Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Smiltenes novada izglītības iestādes iesasitījušās dzejas akcijā “Dzeja jautā. Dzeja atbild. Dzeja vieno”

Sarmīte Apine, Smiltenes novada latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja
Izglītība

2021. gada 5. oktobris 12:17

185
Smiltenes novada izglītības iestādes iesasitījušās dzejas akcijā “Dzeja jautā. Dzeja atbild. Dzeja vieno”

Šogad Dzejas dienas vienoja visas Smiltenes novada izglītības iestādes, iesaistoties dzejas akcijā “Dzeja jautā. Dzeja atbild. Dzeja vieno.” Dzejas akcijā skolotāji iesaistīja 1. – 12. klases skolēnus, kuri varēja izvēlēties sev tuvu vai vēl neiepazītu dzejnieku darbus. Visa septembra garumā skolēni lasīja dzeju – mājās, skolā, dārzā, pļavā un citās vietās.

Kad dzeja bija iepazīta, skolotāji mudināja savus skolēnus radoši iekrāsot, izcelt dzejas rindas, dzejoļus, kuri skolēnus piesaistīja, aizrāva vai lika domāt.

Pirmie, kas savu darbiņu bija veikuši, bija Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas skolēni kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ilzi Zilberi. Skolotāja stāsta: “6.klases skolēni strādāja ar dzejas izdales materiāliem – meklēja atslēgas vārdus, interesantākās rindas tekstā un attēloja tās ilustrācijā. Skolēnu interesi piesaistīja Maijas Laukmanes dzejolis “Nedarbi? “ par pildspalvu, kurai labāk palikt mājās, kad jāraksta kontroldarbs, nevis lekt līdzi somā. Pildspalvas tēls tika zīmējumos personificēts. Tāpat piesaistīja Luda Bērziņa dzejolis “Darba rīts”, kad “pa logu skatās diena” un visi bērni “pie grāmatām ies”.  Tāpat zīmējumos vietu rada mātes tēls, kurai palīdz bērnu čaklās rokas. 9.klases skolēni pievērsās netradicionālai dzejai, izsakot asociācijas par Edvarda Kuka dzejoli “Tas kas ir kas tas ir”. Dzejas mīļotāji 7.-9.klasē izvēlējās dzejoli un deklamēja to brīvā dabā.   Interesantas bija skolēnu izvēlētās vietas ar brīnišķīgām ainavām fonā, kas saplūda ar runāto dzeju vienā veselā.”

Palsmanes pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Būda atzīst: “Katrs skolēns atrada sev vispiemērotāko un vismīļāko  dzejoli un strādāja ar to. Atrada šos jautājumus un atbildes, noformēja un gatavojās tā publiskai prezentācijai. Šādi darbojoties, reizēm dzejolis izgaismojās pavisam citādi. 22.septembrī, A. Pumpura dzimšanas dienā, dzeja izgāja ārpus skolas, pieskandinot visu Palsmani.  5. klases skolēni dzeju skandēja pie Palsmanes baznīcas, 6.klase pie kultūras nama,7. klase pie pagasta pārvaldes, 8.klase izvēlējās autobusa pieturu, bet devītie- Mīlestības skvēriņu. Dzejas dienu noskaņa tika sniegta  gan nejaušiem garāmgājējiem, gan vecākiem un citiem interesentiem. Likās, ka šajā dienā dzeja virmoja visur, jo 1.-4.klases skolēni šajā laikā lasīja un dzejiski darbojās skolā. Likās, ka pat saulīte bija ar mums, jo starp smagajiem , tumšajiem mākoņiem viņa kautri paskatījās un pasmaidīja.”

Arī Blomes pamatskolas skolēni septembra mēnesī svinēja svētkus dzejai. Katrā klasē gan literatūras stundās, gan klases stundās skolēni lasīja dzejoļus, izvēlējās sev mīļākos, ietērpa tos rudens tēlos un izveidoja izstādi “Dzeja dzīvi!” 9.klases skolēni kopā ar audzinātāju lasīja un iepazinās ar oktobra jubilāra A.Čaka dzeju. Noslēguma pasākumā skolēni lasīja sev tuvāko A.Čaka dzejoli, kā arī skanēja dzejnieka dziesma ”Liepas satumst” skolēnu izpildījumā. 5.un 6.klases skolēni mācījās vienu dzejoli no galvas un ilustrēja savu izvēlēto dzejoli. Noslēguma dzejas stundā 5.klases skolēni kultūras nama atpūtas skvērā skandēja dzejoļus. Tos noklausījās 1.un 2.klases skolēni. Pēc tam katrs 5.klases skolēns lasīja sākumskolas skolēniem dzejoļus.

Skolotāja Santa Briede no Trapenes sākumskolas stāsta: “Trapenes sākumskolā septembris bija Dzejas mēnesis. Skolēni paši lasīja dzejas grāmatas, meklēja tajās dzejoļus, kuri šķita tuvi, interesanti un saistoši.  Kopā ar vizuālās mākslas skolotāju Daci centās saskatīt dzejoļa galveno domu, lai to varētu attēlot uz papīra.  Dzejoļus mācījās visi – lieli un mazi. Kādam palīdzēja mamma, cits pats cīnījās, kāds kopā ar skolotāju mācījās. Katrs skolas skolēns kāpa uz skatuves vai nāca klases priekšā un centās  savu  dzejoli izteiksmīgi norunāt. Tas nemaz nebija tik viegli – norunāt dzejoli klasesbiedriem un skolotājas telefona kamerai, pārņēma gan satraukums, gan aizmirsās dzejolim rindiņas. Bet gandarījums par paveikto darbiņu ir visiem. Skolas zālē top izstāde ar skolēnu zīmējumiem, kurā katrs var izlasīt dzejoli un aplūkot tam ilustrāciju. Ar skolēniem darbojās skolotājas Santa, Sanita un Baiba.”

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolā Dzejas dienas tika sāktas ar īpaša “dzejas stūrīša” izveidošanu, lai visā skolā radītu dzejiski rudenīgu noskaņu. Tad 2. – 9. klases skolēni tika mudināti izvēlēties kāda dzejnieka dzejas krājumu, svarīgākais uzdevums bija lasīt dzeju, diskutēt par to, izteikt savu viedokli un apmainīties ar domām par dzejoļiem – tātad domāt par dzejas tēliem, noskaņu, ideju, tematiku un pamatdomu, kas bieži vien ir liela mīkla un sarežģīts uzdevums. Kad dzejas krājums bija rūpīgi izpētīts, skolēni meklēja dažādus jautājuma teikumus, kas ieskanas dzejā. Nākamais uzdevums bija samainīties ar dzejas grāmatām un meklēt saviem atrastajiem jautājumiem atbildes, piemēram, dzejnieks Rainis jautā, bet dzejniece Inese Zandere atbild. Tādā veidā skolēni iepazina gan dažādus latviešu dzejniekus un viņu dzejoļus, gan mācījās glīti un kārtīgi noformēt savu plakātiņu. Tagad dzejas izstāde skolā priecē gan pašus skolēnus, gan skolotājus un skolas darbiniekus.

Liels paldies to skolu skolotājiem un skolēniem, kuri atrada šajā ne vienkāršajā laikā atrast mirkli dzejai un vienoties kopīgā dzejas akcijā “Dzeja jautā. Dzeja atbild. Dzeja vieno.”. Uz tikšanos nākamgad!
Kategorijas

Kategorijas