Krauklis sniedz skaidrojumu par atpūtas centra un spēļu zāles projektu

2021. gada 8. oktobris 08:00

Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis otrdienas rītā savā privātajā “Facebook” kontā publicējis garu skaidrojumu par ģimeņu atpūtas un spēļu zāles projektu. Piedāvājam iepazīties ar to pilnā garumā.
Ap ģimeņu atpūtas centra un ar to saistītās spēļu zāles projektu virmo daudz emociju, neprecīzas informācijas un baumu, manā adresē izskanējuši gan nepatiesi apvainojumi, gan nekaunīgi apmelojumi. Tāpēc nekas cits neatliek, kā sniegt detalizētu skaidrojumu, lai arī ir detaļas, kuras ir ļoti personiskas un ikdienišķā situācijā noteikti tās neatklātu.

Vai Valkai vajag ģimeņu atpūtas centru un kāpēc tāds nav tapis
līdz šim?
Pēdējos 20 gados visās tikšanās reizēs, aptaujās gados jauni cilvēki ir norādījuši, ka Valkā liela problēma ir nepietiekamas izklaides iespējas (ar to nedomājot sportu vai kultūras pasākumus, bet gan izklaides vietu/as), kur vakaros vai brīvdienās var pavadīt laiku ar draugiem vai ģimeni relaksētā atmosfērā, kaut ko darot (piemēram, uzspēlējot biljardu, dartu), kur piektdienu un sestdienu vakaros var arī padejot.
Arī pēdējā Vidzemes partijas veiktā aptauja “Facebook” (notika šī gada februārī), kurā piedalījās 318 respondenti (pārsvarā jauni cilvēki) parādīja, ka 91,17% aptaujāto uzskatīja, ka pašvaldībai jāveicina izklaides iespēju palielināšana, bet 67,4% domāja, ka pašvaldībai būtu lietderīgi pašai iesaistīties kopuzņēmumā vai arī jālīdzfinansē izklaides vietas izveide. 213 vēlējās, lai izklaides vietā būtu boulinga zāle, 173 – bērnu istaba, 146 – biljards. 88,29% uzskatīja, ka svarīgi, lai izklaides vieta būtu piemērota ģimenes apmeklējumiem.
Kā domes priekšsēdētājs esmu ļoti aktīvi uzrunājis potenciālos izklaides vietas veidotājus – gan vietējos uzņēmējus, gan tos, kuri ar līdzīgu biznesu nodarbojas Valmierā, Rīgā, citās pilsētās un Igaunijā. Protams, arī ārvalstu investorus.
Esmu daudzas reizes rādījis ēkas, kur potenciāli varētu atrasties šāda izklaides vieta – gan pašvaldības īpašumus (Valkas stacija, Tēraudskola, ēka Tālavas ielā 12 – Pedeles krastā), gan privātus īpašumus (bijusī viesnīca Tirgus ielā, bijušais veikals “Baltija” Raiņa ielā, bijušais kinoteātris Ausekļa ielā, ēka Raiņa ielā 1).
Diemžēl, uzņēmējiem saprotot ieguldījumu apjomu un ilgo atpelnīšanas laiku, pie konkrēta rezultāta tā arī nekad nenonāca. Ļoti tuvu bija Klondaikas tipa izklaides vietas atvēršana bijušā veikala “Baltija” ēkā Raiņa ielā (arī komplektā ar spēļu zāli), bet beigu beigās investori tik lielas investīcijas ieguldīt nevēlējās. Šīs daudzās sarunas pierādīja, ka atrast uzņēmējus, kuri ir gatavi atvērt klasisku izklaides vietu, ja tā neiet komplektā ar kādu stabilu ieņēmumu gūšanas veidu, ir praktiski neiespējami. Un tas tā ir ne tikai Valkā, bet arī citās lielāka izmēra pilsētās (tipisks piemērs, boulinga zāle Valmierā, Vecpuišu parkā, kas ātri vien bankrotēja).
Piedevām Valkas situācija ir īpaša. Gana ilgu laiku pilsēta nīkuļoja un tikai pēdējos gados ir izdevies panākt, ka tā attīstās samērā straujā tempā. Taču viedoklis daudziem ir saglabājies – Valkā nav vērts investēt, jo tā ir “grimstoša” pilsēta.
Spilgts piemērs ir grāmatnīcas atvēršanas stāsts. Es pats personīgi runāju ar “Jumavas”, “Zvaigznes”, Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklu īpašniekiem, mazākām grāmatnīcām, rādīju potenciālās telpas, piedalījos sarunās par īres samazināšanu un tikai pēc vairākkārtējām vizītēm, apsolījuma, ka pašvaldība pirks kancelejas preces (protams, ievērojot likuma prasības), Valkā tika atvērta Jāņa Rozes grāmatnīca. Nezinu nevienu citu bijušo rajona centru, kur pašvaldībai būtu ar šādām lietām jānodarbojas, bet tā ir Valkas specifika un beigu beigās tas dod rezultātu.
Līdzīgs stāsts ir arī par jaunatvērto un popularitāti ieguvušo kafejnīcu “Walk”, kas tagad dod iespēju atpūsties vakaros un brīvdienās, daļēji mazinot augšminēto problēmu. Bet aizvien ir gana daudz cilvēku, kuri izklaidi grib apvienot ar aktīvu darbību un lai to var darīt kopā ar bērniem.

