Ar fotokameru rokās iemūžina Kārķu pagasta dzīves ainiņas un izbauda lauku idilli visā tās krāšņumā

2021. gada 19. oktobris 08:19

780

Ar fotokameru rokās iemūžina Kārķu pagasta dzīves ainiņas un izbauda lauku idilli visā tās krāšņumā

Tieši novembrī apritēs gads, kopš Valkas novada Kārķu pagasta mājās “Ieviņas” dzīvo Mārtiņš Silgailis un Kristīne Kivliņa. Viņi abi ir rīdzinieki. Uz dzīvi laukos sirds saukusi jau gadiem, taču pandēmijas laiks visu krietni pasteidzinājis. Kārķos viņi jau iedzīvojušies un ir gatavi dalīties pieredzē, kā iejusties jaunā vidē, sākot visu no jauna.

Mārtiņa vārdu daudzi jau būs pamanījuši sociālajos tīklos. Viņš ir tas, kurš aktīvi fotografē notikumus, pasākumus un dabasskatus Kārķu pagastā. Vēlāk šīs bildes parādās pagasta “Fecebook” profilā. Kā Kristīne, tā Mārtiņš nav mājās sēdētāji. Viņi ir sabiedriski cilvēki, kuri meklē arvien jaunas iespējas, kā iesaistīties vietējās pašvaldības aktivitātēs, iepazīt apkārtējos cilvēkus un pagasta vidi.

Pandēmija ievieš savas korekcijas

Kristīne un Mārtiņš atklāj arī savu iepazīšanās stāstu. Abi satikušies interneta vidē. Daudziem ar to saistās īslaicīgu attiecību pieredze, bet viņu gadījumā paveras pavisam cita aina. “Tad bija tāda populāra vietne otrapuse.lv, nezinu, vai tagad tāda vēl pastāv. Esam viens no retajiem pāriem, kuram ir izdevies izveidot ilgstošas attiecības pēc iepazīšanās internetā. Manuprāt, ļoti veiksmīgas. Kopā esam jau astoņus gadus. Patiesībā tikai tagad novērtējam to, ka visu varam darīt kopā – rūpēties par māju, apkārtni, radīt omulību vispirms jau paši priekš sevis,” iesāk Kristīne un saka, ka, dzīvojot Rīgā, bijis pavisam cits laika ritējums. Viņa turpina: “Cēlos sešos no rīta, lai astoņos būtu darbā. Savukārt Mārtiņš devās uz darbu pulksten trijos dienā un bija prom līdz vēlam vakaram. Praktiski atgriezās tikai naktī. Tā mēs darba dienās nemaz netikāmies. Cik nu bija mums tās kopīgās brīvdienas, tā centāmies laiku pavadīt pie dabas.”

Kristīnes līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar tūrisma un tūrisma tirdzniecības nozari. Divus gadus viņa strādāja arī Karību salās. Tur ieguva lielisku pieredzi, turklāt darbs ārzemēs krietni uzlaboja angļu valodas zināšanas – tagad valoda tiek pārzināta augstā līmenī. Pēdējos piecus gadus viņa strādāja finanšu jomā – banku sektorā. Tas bija darbs birojā, apkalpojot klientus. Savukārt Mārtiņš pēdējos piecpadsmit gadus nostrādājis vienā darbavietā – restorānā “Vincents” par bārmeni, kopā ar šefpavāru un restorāna vadītāju Mārtiņu Rītiņu. Mārtiņam un Kristīnei darbs Rīgā bijusi vērtīga dzīves skolas pieredze, bet nu pienācis laiks dzīves grāmatā atvērt jaunu lappusi, pielāgojoties lauku dzīves apstākļiem.

“Mēs neesam vienīgie, bet vieni no, kuru dzīvi izmainījis kovids. Sākās ierobežojumi, paliku bez darba. Un tad domājām, ko darīt tālāk. Apsvērām dažādus variantus. Par laimi, tie bija. Man ir ieceres attīstīt kādu ideju Rencēnmuižā. Plašāk par to nestāstīšu. Bet tas nebūs ātrāk kā nākamgad,” atklāj Mārtiņš un piebilst, ka tieši tāpēc dzīvesvieta laukos meklēta nelielā attālumā no Rencēnmuižas Valmieras novadā un no Kārķiem tas pavisam nav tālu.

