Rudenī jārēķinās ar mainīgiem laika apstākļiem

2021. gada 9. oktobris 09:15

328

Rudenī jārēķinās ar mainīgiem laika apstākļiem

Cilvēkiem vienmēr ir bijis interesanti vērot un piefiksēt norises dabā, pēc tām prognozējot, kādi laikapstākļi sagaida. Viens no pazīstamākajiem dabas vērotājiem ir Vilis Bukšs no Balvu novada Viļakas. Novērojumos viņš dalās arī ar laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītājiem.

Prognoze oktobrim

Oktobris ir Veļu mēnesis un ar Miķeļdienu (29. septembri), dažviet deviņas dienas pirms Miķeļiem, sākas Garu laiks. Laiks, kad senči aicināja viesos savu mirušo tuvinieku garus, pamieloja tos un tad laipni aizraidīja atkal projām. Virszemē veļi nereti izkāpa naktīs, bet miglainā laikā arī dienās. Veļiem domātos ēdienus un dzērienus noliek pirtī, rijā, zem ozola vai liepas.

Ticējumi vēsta, ja Veļu laikā ir dzirdams pērkons – ziemā būs maz sniega. Ja ozoliem un bērziem nokrīt visas lapas – būs viegla ziema, ja nenokrīt – būs barga ziema. Ja oktobrī vēl daudz lapseņu – būs gara ziema. Ja veļu laikā katru nakti salna, tad gaidāms vēls pavasaris.

“Nedēļā pirms Miķeļiem (no 22. līdz 29. septembrim) notika vienmērīga pāreja uz ziemas laiku. Kukaiņu un augu valsts, ritmiski šūpojoties, ieslīgst ziemas miegā. Mušas “atstiepj spārnus” un lapseņu mātītes meklē vietu, kur ieziemoties. No Miķeļiem līdz Mārtiņiem dzīvā radība pārklājas ar lapu segu un aizmieg. Šajās dienās pārceļo dzērves, zosis un ziemeļu gulbji. Daudzi sīkie putniņi neuzkrītoši dodas dienvidrietumu un dienvidaustrumu virzienā. To dara arī bezdelīgas, kuras pēdējoreiz redzēju 25. septembrī,” atklāj V. Bukšs.

V. Bukšs atgādina, ka oktobris ir arī lietus un rudens mēnesis. “Oktobris ir rudens vēju laiks. Pagājušais mēreni siltais augusts nenorāda uz vētrainu lietus mēnesi, bet jāņem vērā, ka strauji mainīgie laika apstākļi rudenī var sagādāt ne vienu vien vējainu pārsteigumu. Kopumā oktobris rādās būt ne siltāks un arī ne aukstāks par vidējo. Nokrišņu daudzums – tuvu normai,” iesāk laika vērotājs un turpina: “Ticējums vēsta, ja oktobris skaidrs, sauss, tad būs vējaina ziema. Ja oktobrī vēl siltas dienas, tad būs silti Ziemassvētki. Ja zemliku (veļu) mēnesī daudz miglas – ziema būs sniegaina. Jauks oktobris paredz agru un skaistu pavasari. Ja oktobris sākas ar siltu laiku, tad ar aukstu aiziet, un ja ar aukstu ienāk, tad ar siltu aiziet.”

Viņš stāsta, ka atbilstoši tautas vērojumiem par laika apstākļiem augusta un septembra nozīmīgajās dienās oktobrim jābūt ar ļoti mainīgiem laika apstākļiem. Proti, mēneša pirmajā pusē, pārsvarā līdz Vecmiķelim (kas ir 12. oktobris), saulainas dienas mīsies ar mākoņainām. Temperatūra šajā laikā svārstīsies no plus 10 līdz 15 grādiem dienā un no plus 1 līdz 8 grādiem naktīs. Skaidrās bezvēja naktīs daudzviet iespējama salna. Nokrišņi īslaicīgi. Veļu mēneša vidū, it īpaši pēc 14. oktobra, laika apstākļi var būt strauji mainīgi. Šajā laikā var būt vairāk vējainu dienu un nokrišņu. Būs lietus, dažviet reizēm arī krusa. Temperatūra dienas laikā var būt mainīga, no plus 5 līdz 12 grādu robežās. Naktis kļūs dzestrākas.