Kāpēc bijušā kinoteātra ēka?
Kad poļu investori nāca ar iesniegumu – Valkā atvērt divas spēļu zāles, skaidroju, ka pašvaldība to nevar atbalstīt, jo mums šāds izklaides veids jau ir un sagādā apkārtējo māju iedzīvotājiem ne mazums raižu. Savukārt bijušajā robežpunktā šis bizness nevienam netraucētu. Domes sēdē opozīcija aktīvi iestājās pret – minot tos pašus argumentus, kas tagad izskan pret ieceri Ausekļa ielā. Dzīve parādīja, ka spēlētāji sadalās – mierīgāk kļuva pie “Džokera”, bet kopējais spēlētāju skaits pieauga vien uz igauņu rēķina, lai arī spēļu zāle robežpunktā ir jauna, ļoti moderna un ērti iekārtota.
Poļu investori pārstāv privātu investīciju grupu, kas darbojas Lielbritānijā, Maltā, Kiprā, Melnkalnē, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā un vairākās Āzijas valstīs. Tagad viņi ienāk Latvijas tirgū un ir gatavi investēt lielus līdzekļus, lai notiktu tirgus pārdale.
Saprotot daļas sabiedrības negatīvo attieksmi pret šo izklaides veidu, investori vēlas parādīt, ka tas ir iespējams daudz civilizētākā, drošākā un citiem cilvēkiem netraucējošā veidā.
Viņu koncepts – radīt tādu izklaides kompleksu, kas būtu interesants ne vien vietējiem iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem no apkārtējām pašvaldībām un Dienvidigaunijas. Radīt vietu, kur tiktu rīkoti arī korporatīvie pasākumi (darba kolektīviem), svinētas dzimšanas dienas utt., jo tikai tā lielie ieguldījumi atpelnīsies.
Savukārt apmeklētāji nāks vien tad, ja tur būs ne vien ērta, bet arī droša vide. Tas nozīmē, ka agresīvi, pārāk iereibuši klienti netiks ielaisti. Citas tik lielas ēkas, kur tik vērienīgu ideju īstenot, Valkā vienkārši nav.

