“Siera ražotne” Raunā vietējā pārtikas ražotāju tirgū pozīcijas notur jau 15 gadus

2021. gada 1. oktobris 08:15

956

“Siera ražotne” Raunā vietējā pārtikas ražotāju tirgū pozīcijas notur jau 15 gadus

“Siera ražotne” Raunā ir ģimenes uzņēmums un vienīgā vieta Baltijā, kurā top Zaļais siers ar pašu dārzā audzētu sierāboliņu.

Siera ražotni 2006. gadā Raunā dibināja Ceriņu ģimene. Tolaik ražotnē tapa tikai divi produkti – Zaļais siers un Zelta (zināms kā gī) sviests, bet šobrīd piedāvājumā ir ap 30 dažādi produkti. Tie ir beramie sieri, mājas makaroni un mājas nūdeles, gī sviests, kā arī knapsieriņš, kas ir veselīgs un nedaudz pikants našķis.

Šogad uzņēmums svin 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Tā vadītājs Ilmārs Ceriņš neslēpj, ka šo gadu gaitā ir izveidojusies pamatīga pieredze, kas palīdz saprast, kas ir galvenie uzņēmējdarbības virzītāji un kas, gluži pretēji, nesniedz ieguldītā darba rezultātu un bremzē attīstību.

Attīsta uzņēmējdarbību dzimtajā pusē

Ilmārs visu dzīvi ir bijis raunēnietis, tāpēc jo īpaši priecājas, ka dzimtajā pusē izdevies dibināt ģimeni un turpat attīstīt arī savas ieceres, pievēršoties uzņēmējdarbībai.

Viņš atklāj, ka ieceri par uzņēmējdarbību, kā arī iecienītāko no “Siera ražotnes” produktiem – Zaļo sieru – izlolojusi viņa māte Marija Ceriņa. Viņai bija liela pieredze piena pārstrādē, savulaik strādājusi par saldējuma meistari Cēsīs, bet lielāko mūža daļu – Raunas piena pārstrādes uzņēmumā, kur ražoja arī Zaļo sieru. “Tā bija – mana mamma bija šī uzņēmuma direktore, visu piena produktu ražošanas procesu pārzināja sīkumu sīkumos. Kad man vajadzēja izlemt, ar ko dzīvē nodarbošos, viņa man ieteica apgūt pavāra un piena produktu tehnologa specialitāti, kas visos laikos bijušas pieprasītas. Tajā laikā arī izmācījos par piena produktu tehnologu – pavāru Valmieras 28. arodvidusskolā. Biju jauns, tad maldīgi domāju, ka ar savu profesiju daudz nenopelnīšu, neko ievērības cienīgu nesasniegšu. Tāpēc iesākumā sanāca pastrādāt dažādus darbus. Devos arī uz ārzemēm, bet tur visu laiku dīdīja tā sajūta, ka neesi īstajā vietā, netiec pienācīgi novērtēts, blakus nav ģimenes locekļu, draugu. Atgriezos atpakaļ un kopā ar mammu sākām domāt, ko varu piedāvāt cilvēkiem, kas nebūtu tāds kā citiem. Tas rezumējās ar ideju par Zaļo sieru un gī sviestu,” klāsta Ilmārs. Kā izrādījās, izvēlētā profesija dzīvē tomēr ir noderējusi, attīstot savu uzņēmumu.

Uzņēmēju neapšaubāmi pavada darba prieks, liela atbildība par to, ko dara, par uzņēmuma produktu kvalitāti un ieinteresētība pielikt roku, lai apkārtējo vidi, kur jādzīvo viņa ģimenei, padarītu ar katru dienu labāku un labāku. Viņa darbīgums, protams, nepaliek nepamanīts. Tā, piemēram, pirms trim gadiem I. Ceriņš saņēma pelnītu apbalvojumu – Goda cilvēks uzņēmējdarbībā Raunas pagastā. “Uzskatu, ka jebkurš, kurš strādā Raunā, attīsta un uzlabo šo vietu, veido to skaistāku, tīkamāku sev, savai ģimenei un pilsētas viesiem. Jo vairāk būs ģimenes uzņēmumu, jo skaistāka vide mums būs apkārt. Šeit prieku man sagādā it viss, sākot no tā, ka varu savā zemē audzēt sierāboliņu, ražot makaronus, apkopt ražotnes apkārtni, līdz redzēt, kā aug bērni un mācās tepat Raunas skolā,” klāsta Ilmārs.

