Vijciema pagastā dzīvojoša ģimene spiesta pamest mājas pēc divu lāču vairākkārtējiem sirojumiem un posta darbiem

2021. gada 1. oktobris 08:00

559

Vijciema pagastā dzīvojoša ģimene spiesta pamest mājas pēc divu lāču vairākkārtējiem sirojumiem un posta darbiem

Agneses Dzenes ģimene, kas līdz šim mierīgi un laimīgi dzīvoja iekoptajās “Silnieku” mājās Vijciema pagasta Mežmuižā, bija spiesta pamest dzīvesvietu, jo Valkas novada slavenie, kā lēš dabas pētnieki, divus gadus vecie lācēni pēc vairākkārtējiem apciemojumiem ir izpostījuši pagalmu, siltumnīcu, izdemolējuši sadzīves atkritumu urnu, stipri apskādējuši ābeles un ģimenes auto.

Ķepaiņi, paveicot nedarbus, bija pamanījušies gulēt lauku mājas verandā. Pēc pēdējā lāču sirojuma, izārdot visu, kas pagadās ceļā, ģimene drošības dēļ tomēr nolēma pārcelties uz dzīvi Valkā, kā viņiem to bija ieteikuši valsts iestāžu speciālisti.

Lauku mājā dzīvojošie
kliedz pēc palīdzības
Šonedēļ “Ziemeļlatvija” uzklausīja Agneses bēdu stāstu. Divu bērnu māte ir neizpratnē par atbildīgo valsts iestāžu attieksmi par notiekošo saistībā ar bēdīgi slaveno lāču darbībām Vijciema pusē. Agnese jautā: “Vai mana ģimene un bērni nav aizsargājami? Latvijā aizsargājami var būt tikai lāči, kas posta visu, kas pagadās pa ceļam.”
Agnese stāsta, ka viņa un vīrs mīl dabu un dzīvniekus, pašiem mājās ir kaķis un suns. Ilgus gadus dzīvojot meža malā, zina, kā sadzīvot ar vismaz sešiem lūšiem, vilkiem, briežiem un citiem meža iemītniekiem. Agnese pārliecinājusies, ka lūši pēc dabas ir ziņkārīgi. Lielie meža kaķi reizēm apciemo pagalmu, bet pāri nevienam nav darījuši. Tagad ir briežu buļļu bauru laiks, kas “Silnieku” iedzīvotājiem saistās ar īpašu meža romantiku. Arī lāču pirmo apciemojumu Agnese uztvērusi pavisam mierīgi, pat ar romantisku pieskaņu. Taču, redzot un uz savas ādas izjūtot, ko nozīmē šo lāču paveiktais, skaļi kliedz pēc palīdzības. Sieviete uzskata, ka šie konkrētie lāči ir neizdevies metiens. Viņa atzīst, ka, neskatoties uz piedzīvotajiem pārdzīvojumiem un bailēm par savu un bērnu drošību, ir žēl šo meža dzīvnieku.
Meklējot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem pie dabas pētniekiem un speciālistiem, kāpēc šie abi lāči absolūti nebaidās no cilvēkiem, vijciemietei skaidrots, ka lāču māte, kas nezināmu iemeslu dēļ nav vairs manīta, lācēniem nav iemācījusi medīt un baidīties no cilvēkiem. Lai uzkrātu ziemas rezerves, lāči dodas sirojumos pie cilvēkiem, kur atrodama jebkāda pārtika – āboli, plūmes, rudens raža dārzos, pārtikas atliekas atkritumu urnās. Diemžēl šogad mežos lielā sausuma dēļ ir salīdzinoši maza ogu raža, tāpēc arī lāči ir neēduši. Agnesei teikts, ka, ja lāčiem būs uzkrātas pietiekamas tauku rezerves, tie drīz dosies ziemas miegā, bet vijciemietei neviens nedeva garantijas, ka lāči, nākamgad martā mostoties, jau būdami trīs gadus veci dzīvnieki, var neuzbrukt arī cilvēkam. Par to, ka lāči absolūti nebaidās no cilvēka, Agnese pārliecinājusies pati. Aizvadītajās brīvdienās sazvanītie vietējie mednieki ieradušies “Silnieku” sētā, lai izbaidītu nelūgtos viesus. Mednieki, nostājoties rindā, vairākkārt raidījuši šāvienus gaisā un skaļi uzvedušies. Lāči ieskrējuši dziļāk mežā, bet pēc mednieku aizbraukšanas atkal parādījušies “Silnieku” māju tuvumā. Agneses uzņemtais gandrīz desmit minūšu garais video, kas ievietots sociālajos tīklos un laikraksta portālā www.ziemellatvja.lv, izraisījis daudzu interesi. Mājinieki ļoti satraukušies, jo lāči plosījušies tikai 50 metru attālumā no mājas. Turklāt ģimenes kaķi, kas dzīvo pagaidām tikai laukā, uztriekuši uz auto jumta. Ķepaiņi, gribēdami piekļūt kaķim, ar nagiem saskrāpējuši mašīnu. Auto ir stipri cietis. Viss “Silnieku” pagalms ož pēc degvielas, jo lāči pārkoduši metāla kannas, kurās uzglabāta degviela zāles pļāvējam.
Sociālajos tīklos, sekojot līdzi diskusijai par to, vai šos lāčus nevajadzētu likvidēt, Agnese aicina visus aizstāvjus atbraukt uz “Silnieku” mājām un tur padzīvot un piedzīvot lāču apciemojumu. Tikai tad būtu skaidrs, kā tālāk rīkoties ar šiem meža zvēriem.

