Trapenē top īstas lauku garšvielas

2021. gada 14. oktobris 08:18

1214

Iestājoties rudenim, Maijai Antonei no Smiltenes novada Trapenes pagasta darba pilnas rokas. Paralēli algotam darbam viņa steidz kaltēt dārzeņus un garšaugus, jo jau septīto gadu interesentiem piedāvā “Lauku garšvielas”. Tie ir dažādi garšvielu maisījumi, kas noderēs katras īstenas saimnieces virtuvē.

Alternatīva veikalu piedāvājumam

Maija stāsta, ka pie idejas ražot garšvielas nonākusi pavisam nejauši. Sakrituši dažādi apstākļi. Dzīvesbiedram Uģim Jūgam ir savs uzņēmums SIA “Ezeracs,” kurā aptuveni trīs hektāru platībā tiek audzēti dažādi dārzeņi – kartupeļi, burkāni, sīpoli, ķiploki, ķirbji un citi. Izaudzēto galvenokārt realizē svaigā veidā. “Protams, cilvēkiem tiek skaisti, lieli un, ja tā var teikt, pievilcīgi dārzeņi, bet ko darīt ar pārējiem, kuri ir nedaudz ieplaisājuši novākšanas laikā vai pārāk mazi. Ģimenē aug jaunākais bērns. Kad viņš bija mazs, dakteres jautāja, vai mazais ēd visu (teicām vēl ne), vai uzturā lietojam vegetu. Teicām, ka jā, bet viņa uzreiz ieteica no tās atteikties. Tad domāju, kāda ir alternatīva. Man patīk audzēt garšaugus. Tad ienāca prātā ideja – tos var kaltēt, pēc tam samalt un izmantot par piedevu garšvielām. Tā viss iesākās. Žāvēšanai izmantoju elektrisko dehidratoru. Nu man tādi jau ir divi. Tas ir labākais pārtikas žāvēšanas paņēmiens. Idejas pamatā bija – visam jābūt savā dārzā izaudzētam un bez sāls,” saka Maija un norāda, ka svarīgi sekot līdzi, lai temperatūra nebūtu pārāk zema un arī ne pārāk augsta. Pie zemām temperatūrām baktērijas var paspēt savairoties pārtikā un to sabojāt. Augstas temperatūras var pārtiku uzvārīt vai izcept, nevis izžāvēt. Nepietiekami izžāvēta sabojāsies, bet pāržāvētai pazudīs smarža un derīgās barības vielas. Pārtiku vislabāk ir žāvēt temperatūras diapazonā no 40 līdz 60 grādiem pēc Celsija. Žāvēšanu var iesākt ar augstāku temperatūru, kura jāsamazina līdz normālai pēc pirmajām pāris stundām. Žāvēšanas beigās der izvēlēties zemāko temperatūru. Dārzeņi un garšvielas ir jāgroza žāvēšanas laikā. Garšaugi ir izžuvuši tad, kad uz tausti tie šķiet sausi un pārlaužot nav redzami mitruma pilieni. Svarīgi ir arī atcerēties, ka izžāvētie produkti ir jāglabā mitrumnecaurlaidīgā iepakojumā, lai gaisa mitruma un temperatūras izmaiņu rezultātā tie nekļūtu mitri un nesāktu bojāties.

