Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Domāsim!

Oskars Morozovs

2021. gada 1. oktobris 08:00

12
Domāsim!

Nesen Latvijas mediju telpu pāršalca ziņa par labi zināmo TV personību Māri Olti. Tika nopludināts video, kurā Olte redzams, šņaucot kādu baltu pulveri. Nav zināms, kas tas bija par pulveri, tomēr, grozies kā gribi, doma pārsvarā prātā ienāk viena.
    Par Olti viss skaidrs – ja esi sabiedrībā pazīstama persona, tev ir jādomā līdzi, kur, ar ko un ko tu dari, pat tad, ja tava privātā dzīve ne uz vienu citu it kā neattiecas.  Nezinu, vai jebkādas atrunas viņam palīdzēs, kaut daļai to, kas šobrīd viņu visskaļāk nozākā, iespējams, pašiem vajadzētu pameklēt baļķus, pirms meklēt skabargas citu acīs. Olte ir pieķerts, tātad vainīgs.
    Tomēr es saistībā  ar šo gadījumu aizdomājos par ko citu. Ar kuru vietu ir jādomā, lai, pirmkārt, filmētu to, ka nodarbojies ar ko tādu, un, otrkārt, lai to publicētu sociālajos tīklos? Kaut tā ir šaura “draugu” grupa, kam pārsūti to video, tomēr ir jābūt kaut nelielai daļai spriestspējas, lai aizdomātos, ka nekas, ko ievieto tīmeklī, vairs nav slepens. Priekš kam vispār kādam kas tāds ir jāsūta?
    Cilvēkam ir dotas vismodernākās tehnoloģijas, viņam pieejamas vēl pirms pārdesmit gadiem prātam neaptveramas ierīces, taču, šķiet, nav dots pats galvenais – sapratne.
    Dažos ASV debesskrāpjos pie sienas ir pieliktas plāksnītes ar aptuveni šādu uzrakstu: “Ugunsgrēka gadījumā vispirms pametiet ēku un tikai pēc tam publicējiet ugunsgrēka fotogrāfijas!” Šie vārdi samērā precīzi izsaka mūsdienu ironiju.
    Mūsu rokās ir sarežģītas universālas ierīces, tomēr brīžiem šķiet, ka vienīgais, kā protam tās izmantot, ir palielīties sociālajos tīklos ar savām bildēm un video un skatīties, ar ko citi lielās. Un bieži vien mēs pat neapjaušam, kas šīs bildes un video redz, skatās, saglabā un pārpublicē.
    Un neapjaušam arī to, ka ne viss, kas mūsdienās tīmeklī parādās, ir tieši tas, par ko tas pasniegts. Laikā, kad tīmeklis ir gan spēcīgs mārketinga, gan arī, neapšaubāmi, politiskais ierocis.
    Cilvēks it kā ir Homo Sapiens, latviski – saprātīga būtne. Tas, ko vēlos mudināt, ir būt saprātīgiem un domāt. Ja jau mums ir dota tāda spēja, tad to arī izmantosim! Domāsim!