Mazā novadā meklē iespējas attīstībai

2021. gada 19. oktobris 08:08

229

Pēc šogad īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas Valkas novads gan iedzīvotāju skaita, gan arī teritorijas ziņā ir Latvijā otrā mazākā pašvaldība. Tas varētu radīt bažas ne tikai par vietējās ekonomikas attīstību, bet arī problēmas izglītībā un vēl citās svarīgās jomās. Proti, ja nav pietiekams bērnu skaits gan pirmsskolas vecumā, gan skolas vecumā, reāli ir apdraudēta izglītības iestāžu pastāvēšana. Taču, kā izrādās, bažām nav pamata, jo dati liecina, ka arī salīdzinoši mazā pašvaldībā var itin veiksmīgi pastāvēt gan bērnudārzs, gan vispārējās un vidējās izglītības iestādes, gan arī profesionālās ievirzes mācību iestādes – mūzikas, mākslas un sporta skolas. Šajā mācību gadā kopā visās Valkas novada izglītības iestādēs mācības uzsākuši 1104 audzēkņi. Salīdzinot ar 2020. gada 1. septembri, izglītojamo skaits kopumā novada izglītības iestādēs pieaudzis par astoņiem audzēkņiem.
Tiesa gan, lai darbs izglītībā noritētu veiksmīgi un ekonomiski pārdomāti, pašvaldībai vēl pirms Administratīvi teritoriālās reformas bija jāpieņem sāpīgi lēmumi par lauku skolu slēgšanu Zvārtavā (Ozolu skola), Kārķos un Vijciemā. Pirms dažiem gadiem notika Valkas pamatskolas (Ausekļa ielā 5) un vidusskolas (Raiņa ielā 28A) apvienošana, izveidojot Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju. Apvienoja arī divus novada lielākos bērnudārzus – “Pasaciņu” un “Pumpuriņu” –, izveidojot Valkas pirmsskolas izglītības iestādi. Pirmsskolas izglītības grupas veiksmīgi strādā arī Kārķos, Vijciemā un Zvārtavas pagastā – Mierkalna tautas namā, kā arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēkā Ausekļa ielā 5 – “Mazie ģimnāzisti”.
Vēl viens no būtiskiem aspektiem, ar ko Valkas novada dažas izglītības iestādes atšķiras no citām profesionālās ievirze skolām, ir tas, ka nodarbības pilsētas mākslas un mūzikas skolās apmeklē arī pāri Latvijas – Igaunijas robežai dzīvojošie Igaunijas valsts piederīgie, kas runā ne tikai krieviski, bet arī igauniski. Abas skolas ir pietiekami mūsdienīgas un atvērtas jaunām vēsmām, lai veiksmīgi strādātu arī ar šiem bērniem.