Īpašuma pārdošanas cena
Par ģimenei piederošu īpašumu pārdošanas iemesliem un cenu parasti publiski nerunā, taču tieši ēkas un zemes Ausekļa ielā 4 pārdošanas laiku, veidu un cenu politiskie pretinieki ir izmantojuši, lai mani apvainotu korupcijā un interešu konfliktā. Tāpēc pēc ilgām pārdomām un šaubām esmu nolēmis atklāt darījuma iemeslus un cenas izveidošanos.
Savulaik, šķirot manu laulību 2007. gadā, tika noslēgts līgums, kas paredzēja būtiskas kompensācijas izmaksāšanu šķirtajai sievai, to faktiski varēja īstenot, tikai pārdodot īpašumu Ausekļa ielā 4. Tāpēc, izmantojot gan nekustamā īpašuma kompāniju, gan aģentu, gan privātos kontaktus, īpašums tika piedāvāts potenciālajiem pircējiem par 400 000 eiro. Kāpēc tāda summa? Tāpēc, ka salīdzinoši nesen ēkas renovācijā un pārbūvē bija ieguldīti vairāk nekā 200 000 eiro (tostarp, iebūvējot jaunu apkures, ventilācijas sistēmu un palielinot ēkas lietderīgo platību līdz 929,4 m2), Valkas centrā faktiski nav brīvas vietas, kur var uzbūvēt līdzīga izmēra komercēku un jaunas, līdzvērtīgas ēkas būvniecība tolaik būtu izmaksājusi ap pusmiljonu eiro, bet tagad – jau vairāk nekā miljonu.
Pārdošana nevedās, pakāpeniski pārdevu citus uzņēmējdarbības laikā iegūtos aktīvus un īpašumus, lai daļēji segtu kompensāciju un spētu uzturēt tādu ģimenes dzīves līmeni, kāds tas bija, līdz nolēmu sākt strādāt pašvaldībā, saņemot salīdzinoši zemu atalgojumu. Kā investīciju objektu veco kinoteātri piedāvāju arī visiem investoriem, kuri interesējās vai uzsāka darbību Valkā. Ēkā bija īrnieki, kuriem bija ilgtermiņa nomas līgumi, viegli aprēķināma ieņēmumu naudas plūsma, tāpēc vairākas reizes bijām tuvu darījuma noslēgšanai, bet katrreiz pār ceļu “pārskrēja kāds melns kaķis”. Tā kā saistības bija jākārto, nekas cits neatlika, kā samazināt pārdošanas cenu un piekrist citiem, ne pārāk izdevīgiem nosacījumiem. Cenai par pamatu tika ņemta formula – ieņēmumi no nomas maksas mēnesī reiz septiņi gadi (ierasta prakse nekustamo īpašumu darījumos), kas bija 220 680 eiro plus 30 000 par ieguldījumiem ēkā. Šādu piedāvājumu izteicām gan poļiem, gan lielākajiem nomniekiem – SIA “ALB” (Optimus mēbeles). Poļi izteica gatavību pirkt, mēbeļnieki domāja, domāja un tad pateica, ka labāk tomēr būvēs paši savu veikalu.
Savukārt poļi, saprotot to, ka īpašumu vēlamies pārdot līdz konkrētam datumam, pēdējā brīdī pateica, ka piekrīt pirkt vien tad, ja maksājums tiek sadalīts divās daļās un cena tiek samazināta līdz 200 000. Lai beidzot nokārtotu laulības šķiršanas vienošanās saistības, piekritām.
Tobrīd nenotika sarunas – ko investori ar šo īpašumu darīs, vien pateicu, ka, ja viņu doma ir kādreiz atvērt “pliku” spēļu zāli, es un mani domubiedri tam nevarēs piekrist (balsot par licences izsniegšanu).
Vairākus mēnešus pēc pārdošanas līguma noslēgšanas investoru pārstāvji nāca ar kvalitatīvi jaunu piedāvājumu – lielākajā ēkas daļā atvērt modernu ģimeņu atpūtas centru, kam “mugurkaulu” veidotu četru celiņu boulinga zāle.
Saprotot, ka ēkas agrāko piederību var izmantot politiskajās spēlēs, vēlreiz pārskatīju visas brīvās ēkas Valkas centrā un vēlreiz ar skumjām nācās secināt – boulinga zālei to telpas ir par mazām.
Saprotot, ka šāds piedāvājums (investēt vairākus simtus tūkstošus eiro ģimeņu atpūtas centrā) diezin vēl kādreiz būs – jaunas, lielas kompānijas izklaides biznesa tirgū Latvijā cenšas ienākt ļoti reti, – aprunājos ar saviem domubiedriem Vidzemes partijā un arī viņu viedoklis bija – jā, spēļu zāle ir nepatīkama blakne, bet ieguvums lokālajai sabiedrībai un arī pašvaldībai (papildu ienākumi budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un azartspēļu nodokļa) ir lielāks nekā riski.

