seko līdzi atlaidēm
Naudas maciņā ir tik, cik ir, tāpēc seniori ir tie, kuri visbiežāk veikalos izmanto dažādas atlaižu kartes un seko līdzi akciju piedāvājumiem. Būtisks atspaids ir arī atsevišķu aptieku piedāvātās atlaides (visbiežāk 10–20 procentu robežās), piemēram, apmeklējot aptieku konkrētā dienā vai pērkot vairākus produktus, var saņemt kopējo pirkuma atlaidi. Parasti prasa uzrādīt pensionāra apliecību, un šādas akcijas vairumā gadījumu tiek piedāvātas personām, kuras sasniegušas 60 gadu slieksni. Tiesa, atsevišķos gadījumos ir piedāvājumi, kuri būs aktuāli jau no 55 gadu vecuma. “Neslēpšu, zālēs aiziet liela nauda. Ja var tos dažus eiro ietaupīt, tad to arī daru. Ir skaidrs, ka mūsdienās slimot ir dārgi, bet ko darīt, ja ir virkne kaišu, kur katrai no tām paredzēti savi medikamenti. Mēs, pensionāri, jau varam atteikties no kādām citām lietām, bet zāles ir tās, kas jāgādā primāri,” spriež Natālijas kundze no Valkas puses.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par spīti gadu nastai un ikdienas rūpestiem seniori prot priecāties par dzīvi

Kategorijas