Netiekot iekšā pa durvīm,
apgāž lauku tualeti
Trešdienas rītā lāču pirmo apciemojumu piedzīvoja arī Vijciema čiekurkaltes pārvaldnieks un “Bērzkalnu” mājas saimnieks Ivars Palejs. Viņš stāsta, ka lāči atnākuši izlūkgājienā, lai sameklētu ēdamo. Mēģinājuši iekļūt šķūnī, bet durvis bija aizslēgtas. Arī sadzīves atkritumu urnai nav varējuši piekļūt, jo tā novietota slēgtā telpā. Pārliecinoties, ka durvis tiešām ir ciet, vēl ar ķepām pa tām paklapējuši. Ivars pasmejas, ka abi rādījuši “riktīgu teijāteri”. Vienīgais, ko ķepaini izdarījuši, saplēsuši siltumnīcai plēvi. Ivars novērojis, ka šie lāči ir tik civilizēti, ka lielākoties pārvietojas pa ceļu, nevis pa meža biezokni. Sarunās ar medniekiem uzzinājis, ka viens no lāčiem ir barvedis, bet otrs viņam seko. Līdz ar to abi lāči ir komanda, tāpēc viņu rīcība nav prognozējama. Ivars atzīst, ka viņš uztraucas par bērniem. Arī, izejot pagalmā, nekad nevar būt drošs, no kura pakša izskries abi dzīvnieki. Ivars uzskata, ka atbildīgajām valsts institūcijām ir jāņem vērā Igaunijas kolēģu ieteikums lāčus likvidēt. Viņš piekrīt, ka Igaunijā dzīvo vairāk nekā tūkstotis šo meža dzīvnieku, bet igauņiem ir lielāka pieredze un konkrēti piemēri attiecībā uz lāču uzvedību. Ivars uzskata, ja lāči nenāktu māju pagalmos, tad lai viņi dzīvo mežā – tur, kur jādzīvo. Taču šie abi ķepaiņi ir neprognozējami. To apliecina arī aizvadītajā sestdienā notikušais pie Vijciema čiekurkaltes. Lāčiem lauku tualetes durvis izrādījušās par šaurām, tāpēc, nespēdami tur iekļūt, dusmās tualeti apgāzuši.
Arī “Aleju” mājās, kur mitinās Aivja Kalniņa ģimene, lāči paviesojušies vairākas reizes. Dzīvnieki ir apskādējuši mājas sienas un ārdurvis, salauzuši aptuveni astoņdesmit kilogramus smagu metāla bultu.
“Šie lāči nav dumji. Dumja ir mūsu ierēdniecība, kura kā vienīgo risinājumu cilvēkiem iesaka izvākties no savām mājām,” strikts savos izteikumos ir A. Kalniņš. Viņš uzskata, ka šie lācēni, kas klaiņo bez mātes, ir neprognozējami, tāpēc arī bīstami. Viņš lēš, ka šie meža dzīvnieki sver vairāk nekā simts kilogramus, ja bez problēmām salauzuši metāla bultu. Arī viņš atbalsta viedokli, ka lāčus nevajadzētu nogalināt, bet gan meklēt viņiem drošu mītni. A. Kalniņš atzīst, ka, dzīvojot mežā, ir jārēķinās ar dažādām situācijām, taču šī ir ārkārtēja situācija, kurā jāiesaistās arī valsts ierēdniecībai. Tiem dabas aizstāvjiem, kuri realitātē nav saskārušies ar lāču rīcību, bet to ir vērojuši sociālajos tīklos ievietotajos video, vīrietis iesaka izvērtēt situācijas nopietnību, jo žēlot meža zvērus, sēžot mīkstā dīvānā, nav nopietni.