Savukārt oktobra otrajā pusē tiek prognozēts bieži mākoņains laiks ar gaisa temperatūru dienas laikā no plus 5 līdz 12 grādiem. “Piedzīvosim salīdzinoši vēsas naktis. Jārēķinās ar īslaicīgiem nokrišņiem. Pārsvarā lietus, bet lietum var pievienoties krusa un sniega graudi. Mēneša beigās kļūs aukstāks un temperatūra dienas laikā vairs nepārsniegs plus astoņu, plus desmit grādu robežu. Naktīs jau daudzviet sals un temperatūra var pazemināties līdz mīnus trim, mīnus pieciem grādiem. Mēneša beigās paredzami īslaicīgi nokrišņi, taču lietum var pievienoties arī slapjš sniegs. Līdzīgi laika apstākļi saglabāsies arī novembra sākumā, līdz Mārtiņdienai, kas ir 10. novembris. Tad arī Mārtiņš atvērs durvis ziemai, kura novembra otrajā pusē Austrumlatvijā atnāks uz palikšanu, vismaz līdz Ziemassvētkiem,” tādu prognozi izsaka V. Bukšs.

Datumi, kuriem jāpievērš uzmanība

Runājot par atvasaru, viņš min, ka atvasarai var piedēvēt trīs posmus. Agrā atvasara, kas dabā ir no 28. augusta, kad jau bija manāmas pirmās rudens vēsmas. Ir vidējā atvasara no 14. līdz 29. septembrim un vēlā atvasara, kas ir no 29. septembra līdz 12. oktobrim. “Jā, aizvadītās nedēļas nogalē dažas dienas jau varējām izbaudīt atvasaru. Kas zīmīgi šim rudenim, atvasara ir bijusi īslaicīga, nav bijusi tāda, kā mums ierasts, ka jaukais laiks pieturas nedēļas garumā. Varam arī priecāties, jo ne katru gadu var izbaudīt skaistu lapkriti. Saulaini, zeltaini rudeņi pārsvarā prognozē mērenu un mīkstu ziemu. Savukārt sarkanbrūni un rūsaini paredz sniegainu un aukstu ziemu. Nozīmīgs ir tieši lapkritis – dienas, kad lapas krīt bez vēja. Ja vējains lapu laiks, gaidāma slikta ziema – ne šāda, ne tāda,” apgalvo V. Bukšs un saka, ka šobrīd kokos var novērot vairāk rūsas kā zelta. Lai gan koku dzeltēšana lielākoties vēl tikai sākas un Miķeļu laikā (no 29. septembra līdz 12. oktobrim) mežs izrotāsies ar Miķeļa vaskaino tērpu, salīdzinot ar zeltainajiem rudeņiem, kādi bija 2007., 2013. un 2018. gadā), šogad zeltaino toņu būs mazāk. “Ja pietrūkst rudens salnu, tad arī lapām trūkst zeltainuma. Saules gaismas stundām sarūkot, rudenīgi pelēkajās un mitrajās dienās koku lapas saēd rūsa. Daudz rudenīgas lapu rūsas bija 2009. un 2017. gada rudenī, kam vēlāk sekoja nemīlīga ziema. Ja rudenī lapās ir vairāk zelta, tad nākamā ziema pārsvarā maiga. Nereti lapbirī daba sagādā pārsteigumus – ābelēm atveras ziedpumpuri, uzzied pa kādam ceriņzaram vai pat jasmīns. 2019. gadā dzeltu laikā mežiņā ziedēja baltie vizbuļi un jāņtārpiņi mirguļoja vēl oktobra beigās. Tādās reizēs var gaidīt maigu ziemu. Kā būs šoruden? Atliek tikai uzmanīgi vērot,” tā dabas vērotājs.

Oktobrī ir vairāki datumi, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. Piemēram, laiks jāvēro 8. oktobrī. Ja šajā dienā pirmais sniegs, tad ziema sāksies 21. novembrī. Ja jauks laiks, tad tāds būs turpmākās trīs nedēļas. Ja vējš no ziemeļiem – auksta ziema. Ja no dienvidiem – maiga, ja no rietumiem – sniegaina.