Atšķiras ar unikālu produktu

“Siera ražotne” Latvijas pārtikas tirgum piedāvā kvalitatīvus un augstvērtīgus produktus – sarīvētu kaltēto sieru ar piedevām, gī sviestu, dažādu veidu makaronus un nūdeles. Jau 15 gadus “Siera ražotne” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Baltijā, kurā top Zaļais siers. Sierāboliņš ir viena no siera galvenajām sastāvdaļām, tas tiek audzēts savā dārzā. “Tagad Zaļo sieru Latvijā neviens cits neražo, bet savulaik tāds produkts latviešiem ir bijis. Siera specifika ir pievienotais sierāboliņš,” iesāk Ilmārs.

Sierāboliņš ir ļoti reta āboliņa šķirne, kas tāpat vien brīvā dabā neaug. Marija Ceriņa (kura jau desmit gadus kā ir aizsaulē) sēklas savulaik ieguva no kāda Salaspils botāniskā dārza zinātnieka un prata šo kultūru saglabāt savā dārzā. Tagad Ilmāram nav jādomā, kur dabūt sierāboliņa sēklas, ko iesēt vairākās garās vagās. Viņš saka, ka sierāboliņš katru gadu aug nelielās platībā – 50 metrus garās vagās. To paši izaudzē, tad novāc lapas, izkaltē, saberž pulverī un, pievienojot sieram, iegūst savu unikālo produktu. Tiesa, tas ir laikietilpīgs darbs. “Neesam lielsaimnieki, bet patīkami, ka to, ko audzējam, esam paši izlolojuši. Vienmēr, kad braucam garām ziedošam sierāboliņa laukam, pārņem patīkama sajūta, ir gandarījums par to, ko darām,” atklāj Ilmārs.

Zaļais siers top pēc senām receptēm, ļaujot sieram dabiski nogatavoties. No Dundagas pienotavas iegādājas cīgeru – koncentrētu beztauku piena olbaltumvielu, no kura karsējot atdalīti tauki un sūkalas. Ilmārs skaidro, ka biezpienīgais siera pusfabrikāts ir gumijots. Vispirms caurumotos kubulos ievieto cīgeru, tad, notecinot sūkalas un pievienojot pienskābās baktērijas, sešas septiņas nedēļas gatavina, pēc tam maļ, kaltē, pievieno sāli, sierāboliņa pulveri un visu gatavina vēl vismaz divas trīs nedēļas. Ilmārs uzsver, – lai taptu kvalitatīvs Zaļais siers, vajadzīgas ne vien labas sastāvdaļas, bet arī laiks. Ražošanas cikls no piena vannas līdz gatavam produktam ilgst divus mēnešus. Simt gramos Zaļā siera ir tikai viens grams tauku, toties daudz olbaltumvielu, tāpēc šis produkts liekams uztura piramīdas pamatā.

Pati “Siera ražotne” ierīkota kādreizējās “Raunas lauktehnikas” noliktavas ēkā. Daļu starta kapitāla I. Ceriņš nopelnījis, strādādams ārvalstīs, ņēmis arī kredītu. Visus celtniecības un labiekārtošanas darbus paveicis pats. Ja vajadzējis, arī izdomājis, kā uztaisīt ražošanai nepieciešamu ierīci. Tā bijis ar knapsieriņu veltnējamo iekārtu, par ko speciālisti prasījuši 15 tūkstošus eiro. Ilmāram tas šķitis daudz par dārgu, tāpēc palauzījis galvu un ar pagasta meistaru palīdzību uztaisījis ierīci. “Jūs man jautājat par Eiropas atbalstiem, kaut kādiem projektiem. Nekas no tā man nav bijis saistošs, neesmu tajos startējis, galvenais iemesls – es labāk visu daru pats, attīstos pamazām, nelienot saistībās, par kurām neesmu drošs, ka viss tā arī notiks, kā uz papīra tiek rakstīts. Uzņēmējdarbībā jau nekad neko nevar paredzēt. Ir kāpumi un kritumi un tā tālāk,” pārliecināts Ilmārs.

