Zemessardze ir gatava jauniem izaicinājumiem un uzdevumiem

2021. gada 5. oktobris 08:00

172

Zemessardze ir gatava jauniem izaicinājumiem un uzdevumiem

No 30. augusta līdz 3. oktobrim visā Latvijā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku militārās mācības “Namejs 2021”, kurās piedalījās aptuveni 9300 dalībnieku.

Septembra nogalē mācības trīs dienas notika Vidzemē. Tajās iesaistījās visi pieci Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes bataljoni, kas bāzējas Valmierā, Cēsīs, Ogrē, Gulbenē un Alūksnē, kā arī kolēģi no Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” (Zemessardzes) un Dānijas zemessargi, kopumā ap 1000 cilvēku, lai pārbaudītu bataljonu spēju veikt uzdevumus nosacīta militāra apdraudējuma gadījumā.
Zemessargi un karavīri trenējās pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos, tādējādi nostiprinot prasmes aizsargāt savu atbildības teritoriju – savus novadus, pilsētas, pagastus, ciemus. Mācības notika ar īpašniekiem saskaņotās vietās. Scenārija izpildes laikā tika lietota tikai mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Ziemeļvidzemē bāzētais Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljons militārajās mācībās piedalījās Plāņu, Trikātas, Valkas un Vijciema pagastu teritorijā. Par to, kā norisinājās mācības un par citām aktualitātēm Zemessardzē interviju “Ziemeļlatvijai” sniedz Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins.

– Kādi uzdevumi mācībās tika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes zemessargiem?
– Kopējais mācību scenārijs bija tāds, ka nosacītais pretinieks iebrūk Latvijas teritorijā, pārejot robežu Valkas novada teritorijā, un virzās uz Rīgu. Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes visu piecu bataljonu uzdevums katram savā teritorijā bija kavēt pretinieka virzīšanos uz galvaspilsētu. Konkrēti mūsu, 22. kaujas nodrošinājuma bataljona, uzdevums bija kavēt nosacīto pretinieku (mūsu gadījumā viņa lomā darbojās igauņu zemessargi) aizsardzības zonā starp Valku un Strenčiem – tā dēvētajā Oliņu meža masīvā Valmieras novada Plāņu pagastā. Papildu tam izmantojām dažādu mācību elementu izvietošanai arī infrastruktūru Valmieras novada Trikātas pagasta teritorijā. Trikātā izmantojām kā militārā hospitāļa bāzēšanās vietu vietējo pamatskolu, savukārt netālu no Trikātas uzņēmuma SIA “Rona” teritorijā izvietojām vēl vienu mācību vadības elementu.

– Kā šī pretinieka kavēšana konkrēti izpaudās?
– Visi pieci bataljoni ar kaujām katrs savā teritorijā kavēja pretinieka virzīšanos uz priekšu, ierīkoja slēpņus, patruļbāzes un novērošanas posteņus, kā arī uzstādīja šķēršļus un pildīja citus mācību scenārijā noteiktos uzdevumus, lai nodarītu pēc iespējas lielākus zaudējumus pretinieka tehnikai un pretinieka dzīvajam spēkam ar mērķi viņu aizkavēt. Tika izmantots viss 2. Vidzemes brigādes rīcībā esošais bruņojums, tai skaitā mūsu pašgājēju artilērijas vienības (haubices). Iedzīvotāji jau iepriekš tika aicināti ziņot par pretinieka pamanīšanu savās dzīvesvietās. Mācību laikā cilvēki diezgan regulāri zvanīja un informēja par to, ka ir redzētas pretinieku tehnikas kolonnas vai cilvēku kustība. Mēs attiecīgi šo informāciju pārbaudījām un plānojām savas darbības.

– Kā mācības izdevās? Kāds ir jūsu vērtējums?
– Izdevās visnotaļ veiksmīgi. Izsaku pateicību personālam par ieguldīto laiku un izturību, ko zemessargi spēja saglabāt un, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, uzdevumus veica godam. Mācību dziļāka analīze vēl ir procesā, jo mācības noslēdzās tikai 26. septembra vakarā. Mācību uzdevumu izvērtēšanu veic Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīri. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties 22. kaujas nodrošinājuma bataljona atbalstītājiem – Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības pārvaldei, tai skaitā Trikātas pamatskolas vadībai par iespēju ļaut mums mācību laikā izmantot viņu telpas Trikātas pamatskolā. Paldies arī uzņēmumam SIA “Rona”, kas savulaik bija viena no pirmajām modernajām kokzāģētavām Latvijā, un uzņēmuma prezidentam Valdim Aunītim par iespēju izmantot viņu teritoriju mūsu mācību organizēšanai.

