Igaunijas karogu jūrā vīdēja arī Gruzijas karogs, taču neviena sarkanbaltsarkanā
Sestdien Igaunijā atzīmēja Paju kaujas 90. gadadienu, kam par godu tiks rīkota virkne dažādu pasākumu un vēsturiskās kaujas paraugdemonstrējums.
Netālu no Valkas 1919. gada 31. janvārī notika viena no nozīmīgākajām kaujām Igaunijas neatkarības cīņu karā. Kopā ar igauņiem cīnījās arī somu brīvprātīgo pulks, dēvēts par Ziemeļu dēlu pulku. Šajā kaujā nāvīgi ievainoja pašu leģendārāko neatkarības cīņu līderi Juliusu Kuperjanovu.
Piemiņu par šo kaujunetālu no valgas iemūžina granīta monuments uz trīspakāpju zemes piramīdas. Saietā visi izjuta skaudro ziemeļu vēju mīnus 11 grādos, taču kauja notikusi vēl aukstākā laikā -18 grādos.
Jāatzīst, ka dažus mēnešus pirms tām igauņiem nācās izcīnīt ļoti asiņainas un niknas cīņas pret padomju varas nesējiem - sarkanajiem latviešu strēlniekiem. Igaunijā šo neērto epizodi gan neviens atmiņā paturēt necenšas.
"Tā ir vienīgā zināmā kauja, kur 700 igauņu un somu cīnījās pret tūkstoti sarkano latviešu strēlnieku. Tiesa, starp viņiem bija arī krievi. Mēs šo kauju klasificējam kā cīņu starp baltajiem un sarkanajiem" "Ziemeļlatvijai" bilst Valgas apriņķa valdes galvenais speciālists ārējo sakaru jautājumos Rainers Kūtmā. Igauņu puse šajā kaujā zaudējuši 150 vīru. Par pretinieku zaudējumiem oficiālu ziņu nav.
R. Kūtmā ir daudz pētījis tā laika notikumus Valkā. Viņš akcentē, ka tobrīd paklīdušas baumas par drīzu sarkano teroru pilsētā, tāpēc bija jāpieņem mēri, lai zaudējumus pēc iespējas mazinātu. Paju kaujas norisi apgrūtināja tas, ka latviešiem izdevās uzspridzināt dzelzceļa tiltu, apgrūtinot papildspēku un munīcijas piegādi igauņiem.
Saiets sākās ar pulcēšanos Valgas Jāņa baznīcā, vēlāk notika svētku atklāšana pie Ziemeļu dēliem veltītās piemiņas zīmes pilsētas centrā pie baznīcas. Notika arī svinīgs pasākums pie Paju kauju memoriāla un Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa svētku uzruna, kurai sekoja kaujas paraugdemonstrējums un gājiens līdz Ziemeļu dēliem veltītajai piemiņas zīmei. "Šī kauja bija īpaši nozīmīga arī Latvijai, jo atvēra vārtus mūsu kaimiņu neatkarībai," sacīja prezidents.
Igaunijas un Latvijas armijas karadarbība Latvijā pret vācu landesvēristiem sākās 1919. gada 1. februārī pēc Valkas ieņemšanas. Kaujās pret lieliniekiem 1919. gada pavasarī igauņi ieņēma Rūjienu, Ainažus, Salacgrīvu, Strenčus, Alūksni, bet maijā kopā ar Ziemeļlatvijas armijas daļām arī Valmieru.
Jūnijā Igaunijas armijas 3. divīzija piedalījās Cēsu kaujās pret landesvēru, zaudējot 110 kritušos un 405 ievainotos. Tajā pašā laikā latviešu Ziemeļlatvijas brigādes zaudējumi bija 13 kritušie un 43 ievainotie. Pirmskara Latvijā parasti netika pieminēts, ka lielāko smagumu Cēsu kaujās iznesa tieši igauņu vienības. 23. jūnijs šajā saistībā Igaunijas kalendārā ierakstīts sarkanā krāsā.
Daži valcēnieši izteica nožēlu, ka latvieši šim pasākumam nebija gatavojušies un nevienam pat neienācis prātā ierasties ar sarkanbaltsarkano karogu.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19