Lauki – valsts vienīgā neatkarība

2009. gada 1. februāris 09:16

388

Kā nežēlīgs eksperiments, to apstiprina šodienas notikumi arī ar bagātām Eiropas valstīm. Ja pašiem nav sava kurināmā - malkas, gāzes, ar ko sildīties, cept un vārīt - un nav ar ko dot enerģiju darba vietām, cieš kā lauki, tā pilsētas.

Ja gribi vispār dzīvot, jāpiekāpjas enerģijas devējam. Tad jālūdzas uz spēcīgā devēja un nabagā atkarības noteikumiem.

Daudz nopietnāk un smagāk, ja valstij priekš tautas nav savas saražotās maizes - pārtikas plašā nozīmē. "Pirmais, pēc kā cilvēks prasa, ir ēst, maize. Bez ēšanas taču nevar dzīvot," tā sacīja prezidents Kārlis Ulmanis. Šis atzinums citas pielaides nepieļauj.

Lai kā ekonomikas norises groza nopirktie un negodīgie vai gļēvie politiķi, lauku cilvēki grūtībās vienkāršos savu dzīves veidu un vienmēr būs neatkarīgi. Tiem vienmēr būs ar ko iztikt un sildīt savu māju. Nē! Varēs glābt arī citus, kas dzīvo pilsētā.

Priekš tā nav vajadzīgas vienīgi tikai muižām līdzīgās lielās saimniecības. Bet visiem laukiem jābūt apdzīvotiem. Ekonomika nav nekas fatāls. Tas ir vienīgi līdzeklis, un bieži ir situācijas, kad ekonomika klusē arī visprasmīgākā ekonomista rokās. Turklāt ekonomiku var vadīt tautai ļauni spēki.

Lauki ar savām iespējām ir katras tautas, katras valsts vienīgā, īstā neatkarība un morālā rezerve. Notikumi un situācija Latvijas laukos ir arī katra latvieša, katra Latvijas pilsoņa lieta.

Neatstāsim lauku cilvēkus vienus! Ja nepalīdzēsim viņiem, vēl grūtāks kļūs mūsu pašu bieži bezcerīgais stāvoklis un nāksies savu vienaldzību nožēlot, kad būs viss par vēlu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lauki – valsts vienīgā neatkarība

Kategorijas