Vai aizliegumi palīdz?
Sabiedrībā vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri tic, ka, aizliedzot alkohola tirdzniecību, mazināsies alkoholisms, bet valstu pieredze (ASV, Somijas “sausie likumi”) parādīja, ka uzplaukst nelegālais bizness, pieaug organizētā noziedzība, rodas papildu riski pašiem patērētājiem. Cilvēka daba, vēlme izklaidēties ir spēcīgāka par bailēm no soda un valsts radītajiem šķēršļiem. Vienīgais piemērs, kad izdevās būtiski mazināt aizliegtu vielu patēriņu, ir Ķīnas lēmums par opija lietošanu sodīt ar nāves sodu (līdzīga sistēma šodien ir dažās Āzijas valstīs). Vai Eiropā tā vajadzētu rīkoties – mana pārliecība ir, ka nevajadzētu.
Arī azartspēles ir viens no senākajiem izklaides veidiem un diemžēl, tāpat kā ar alkoholu, ir neliels procents spēlmaņu, kuri kļūst atkarīgi. Vai, aizliedzot spēļu zāles, šo atkarīgo skaits mazinātos? Citu valstu pieredze rāda – jā, agrāk nedaudz mazinājās, bet ne šodien, jo ar katru gadu aizvien lielāka azartspēļu biznesa un spēlētāju daļa pārceļas uz interneta vidi. Tu vari spēlēt no sava telefona un nekur tev nav jāiet. Īpaši raksturīgi tas ir jauniem cilvēkiem, kuriem “visa dzīve ir telefonā”.
Tāpēc argumenti, ka vēl viena spēļu zāle un tās atrašanās vieta radītu būtisku spēlētāju skaita pieaugumu un ka tas būtu īpaši bīstami jauniem cilvēkiem, neiztur kritiku. Lielas kompānijas, ieejot jaunos tirgos, jo īpaši cenšas, lai parādītu, ka viņu piedāvājums ir kvalitatīvāks un arī drošāks. Viņu mērķauditorija ir cilvēki, kuri vēlas atpūsties drošā, ērtā vidē un iegūt nelielu adrenalīna devu, ļoti labi saprotot, ka beigu beigās tie būs tikai izdevumi (kā jebkurā citā izklaidē).
Latvijā azartspēļu joma ir ļoti stingri regulēta, visi spēlētāji tiek reģistrēti, valsts rūpīgi seko, lai daudzie noteikumi tiktu ievēroti un par pārkāpumiem tiek piemēroti bargi sodi, līdz pat licences anulēšanai.
Starp citu, arī loterija “SuperBingo” ir viens no azartspēļu veidiem. Starpība vien tā, ka tajos ir valsts monopols.
Tāpēc aicinu situāciju pārdomāt, atmest emocijas un vēlreiz izsvērt, vai tas “velns ir tik melns kā viņu mālē”.
Lēmumi, kas balstās uz emocijām, nevis apstākļu kopuma analīzi, jau vidējā termiņā rada negatīvas sekas.
Atteikties no iespējas, ka Valkā tiktu atvērts liels, mūsdienīgs ģimeņu atpūtas centrs, manuprāt, nebūtu saprātīgi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Krauklis sniedz skaidrojumu par atpūtas centra un spēļu zāles projektu

Kategorijas