Visa pamatā – komandas darbs

SIA “Siera ražotne” šobrīd strādā četri cilvēki – Ilmārs, viņa sieva Zane, darbinieces Ilona un Nadežda. Tiesa, ņemot vērā arvien pieaugošo darba apjomu, tuvākajā laikā tiek meklēts viens cilvēks, kuram atradīsies darbs tieši ražotnē. “Esam neliels uzņēmums, bet mūsu komanda ir fantastiska. Katrs savā lietā un vietā ir uz visiem simts procentiem. Es daru visu, ko vien vajag, taisu sieru un makaronus, braucu un tirgoju, gudroju, ko vēl jaunu palaist tirgū. Toties sievai padodas citas lietas – mārketings, sociālie tīkli, rakstīšana un rēķināšana. Tas ir viņas lauciņš, viņa to visu prot un viņai arī sanāk. Savulaik sieva aizgāja no darba Valmierā un sāka strādāt mūsu uzņēmumā, lai arī viņai patika savs darbs. Var teikt, ka Zane to pašu dara arī tagad, bet viņai vairs nav tik daudz jābraukā, un tas viss notiek mūsu ģimenes uzņēmuma attīstības labā,” neslēpj Ilmārs un priecājas, ka uzņēmumam nevienu brīdi nav apstājusies darbība vai pandēmijas laikā būtu bijis jāiepauzē ar ražošanas darbu. “Mūsu produktus cilvēki pērk un ēd, tirgū labi atpazīst. Ja kādā brīdī rodas jauni izaicinājumi, kā jau pieminētā pandēmija, tad jebkurā gadījumā domāsim citas iespējas, kā sasniegt patērētāju, lai varētu uzturēt uzņēmumu,” komandas vārdā teic ražotnes vadītājs.

Ar Raunas pievienošanu Smiltenes novadam uzņēmējs nekādas pārmaiņas nesaskata. Viņš teic, ka svarīgākais, lai netiktu kavēta attīstība ne Raunā, ne Smiltenē, ne pārējos pagastos jaunizveidotajā novadā. Kā tas viss izvērtīsies dzīvē, to rādīs tikai laiks.

Pircēji iecienījuši pašapkalpošanās veikaliņu

Patērētājus uzņēmums sasniedz pa dažādiem ceļiem. “Siera ražotnes” produkciju var iegādāties tirdzniecības vietās visā Latvijā, bet tikties ar mums pašiem un iegādāties produktus var dažādos tirdziņos, kā arī ražotnes pašapkalpošanās veikalā Raunā.

Visiem interesentiem uzņēmums piedāvā arī ekskursiju ar degustāciju un iespēju apskatīt ražotni, uzzināt uzņēmuma rašanās stāstu, iepazīties ar ražošanas procesu un nobaudīt “Siera ražotnē” tapušos produktus. “Nereti cilvēki atbrauc apskatīt Raunu un apmeklē arī mūsu veikaliņu. Taču pandēmijas laikā, kad cilvēkiem tiek noteikti ierobežojumi, distancēšanās, bija jādomā, kā pārorientēt dažādas lietas. Produkciju vairāk sākām realizēt caur internetveikaliem, bet savā veikaliņā nolēmām piedāvāt kaut ko pavisam jaunu – pašapkalpošanos. Proti, jebkurā dienā, iepriekš nepiesakoties, ir iespēja mūs apciemot, ražotnes veikaliņā iepazīties ar visiem mūsu produktiem un iegādāties tos par labākajām (ražotāju) cenām. Tā teikt, sākotnēji domājām eksperimentam, lai redzētu, kāda būs cilvēku interese. Veikals darbojas jau četrus mēnešus, un varam droši teikt, ka cilvēki to atzinīgi novērtē. Ir iecienījuši šādu iepirkšanās veidu,” novērojis Ilmārs. To apstiprina arī Zane Ceriņa, sakot, ka veikaliņš īpaši iecienīts kļūst nedēļas nogalēs, kad cilvēkiem ir daudz vairāk brīvā laika, tāpēc nesteidzīgi var uzzināt kaut ko jaunu. “Cilvēks atnāk pie durvīm, piezvana uz redzamo tālruni, atsūtām viņam kodiņu, to ievadot, var tikt pie atslēgas, lai durvis atvērtos. Cilvēks iet veikalā, nesteidzīgi izpēta produktu klāstu, neviens viņam netraucē. Mēs uzticamies saviem klientiem. Līdz šim visi bijuši godprātīgi, un mēs no savas puses arī to novērtējam,” atzīst Zane un turpina: “Veikaliņā esam atstājuši arī viesu grāmatu, kurā saņemam atsauksmes no apmeklētājiem. Viens no tur biežāk pieminētajiem vārdiem ir – piedzīvojums. Tas nozīmē, ka cilvēkiem tā bijusi jauna pieredze. Viņš ne tikai tiek pie iecerētā produkta – makaroniem, siera vai sviesta, bet var arī izbaudīt jauna iepirkšanās veida priekšrocības. Ieguvumu ir daudz: mums pašiem nav jāatrodas aiz letes vai jābūt uz vietas. Vienīgi visu laiku jātur tuvumā telefons, jo cilvēks var piezvanīt jebkurā brīdī.” Interesanti, ka šāda iepirkšanās pie mums tikai pamazām tiek iepazīta, bet daudzās valstīs jau kļuvusi par cilvēku ikdienu.