Mācības mākslas un mūzikas skolās izvēlas motivētas un mērķtiecīgas igauņu ģimenes
Viens no Valkas novada pašvaldības veiksmes stāstiem ir daudznacionālā Valkas mākslas skola, kurā pēdējos gados audzēkņu skaits sasniedzis vairāk nekā 200. Laikā, kad skolu vadīja direktore Maruta Stabulniece, izveidoja pirmās audzēkņu grupas, kurās nodarbības apmeklēja Igaunijā dzīvojoši bērni. Ar viņiem strādāja ne tikai latviešu skolotāji, bet arī pedagogi, kas dzīvo Valgā. Tika panākta vienošanās (tā joprojām ir spēkā) starp Valkas novada pašvaldību un Valgas pašvaldību par savstarpējiem norēķiniem igauņu bērnu mācībām mākslas skolā. Igauņu bērnu vecāki, tāpat kā Latvijā dzīvojošie, par mācībām maksā simbolisku līdzmaksājumu – astoņus eiro mēnesī. Loģiski, ka tas nenosedz visas ar mācībām saistītās un skolas uzturēšanas izmaksas, tāpēc skolas budžetam lieti noder igauņu finansiālais atbalsts. Turklāt Valgā nav mākslas skolas, bet šogad Valgas kultūras un interešu centrā darbu uzsācis zīmēšanas pulciņš, kuru apmeklē arī bijušie mākslas skolas audzēkņi, kuri dažādu apsvērumu dēļ ir pametuši mācības Valkas mākslas skolā.
“Varētu šķist, ka novada budžets zaudē tāpēc, ka gan mākslas, gan mūzikas skolās mācās igauņu bērni. Te varētu teikt – jā un nē. Lai pastāvētu izglītības iestāde, ir vajadzīgi skolēni. Ja samazinās bērnu skaits, pedagogiem samazinās darba iespējas, slodze un atalgojums. Igauņu bērni, kas mācās mūzikas skolā, tiek iekļauti kopējā bērnu skaitā, un par viņiem pašvaldība saņem Latvijas Kultūras ministrijas maksātās dotācijas,” stāsta novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks. Viņš atzīst, ka diemžēl viens no sarežģījumiem pārrobežas izglītībā ir arī pandēmijas ietekme, jo igauņu bērniem katru nedēļu kopā ar vecākiem jādodas uz Gulbja laboratoriju Valkā, lai nodotu “Covid-19” testu. Diemžēl igauņu skolās veiktie rutīnas testi Latvijas skolās neder, jo Igaunijā skolas pašas var izvēlēties, veikt vai neveikt skolēnu testēšanu. Ne visiem tas ir pa spēkam, tāpēc tiek pieņemts lēmums pamest mācības Latvijas pusē. Vēl viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados igauņu bērni mazāk apmeklē Valkas mākslas skolu, ir tas, ka nav vēlmes apgūt grūtākus mācību priekšmetus, piemēram, mākslas vēsturi, kompozīciju un citus, bet ir tikai vēlme zīmēt. To igauņi tagad var darīt jaunatvērtajā zīmēšanas pulciņā savā pilsētā.
“Igaunijā nav profesionālās ievirzes skolas, bet ļoti attīstīta ir interešu izglītība. Jāņem vērā arī psiholoģiskais moments, jo bērni jautā – kāpēc man ir jāmācās tas, kas nepatīk. Igauņi vairāk ir orientēti uz to, ka izbauda procesu, kas pašiem patīk. Taču Valkas mākslas skolas programmā ir mācību priekšmeti, kas bērniem ne visai patīk. Jāņem vērā arī tas, ka igauņu bērnus uz skolu attāluma dēļ vadā vecāki, to iztur apņēmīgākās un mērķtiecīgās ģimenes,” skaidro R. Rastaks.