Savukārt 12. oktobrī ir jau pieminētais Vecmiķelis. Šajā dienā daudzviet notiek Vecmiķeļa tirgi. “Ja šajā dienā uzkrīt sniegs, tad līdz ziemai vēl septiņas nedēļas. Ja dzērves aizlidojušas – būs agra un auksta ziema,” min V. Bukšs. Bet 14. oktobrī ir Vecais lapkritis, kas vēsta – kāds Vecais lapkritis, tāda ziema. Bet, ja tajā dienā mežā bērzi jau bez lapām, būs maiga ziema. Ja lapu vēl daudz, būs slikta ziema.

15. oktobrī ir viena no Vēja mātes dienām. Šajā un turpmākajās trīs dienās senči vēroja vēju virzienus. Tie iezīmēja rudens valdošos vējus. Par šo dienu ir ticējums: ja šajās dienās gulbji iet prom vakarā – būs agrs rudens; ja rīta pusē – būs vēls rudens. Ja vējš no austrumiem, būs auksta ziema.

28. oktobrī ir Simjūdis. Daudzviet tā ir galvenā un arī pēdējā Veļu laika diena. Šajā dienā aicināja un mieloja veļus. Dzīvie cits pie cita neciemojās. Ja kāds viesis tomēr ieradās, viņu nemieloja. Simjūdā ēdienu nevāra. Simjūdā saimnieks pirmais lauž maizi, lej ēdienu un tur lūgšanu. Dažos novados šajā dienā kaut ko cepa un vārīja no itin visas rudens ražas, papriekš pamielojot Laimas māti, bet pēc tam mielojās paši.

Dabas vērošana – aizraušanās daudzu gadu garumā

Dabas vērošana V. Bukšam ir sirdslieta. Var teikt, ka uz to pamudināja viņa vecmāmiņa. “Mūsu senčiem tas bija dzīvesveids. Viņas stāsti, pieredze un tautas gudrības zināšanas aizrāva arī mani. Viņa man palīdzēja uzkrāt zināšanas. Gribēju zināt, kas tur ir aiz apvāršņa. Skudriņas, citas dzīvās radības rosināja pievērsties skaidrojumu meklēšanai. Mani interesē zooloģijas un ģeogrāfijas salikums. Svarīgi savus novērojumus pierakstīt. Cilvēkiem gadās pēc pāris dienām visu piemirst. Pierakstus veicu no 1975. gada. Joprojām rakstu ar roku burtnīcā. Gadu gaitā sakrātos pierakstus analizēju, meklēju skaidrojumus un sakarības. Mūsdienu tehnoloģiju laikā varu ar saviem vērojumiem arī dalīties. Tos ierakstu twitterkontā un savā blogā. No interesentiem visā Latvijā saņemu daudz jautājumu un cenšos uz tiem atbildēt. Aizraujos ar fotografēšanu. Bilžu arhīvu nepārtraukti papildina arvien jauni kadri no dabā ieraudzītiem neparastiem un skaistiem mirkļiem,” par savu aizraušanos stāsta V. Bukšs, kura ikdiena paiet pārgājienos, dabas vērojumos. Gadu gaitā viņam ir izveidojušies savi ceļojuma, ekspedīciju maršruti. “Draugi jautā, kur man rodas enerģija staigāt pa mežu, pa pļavām. Protams, tas prasa daudz enerģijas, taču tas, ko daba sniedz pretī, ir divtik vairāk. Visbiežāk pārgājienos dodos viens pats. Ja man priekšā ir upe, tad to pārpeldēšu. Latvieši pēc būtības ir dabas bērni. Tā ir mūsu vērtība samaitātajā, globālajā pasaulē, kura par varītēm būtu jāsaglabā. Ja to dara kaut neliela daļa ļaužu, tad tas ir to vērts. Nu nevaru es savu dzīvi iedomāties pilsētā,” apliecina V. Bukšs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rudenī jārēķinās ar mainīgiem laika apstākļiem

Kategorijas