Braucot ceļojumos, meklē garšaugus

Maijas ģimenei sirdij tuva ir ceļošana. Vienmēr, esot svešās zemēs, viņa iepazīst ne tikai apmeklētās valsts kultūru, bet arīdzan garšu pasauli. “Citi ceļojot vienmēr mēģina tikt pie kāda suvenīra un pārvest to mājās, bet man tās ir garšvielas. Kad tieku kādā tirdziņā, vienmēr apskatu, kāds ir vietējo piedāvājums. Ja kas iepatīkas pēc garšas un smaržas, tad pārvedu to mājās,” teic Maija, kura pati gatavo vismaz divpadsmit dažādus garšvielu maisījumus. Tie ir dažādi dārzeņu-garšvielu mix, kuros ietilpst burkāns, sīpols, ķiploks pētersīlis. Tas piederas zupām. Tad ir atsevišķas versijas – garšvielas salātiem, kaltēti ķiploki ar zaļumiem, kaltēti sīpoli. Visi garšvielu maisījumi ir Maijas pašas intuitīvas garšvielu salikumu versijas. “Garšvielu maisījumi tiešām tiek veidoti intuitīvi, pēc tā, kādi garšaugi varētu saskanēt un kas man pašai garšo. Vēlos attīstīt jaunus garšvielu veidus, piemēram, atrast īsto salātu garšvielu, kas būtu tieši no Latvijas, pircējam saistītos ar mūsu valsti. Taču vēl nav bijusi iespēja atrast pietiekami daudz laika, lai to īstenotu. Tāpēc sākotnēji braucu uz tirdziņiem, lai saprastu, kas cilvēkus interesē, ko viņi domā par šīm garšvielām. Tieši tirdziņā ražotājs ir vistuvāk cilvēkam. Lai kādu ēdienu gatavotu, nekas nav jāmizo, atliek tikai atvērt paciņu un piebērt katlā. “Ne katru gadu viss izaug. Šogad nepadevās dilles. Bija karstums, tad uzmetās kaut kādi kukaiņi, viss stāvēja uz vietas. Toties lieliska bija puravu raža. Praktiski viss dārzā novākts, vēl palikušas sakņu selerijas. Audzēju arī rozmarīnu, timiānu, pētersīļus, visu, ko iespējams izaudzēt mūsu klimatiskajos laika apstākļos. Šogad nepadevās baziliks – izkalta. Siltumnīcas man nav, jo, lai to ierīkotu, katru dienu ir jābūt uz vietas – jālaista, jāčubina augi. Toties man ir arī dārza pupu mētra, kas garšvielu maisījos piešķir asumiņu. Tādi maisījumi piemēroti gaļas ēdieniem, kartupeļiem. Šogad īpaši padevās citronzāle, kas raksturīga taizemniešu virtuvei,” atklāj garšaugu audzētāja.

Nav jālauza galva par dāvanām

Maijas ikdiena šobrīd ir visai saspringta. Darba nedēļu viņa pavada Valmierā, kur strādā par grāmatvedi, bet nedēļas nogalēs dodas uz Trapeni, lai ražotu “Lauku garšvielas”. “Tā man ir atslodze no pamatdarba. Ja katra diena jāpavada pie datora, tad tieši gribas izvēdināt galvu. Un ir tik forša sajūta, ka laukos man ir ko darīt, man ir sava aizraušanās. Tas man sagādā prieku. Katram būtu jāatrod sirdsdarbs, kas sniedz gandarījumu. Lai ar to arī izdzīvotu? Diez vai. Katrā ziņā cilvēki mani zina. Tirdziņos Apē, Alūksnē un Valmierā ir izveidojies jau zināms klientu loks. Ir arī daži ekoveikaliņi Rīgā, kuriem piegādāju garšvielas. Varu droši teikt, ka pavasarī cilvēki garšvielas vairs nepērk, jo tad nāk iekšā jau dažādi zaļumi, bet rudenī, ziemā ir liela interese. Bērni dzīvo Rīgā, nereti aizgādā garšvielas arī uz turieni. Tagad ir tā, ka spēju vien izpildīt pasūtījumus, nevienā rudens tirdziņā šogad vēl neesmu bijusi. Jā, varētu būt, ka visi interesenti nemaz netiek pie kārotā. Tas viss ir roku darbs, kas jānovāc, jāsagriež, jāsakaltē, atbilstoši jāiepako. Citi brīvdienās aizbrauc uz laukiem un atpūšas, bet es tīru, burkānus, sīpolus, lai pa sestdienu, svētdienu tie kaltējas,” teic Maija un turpina: “Tas, ko šoruden esmu paguvusi jau izžāvēt, iepakot, jau izpārdots. Darba daudz. Tuvojas arī gada nogale, kad parasti garšvielu komplektiņi ir īpaši topā. To rāda iepriekšējo gadu pieredze. Cilvēki mēdz dāvināt viens otram lietas, kuras krāj putekļus plauktos, bet par garšvielām būs priecīgs katrs. Garšvielām noteikti būs pielietojums.”

Viņa arī priecājas, ka pašiem šajā ziņā nav problēmu, ja jādodas ciemos, tad vienmēr ir varianti dāvanai. “Šajā ziņā man vienmēr ir varianti, piemeklēju attiecīgus garšvielu komplektus jubilāram un dāvana ir gatava. To vienmēr visi novērtē,” neslēpj Maija.

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trapenē top īstas lauku garšvielas

Kategorijas