Taujāti, vai uzņēmēji nav domājuši arī par eksporta tirgiem, viņi atbild, ka nav tādas nepieciešamības. Saražotie apjomi nav tik lieli un pircēji jau zina, ko izvēlas, tāpēc visa produkcija tiek realizēta pašmāju tirgū un arī tas iepriecina Ceriņu ģimeni.

Gī sviestu var pagatavot arī mājās

Atskatoties uz “Siera ražotnes” produkcijas attīstības ceļu, Ilmārs stāsta, ka tas viss noticis praktisku iemeslu dēļ un loģiskā secībā. “Kādreiz, kad braukāju pa tirdziņiem ar Zaļo sieru, rīkoju degustācijas, kaisot sieru uz maizītēm. Bet, lai rīvētais siers turētos uz maizes, vajadzēja apsmērēt ar sviestu. Kādu sviestu lai ņem? Vajag piedāvāt savu. Tā sākām gatavot paši savu gī sviestu,” atgādina Ilmārs.

Kausētā jeb gī sviesta pagatavošana nav ne grūta, ne sarežģīta, bet vajadzīga pacietība, jo visu laiku jābūt klāt, lai uzturētu nepieciešamo temperatūru un produkts nesadegtu. Tikai ilgi kausējot uz ļoti mazas uguns, var iegūt sviestu ar maigu un patīkamu riekstu aromātu. Īpaša konsistence, smarža un garša top karsēšanas procesā. Tas tiek saukts arī par zelta sviestu, jo ir zeltainā dzintarkrāsā, un dzidrinātajam sviestam piemīt daudz ārstniecisku īpašību.

Gī sviests ir populārs veselīga uztura piekritēju vidū. Gī sviests ir tīri piena tauki, no kā, ilgstoši karsējot, atdalītas olbaltumvielas un ūdens. Produktā ir daudz A, D un E vitamīnu, tas palīdz organismam uzņemt barības vielas un uzlabo zarnu trakta darbību (uztur optimālu skābes līmeni kuņģī un dziedina kuņģa gļotādu). Sviestu var dot mazuļiem, sākot piebarošanu ar dārzeņiem, jo tajā nav piena olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģisku reakciju. Gī sviestu var ziest uz apdegumiem, tulznām un brūcēm, izmantot arī kosmētikā, jo tas baro un mīkstina ādu (tikai pirms lietošanas tas jāsasilda). Ja salst kājas, katru vakaru pēdas der ieziest ar siltu gī, uzvilkt vilnas zeķītes, un jau pēc pāris nedēļām šī problēma pazudīs kā nebijusi.