Mednieks iesaka lāčiem
sameklēt mītni kādā no
Eiropas valstīm
Vietējā mednieku kolektīva “Vija” topošais vadītājs Jānis Hāns ar piecpadsmit gadus ilgu mednieka pieredzi atgādina, ka Latvijā lāčus ir aizliegts medīt. Taču, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju, Jānis izklāsta savu redzējumu. Viņš uzskata, ka šiem lāčiem ir jāatrod mītne kādā dabas parkā. Mednieks piekrīt, ka, iespējams, Latvijā šie lāči vairs nav nepieciešami, jo Līgatnes dabas takās jau mīt vairāki ķepaiņi, bet ne visās Eiropas valstīs dzīvo šie meža zvēri. Ja mītne būs atrasta, tad lāči ar trankvilizatoriem ir jāiemidzina un jāpārvieto. Mednieks uzsver, ka šo situāciju var atrisināt, lāčus nenogalinot. Vien jāgrib to izdarīt visām iesaistītajām pusēm.
“Ja kāds gribētu tikt no šiem lāčiem vaļā, sen pa kluso kāds malumednieks tos būtu nošāvis un ādu pie sava kamīna jau izklājis,” spriež J. Hāns. Viņš pats ar ģimeni dzīvo vien kilometra attālumā no “Silnieku” mājam un satraucas par savu bērnu – divu skolēnu – drošību. Lai dēlam un meitai agrā rītā nebūtu jāgaida skolas autobuss Mežmuižas pieturā, viņš ar auto bērnus aizved līdz Vijciema pagasta centram. Jānis pieļauj, ka lāči intereses un ziņkārības dēļ varētu nobiedēt bērnus, kā argumentu minot to, ka šie konkrētie lāči nebaidās no pieaugušajiem.