– Mācības “Namejs” pēdējā laikā nav vienīgais gadījums, kad iedzīvotāji publiskajā telpā redz strādājam zemessargus.
– Jā, pēdējā laikā Zemessardzei ir dažādi izaicinājumi, dažādi uzdevumi, kuru agrāk nebija. Līdz ar to elastīgi reaģējam un tiem pielāgojamies. Šogad mūsu bataljons bija aktīvi iesaistīts darbībā saistībā ar “Covid-19” krīzes risinājumiem. Diezgan ilgu laiku atbalstījām Valsts robežsardzi Valkas robežpostenī, citi bataljoni – attiecīgi savos robežas sektoros. Palīdzējām kontrolēt personu plūsmu starp valstīm. Šis uzdevums ilga vairākus mēnešus. Nākamais uzdevums, ko veicām, bija atbalsts Valsts policijai Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu teritorijās mājsēdes laikā 2020. gada Ziemassvētku laikā un gadu mijā. Valsts policijai bija nepieciešama palīdzība, organizējot patruļas un pārbaudot, kā iedzīvotāji ievēro mājsēdes noteikumus. Vēl zemessargi sniedza atbalstu masveida vakcinācijas punktu darbībai. Mūsu atbildības teritorijā tāds punkts bija izveidots Valmieras kultūras namā. Zemessargi vairāku mēnešu garumā palīdzēja medicīnas personālam organizēt vakcinējamo cilvēku plūsmu. Esam arī atbalstījuši un atbalstīsim Valsts robežsardzi un Zemessardzes 3. Latgales brigādi Latvijas – Baltkrievijas robežas kontrolē. Tur gan līdz šim esam sūtījuši tikai pieredzējušus zemessargus.

– Kāda ir 22. kaujas nodrošinājuma bataljona struktūra?
– Zemessardzē ir neliela daļa profesionālā dienesta karavīru, kuri ikdienā atrodas dienestā un organizē mācības un citus procesus. Pārējie ir brīvprātīgie zemessargi. Viņi ikdienā strādā tautsaimniecībā, mācās skolās vai augstskolās un piedalās Zemessardzes mācībās tik, cik viņiem atļauj brīvais laiks. Mācības pamatā notiek nedēļu nogalēs vai svētku dienās. Tādas mācības kā “Namejs” notiek reizi gadā, bet katrs bataljons organizē savas iekšējās mācības, kas norisinās pastāvīgi visa gada garumā. Mūsu bataljona galvenā bāze jeb štābs atrodas Valmieras novadā, Kaugurmuižā. Vēl mums ir rotas atbalsta punkts Valkā. To atklāja pagājušajā gadā, piedaloties aizsardzības ministram.

– Vai Zemessardze ir atvērta arī jauniem zemessargiem?
– Jaunus zemessargus gaidām vienmēr. Jo vairāk mums būs zemessargu, jo vairāk varēsim sniegt atbalstu sabiedrībai. Zemessardzes spēks ir iedzīvotājos – brīvprātīgajos zemessargos. Zemessardzē var iestāties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem – gan vīrieši, gan sievietes. Katrs atradīs sev interesējošu jomu, kurā izpausties un sevi pilnveidot. Iestājoties Zemessardzē, apmācību periodā varēs iemācīties apieties ar strēlnieku ieročiem, apgūt pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku. Spektrs ir visnotaļ plašs. Lai iestātos Zemessardzē, ir jāiziet veselības pārbaude. Notiek arī pārbaude valsts drošības iestādēs, vai konkrētais indivīds nav bijis tiesāts, vai viņam nav bijušas problēmas ar likumu vai cita veida pārkāpumi, lai novērstu nevēlamu elementu nonākšanu bruņotajos spēkos.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zemessardze ir gatava jauniem izaicinājumiem un uzdevumiem

Kategorijas