Ceļš līdz mājas makaroniem

“Siera ražotnē” makaroni parādījās krīzes laikā, kad daudziem bija jādomā, ko vispār darīt vai ko vēl darīt. I. Ceriņš izdomāja, ka jātaisa makaroni. “Pa tirdziņiem braukājot, pats vienmēr stāstīju cilvēkiem, ka ļoti garšīgi ir pārkaisīt zaļo sieru ne tikai maizītēm, bet arī siltiem, tikko vārītiem makaroniem. Bet kas gan ir pliks stāstījums bez iespējas pamēģināt? Nopirku mazo makaronu taisāmo mašīnīti un pamēģināju. Mīkla makaroniem jau būtībā ir elementāra – milti un olas. Pirmos mājas makaronus uztaisīju ar sierāboliņu,” atklāj Ilmārs, kura ražotnē jau top ap piecpadsmit dažādu veidu mājas makaronu – ar svaigām bietēm un burkāniem, ar kaltētiem sīpoliem, tomātiem, papriku, baravikām, kaņepju proteīnu, halapenjo pipariem un citi.

Kā top makaroni? “Mēs makaronus taisām ar rokām no mūsu pašu kviešu miltiem un dabīgām piedevām. Bija brīdis, kad gribēju visu to grūto roku darba procesu optimizēt un nopirku smalku itāļu makaronu taisāmo mašīnu, tādu profesionālo. Taču nācās vilties, jo mūsu milti mašīnai nepatika, jo mīkla ir visai ķepīga, un nekas tur nesanāca. Bija jāizvēlas – pirkt itāļu speciālos miltus vai palikt pie roku darba. Izlēmu par labu pēdējam, jo tikai šādi mūsu makaroni iegūst savu īsto konsistenci, ko pircēji jau bija iecienījuši,” paskaidro Ilmārs un atklāj, ka vienā dienā viens cilvēks ražotnē izrullē, sagriež un savieto kaltēties 35 kilogramus mājas makaronu mīklas. To dara divi cilvēki, tātad rezultātā katru dienu top vairāk nekā 50 kilogrami izžāvētu makaronu, kuri pēcāk nonāk veikalu plauktos un uz pusdienu galdiem visā Latvijā.

Protams, makaroni garšo visiem – kā lieliem, tā maziem. Taču bērnus uzrunā arī pusdienu šķīvja vizuālais noformējums. Ņemot vērā, ka “Siera ražotnes” mājas makaroniem pievienotas dažādas garšvielas, tie ir arī dažādās krāsās. “Nevar nepiekrist, jo interesantāk tiek pasniegts kāds produkts, jo tam ir lielāka piekrišana. Mums ģimenē aug divi bērni. Mājas nūdeles viņiem garšo joprojām. Tās nevar apnikt, ja tiek variēts ar dažādiem pamatēdieniem. Mājas makaronus izmanto daudzveidīgi. Par šo varētu stāstīt gari un plaši,” neslēpj Ilmārs.

Iedzīvotāji novērtē jauno pakalpojumu

Raunas iedzīvotāja Lelde Nesaule priecājas, ka Raunā var iegādāties vietējo pārtikas ražotāju produkciju. Viņa vairākas reizes jau paguvusi apmeklēt arī pašapkalpošanās veikaliņu. “Vietējie noteikti ir jāatbalsta. Siera ražotnes produktus mana ģimene pazīst jau gadiem. Šovasar, kad atvērās pašapkalpošanās veikaliņš, ar interesi devos raudzīt, kā tas darbojas. Ļoti laba ideja. Pircējiem ir iespēja tikt pie kārotajiem produktiem sev ērtākā iepirkšanās laikā, nestāvot rindā,” pieredzē dalās L. Nesaule un atgādina Ceriņu ģimenes piemēru, ka ar saviem nišas produktiem arī nelieli uzņēmumi var pelnīt un veiksmīgi attīstīties arī ārpus novadu centriem. Viņasprāt, viss atkarīgs no cilvēku gribasspēka, motivācijas, vēlmes kaut ko darīt, kā arī sarežģītākos brīžos nenolaist rokas, bet tieši otrādi – strādāt ar vēl lielāku atdevi, piedāvājot alternatīvas, attiecīgi raugoties uz radušos situāciju.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Siera ražotne” Raunā vietējā pārtikas ražotāju tirgū pozīcijas notur jau 15 gadus

Kategorijas