Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Valdība lems par atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem

Aģentūra LETA
Bizness

2009. gada 2. februāris 07:12

839
Valdība lems par atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem

Pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) iniciatīvas šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā plānots lemt par premjera priekšlikumiem steidzamai piensaimniecības nozares problēmu risināšanai.

Valdības darba kārtībā iekļauts jautājums - par pasākumiem lauksaimniecības un pārtikas nozares stabilizācijai, kā arī grozījumi noteikumos par Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasībā govs svaigpiena apritei nelielā apjomā un grozījumi noteikumos par svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtību.

Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārziņā atrodas lauksaimniecības nozares, jau iepriekš paziņojusi, ka situācijā, ja valdība nesniegs atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, tās ministri tiks atsaukti no valdības.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas sagatavotajos dokumentos, šā brīža ekonomiskā krīze galvenos lauksaimniecības ražošanas sektorus - lopkopību un augkopību ir novedusi kritiskā situācijā, kā rezultātā virkne lauksaimniecības uzņēmumu ir nonākuši grūtības un strauji pieaug saimniecību bankrotu skaits.

Lai stabilizētu situāciju lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, ir jāveic konkrēti pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešams piešķirt papildus finansējumu no valsts budžeta.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus pasākumiem, kuri būtu ieviešami 2009.gada pirmajā pusgadā, piemēram, kredītu sloga atvieglošana un valsts garantiju un galvojumu nodrošināšana, īpašu kreditēšanas instrumentu ieviešanai krīzes pārvarēšanai.

Tāpat rosināts paātrināt Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu izmaksu, kā arī vērtēt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredzētā valsts budžeta nodrošināšana atbalstam lauksaimniecībā.

ZM rosina grozījumos likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" paredzēt papildus finanšu resursus 24 000 000 latu apmērā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" ietvaros paredzētajiem piensaimniecības ciltsdarba maksājumiem un atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Tiek prasīts atļaut Zemkopības ministrijai neveidot 10% finanšu rezervi budžeta apakšprogrammas "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" ietvaros paredzētajiem atbalsta pasākumiem.

Projektā paredzēts, ka pēc paātrināta grafika lauksaimniekiem jāizmaksā Eiropas Savienības (ES) tiešie maksājumi un nacionālās subsīdijas 37 miljonu latu apjomā. Tas veicams, pārdalot gan nacionālo subsīdiju, gan ES maksājumu termiņus no vēlāk veicamajiem maksājumiem, veicot tos jau tuvākajos mēnešos.

Sagatavotajos dokumentos tiek prasīts atļaut Zemkopības ministrijai pārdalīt 22 000 000 latu no 2009.gada otrā ceturkšņa uz 2009.gada pirmo ceturksni, lai varētu veikt apakšprogrammas "Eiropas Savienības fondu pasākumu finansēšana" pasākumu apmaksu par 2008.gadu.

Rosināts arī pārdalīt 15 062 560 latu no 2009.gada ceturtā ceturkšņa uz 2009.gada otro ceturksni, lai varētu veikt apakšprogrammas "Eiropas Savienības fondu pasākumu finansēšana" pasākumu maksājumus par 2009.gadu avansā 13 000 000 latu apmērā par atdalīto piena maksājumu un apakšprogrammas "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" pasākumu maksājumus par 2009.gadu avansā 3 062 560 latu apmērā par ciltsdarba maksājumiem.

Kā ziņots sēdē Ministru prezidents aicinās lemt par valdības garantijām tām zemnieku saimniecībām, kuras ņēmušas kredītus bankā, uz gadu atliekot pamatsummas maksājumus. Pēc aptuveniem aprēķiniem, šo garantiju kopējais apjoms varētu sasniegt 24 miljonus latu.

Premjers aicinās arī uzņēmējdarbības attīstības programmas eksporta atbalsta sadaļā iekļaut piena pārstrādes uzņēmumu eksporta atbalstu, kas ļaus izvairīties no piena pārstrādes uzņēmumu maksājumu kavējumiem un laikus veikt norēķinus par iepirkto pienu. Šāds lēmums, iespējams, varētu palielināt piena iepirkuma cenu.

Uz Ministru kabineta ārkārtas sēdi aicināti arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji, lai valdība pieņemtu abas puses apmierinošu lēmumu.

Jau ziņots, ka zemnieki valdībai iepriekš deva nedēļu laika lemšanai par konkrētiem atbalsta mehānismiem, kas glābtu nozari no tālāka sabrukuma.

26.janvārī, zemnieku organizācijas tikās ar Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri (TP), ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) un izvirzīja prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Lauksaimnieki prasa kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksu līdz 31.martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējošu izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšanu atbalstam lauksaimniecībai.

Viņi prasa atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi varētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai.

Ceturtā zemnieku prasība ir vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

Kategorijas

Kategorijas