Deklarēti Valkas novadā,
bet mācās Igaunijā
Pētot Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēnu deklarētās dzīvesvietas adreses, atklājies, ka skolā mācās arī bērni, kuriem dzīvesvieta nav deklarēta Latvijā. Apkopojot pēdējos datus, R. Rastaks atklājis, ka šajā mācību gadā trim skolas vecuma bērniem un vienam pirmsskolas posma vecuma bērnam nav norādīta deklarētā adrese. Visticamāk, šie bērni dzīvo Igaunijā. Aizvadītajā mācību gadā šādu bērnu skaits sasniedzis 12. Ir arī bērni, kas ir deklarēti Latvijā, bet mācās Igaunijā. Dati liecina, ka tādi ir aptuveni trīsdesmit bērni. Kā piemēru R. Rastaks norāda, ka bērni ir deklarēti Valkas pagasta Sēļos, bet skolu, kurā mācības notiek krievu valodā, apmeklē Igaunijā.
“Mēs salīdzinām iedzīvotāju reģistru ar skolas bērnu reģistru. Parādās dati par bērniem, kuriem jābūt skolās, bet viņi nav reģistrēti nevienā skolā. Mēs meklējam, kur viņi ir. Katra mācību gada sākumā šādu bērnu skaits grozās ap plus mīnus sešdesmit. Atklājās, ka lielākā daļa šo bērnu dzīvo ārzemēs. Tad skaidrojam, kurā valstī viņi dzīvo,” stāsta R. Rastaks.
Vai patiesībai atbilst pieņēmums, ka, slēdzot Ozolu skolu Zvārtavas pagastā un Vijciema skolu, daļa skolēnu tomēr izvēlējās mācīties Smiltenes novada skolās, nevis braukt uz mācībām novada centrā Valkā? R. Rastaks atzīst, ka tās ģimenes, kuras dzīvo tuvāk Smiltenei, izvēlējās sūtīt bērnus skolā kaimiņu novadā, bet tie, kuri jau bija sākuši mērot ceļu uz Valku, to arī turpina darīt. Dati liecina, ka lielākā daļa Zvārtavas pagastā dzīvojošo bērnu mācās Gaujienā un Smiltenē. Savukārt Vijciema pagastā dzīvojošie skolas vecuma bērni izvēlējušies mācīties tuvējā Bilskas skolā un arī Smiltenē. Kas attiecas uz Kārķu bērniem, nav tā, ka viņi visi pēc skolas slēgšanas devās uz Naukšēniem. Kārķēnieši izvēlējās pamatizglītību iegūt ne tikai Ērģemes pamatskolā, bet arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā. Lai laukos dzīvojošajiem bērniem atvieglotu atbraukšanu uz skolu un nokļūšanu mājās, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar SIA “VTU Valmiera” par skolēnu apmaksātu braukšanu, piešķirot viņiem īpašas braukšanas viedkartes. Tas darīts ar mērķi, lai bērni varētu apmeklēt arī vakara nodarbības, jo ne vienmēr viņi to iespēj izdarīt līdz skolas autobusa kursēšanai. Šīs viedkartes piešķirtas Vijciemā, Ērģemē un Kārķos dzīvojošajiem.
Viena no jaunā mācību gada pozitīvajām tendencēm ir tā, ka Ērģemes pamatskolā ir pieaudzis skolēnu skaits – te mācās 99 bērni. R. Rastaks skaidro, ka tas nav tāpēc, ka klāt nākuši bērni no slēgtajām novada skolām, bet skolā sāk iet arī bērni, kuru ģimenes ir pārcēlušās uz dzīvi Valkas novadā no citām Latvijas vietām vai pēc ilglaicīgas prombūtnes atbraukuši no ārzemēm. R. Rastaks atzīst, ka, sākot īstenot lauku skolu reformu, ir bijusi pārliecība, ka ir jāsaglabā viena pamatskola laukos un tā ir Ērģemes skola. Šī skola Ērģemē ir izdevīga tāpēc, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu novada centram.

uzziņai
Izglītojamo skaits Valkas novadā:
uz 2021. gada 1. septembri – 1104 audzēkņi
uz 2020. gada 1. septembri – 1096 audzēkņi
uz 2019. gada 1. septembri – 1070 audzēkņi
uz 2018. gada 1. septembri – 1056 audzēkņi

Izglītojamo skaits Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā
uz 2021./22. mācību gada 1. septembri:
no 1. līdz 9. klasei – 509
no 10. līdz 12. klasei – 99
pirmsskolas izglītības grupā “Mazie ģimnāzisti” – 23
kopējais audzēkņu skaits – 631

Izglītojamo skaits Ērģemes pamatskolā
uz 2021./22. mācību gada 1. septembri:
no 1. līdz 9. klasei – 99
pirmsskolas grupā – 47
pirmsskolas grupā Kārķos – 8
kopējais audzēkņu skaits – 154

Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs
uz 2021./21. mācību gada 1. septembri:
Valkas pirmsskolas izglītības iestādē
Valkas pirmsskolas izglītības iestādē ēkās Puškina ielā un
Ausekļa ielā – 259
Vijciema pirmsskolas grupā – 26
Zvārtavas pagasta Mierkalna tautas nama pirmsskolas izglītības grupā – 15
pirmsskolas izglītības iestādē “Gaismiņa” – 19

Valkas mākslas skolas audzēkņu skaits un sadalījums
2021./22. mācību gadā:
Latvijā dzīvojošie – 181
Igaunijā dzīvojošie – 49
kopējais audzēkņu skaits – 230

J. Cimzes Valkas mūzikas skolas audzēkņu skaits un sadalījums 2021./22. mācību gadā:
Latvijā dzīvojošie – 68
Igaunijā dzīvojošie – 27
kopējais audzēkņu skaits – 95
Dati: Valkas novada
Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļa

Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas “Mazā novadā meklē iespējas attīstībai”
saturu atbild laikraksta
“Ziemeļlatvija” redakcija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mazā novadā meklē iespējas attīstībai

Kategorijas