Lāčus baidīs ar gaismas un trokšņa salūtu munīciju
Trešdien “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāju Elīnu Ezeriņu. Viņa informē, ka, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lāču postījumiem Valkas novada Vijciema lauku teritorijā, Pārvaldes speciālisti otrdien, 28. septembrī, veikuši apsekojumu dabā, lai konstatētu jau esošos un potenciālos postījumus, kā arī preventīvi varētu lemt par iespējamajiem risinājumiem situācijas normalizēšanai.
Masu medijiem sagatavotajā paziņojumā teikts: “Pārvaldes speciālisti kopā ar Valkas novada Medību koordinācijas komisijas pārstāvi apsekoja četras viensētas un Vijciema čiekurkalti. Pēc postījumu rakstura redzams, ka šajā teritorijā nu jau viesojas divas atsevišķas lāču grupas. Vienā kompānijā darbojas divi lāču pusaudži, kuri, spriežot pēc uzvedības, visticamāk, agri palikuši bez mātes un līdz galam nav apguvuši dabiskās prasmes sarūpēt sev pārtiku, tāpēc meklē pārtikas pārpalikumus cilvēku mītņu tuvumā. Savukārt otrā grupā ir trīs lāči, iespējams, māte ar pusaugu lācēniem, kuriem viņa māca pārtikas sarūpēšanas prasmes, tostarp medus iegūšanu no bišu stropiem. Netālu no Vijciema čiekurkaltes vairākās vietās postīti dārzi, dravas un viensētas, turklāt dzīvnieki ir mēģinājuši arī iekļūt telpās, kas norāda uz reālu apdraudējumu ne tikai infrastruktūrai bet arī vietējiem iedzīvotājiem.
“Mums ir jāsaprot, ka šī vairs nav nebēdnīga lācīšu draiskošanās un mielošanās ar plūmēm, kā tas sākumā pavīdēja sociālo tīklu komentāros. Lāči siro pa māju pagalmiem, lūkojas māju logos, ko apliecina ķepu nospiedumi uz stikla, skrāpējas gar sienām, nebaidās no auto, pārbiedējot un, iespējams, apdraudot vietējos iedzīvotājus. Tas, ka lāči ir mēģinājuši iekļūt ēkās, jau norāda uz to, ka runa ir par reāliem draudiem iedzīvotājiem, kurus nedrīkstam ignorēt,” situācijas nopietnību uzsver Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Latvijā lāču populācija ir neliela. Turklāt pamazām tikai atjaunojas lielākoties ar lāčiem, kas ieklīst no Igaunijas un Krievijas, bet Latvijā trūkst praktiskas pieredzes un zināšanu ar šiem savvaļas dzīvniekiem. To uzvedība un rīcība ir kļuvusi nekontrolējama, jo jau tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Tāpēc Pārvaldes speciālisti jau ir apzinājuši kaimiņvalstu pieredzi līdzīgās situācijās un izstrādājuši rīcības plānu ar vairākiem alternatīviem risinājumiem.
Risinājumi klātienē pārrunāti arī ar Valkas novada Medību koordinācijas komisiju, kuras pārstāvji ir izteikuši gatavību koordinēt lāču aizbaidīšanu, izmantojot gaismas un trokšņa salūtu munīciju – spēcīgus gaismas uzliesmojumus un troksni radošu munīciju.
“Lāči šādā gadījumā tiktu, iespējams, vairāk nobiedēti. Un, kā atzīst zinātnieki, lāči ilgstoši atceras vietu, kura radījusi tiem trauksmi, un apzināti turp vairs nedodas,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. “Jo šo pasākumu mērķis ir panākt, lai lāči neiet mājās un nerada draudus viensētās dzīvojošajiem.”
Pārvalde aicina Valkas novada iedzīvotājus ziņot par līdzīgiem postījumiem un konstatēto lāču viesošanos īpašumos, rakstot Pārvaldei uz e-pastu pasts@daba.gov.lv, iespēju robežās pievienojot foto vai video fiksāciju, kā arī ziņot Valkas novada pašvaldībai.
Valkas novada domes Medību koordinācijas komisijas loceklis, pašvaldības deputāts Jānis Anže, paužot viedokli “Ziemeļlatvijai”, uzsver, ka ir jārīkojas nekavējoties, lai vietējie, kas dzīvo Vijciema pusē, justos droši un varētu atgriezies mājās.
“Šie divi lāči, kuriem nav baiļu instinkta, labākajā gadījumā, jānogādā uz dzīvi nebrīvē. Ja dabas aizstāvji iestājas par šo lāču aizsardzību, tad viņiem jāfinansē dzīvnieku uzturēšanas izdevumi, jo, kā dzirdēju, Rīgas zooloģiskajam dārzam nav naudas, lai šos lāčus uzturētu. Sliktākajā gadījumā, tie ir jālikvidē. Neesmu drošs, ka, dzīvniekus baidot ar trokšņiem, situācija mainīsies uz labo pusi. Iespējams, lāči vairs neatgriezīsies Vijciema pusē, bet dosies tālāk uz Smiltenes novada mežiem – Bilsku, Grundzāli. Ir jau teikts, ka tie var apdraudēt cilvēku drošību,” norāda J. Anže.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vijciema pagastā dzīvojoša ģimene spiesta pamest mājas pēc divu lāču vairākkārtējiem sirojumiem un posta darbiem

Kategorijas