Par savām mājām izvēlas “Ieviņas”

Ģimene dzīvo pavisam netālu no Kārķu centra. Tas ir liels pluss, jo viņiem ne brīdi nav bijusi sajūta, ka dzīvotu kādā nomaļā vietā vai pietrūktu ierastās pilsētas vides. Gluži pretēji. Nekā no līdzšinējās dzīves viņiem netrūkst. “Kad ieraudzījām sludinājumu internetā pērnā gada vasarā, aizbraucām un apskatījām. Taču tobrīd bija arī citi interesenti. Viņi gan vēlāk atteicās no mājas iegādes, bet mēs labprāt piekritām,” saka Kristīne un priecājas, ka arī ar kaimiņiem viņiem ir paveicies, tie ir sirsnīgi, atsaucīgi un draudzīgi ļaudis. “Esam tā pieraduši, ka citu dzīvi vairs nevaram iedomāties. Ir gadījies šajā laikā pabūt arī Rīgā. Ilgāk par divām dienām man ir grūti tur uzkavēties. Gribas uz mājām. Rīgā ir pavisam cits gaiss vai, pareizāk, reizēm šķiet, ka nav, ko elpot. Tāda sajūta, ka daudzstāvu mājas pilnīgi gāžas virsū, cilvēki skrien virsū. Tās ir manas sajūtas. Nemaz nepārspīlēju,” atklāj Kristīne.

Taujāta, vai nepietrūkst lielveikalu, izklaides dzīves rokas stiepiena attālumā, viņa saka, ka ne. Rūjienā ir divi pakomāti. Visu, kas nepieciešams, var pasūtīt interneta veikalos, un viņa to dara. Bet ar vārdu izklaide viņa vairāk saprot – būt sabiedrībā un arī te šajā ziņā ir daudz iespēju. “Nupat 8. oktobrī Kārķu Lustiņdruvā tika atklāts jauns vides objekts – Rūķa mājiņa ar namiņa pagalmā sēdošu Rūķi. Namiņa atklāšanas dienā man bija tas gods iejusties Meža mātes tēlā. Tas bija lielisks pasākums. Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem mežā izspēlēja Guntas Micānes dzejoli “Lustiņdruvas rūķi”,” pastāsta Kristīne.

Uz Kārķiem pārceļas ar mājdzīvniekiem

Ģimenei līdzi uz laukiem atceļojuši arī divi taksīši – Ralfs un Leo. Mājai ir pagalms, apkārt nepilni divi hektāri zemes. “Protams, mājdzīvniekiem savas prasības dzīves apstākļiem. Arī Rīgā katru dienu gājām ārā staigāties, bet te tiem patīk vairāk. Ir lielāka brīvība. Nevar salīdzināt ar dzīvokli četrās sienās,” teic Kristīne un stāsta, ka gada laikā jau paguvuši uzrakt nelielu mazdārziņu, bet pārējais – aizaugušas pļavas – nu jau pārvērsts par apkoptu mauriņu. Viņiem ir doma – nākamgad varbūt tur kaut ko arī iestādīt. Plānu ir daudz, bet laika tik, cik tā ir. Rudenī bija iecerēts aplikt ap māju sētu, bet arī šī iecere būs jāatliek uz nākamo gadu.

“Tagad jaucu nost veco šķūni, kas ir pagalmā. Laukos jau darbu vienmēr var atrast, atliek tikai iziet pa durvīm un paskatīties, kas notiek apkārt. Man gan nesen gadījās ķibele – salauzu roku, tagad jāstaigā ar ģipsi. No lieliem darbiem jāatsakās. Varu teikt, ka arī ar medicīnas pakalpojumu pieejamību viss ir kārtībā. Aizbraucu pie ķirurga Radziņa uz Rūjienu. Labs speciālists. Vispār mēs kaut kā esam iesākuši braukt vairāk uz Rūjienu. Savu reizi tā ir arī Valmiera,” papildina Mārtiņš.

Viņiem tikusi koka guļbūves māja, kurā darāmo darbu netrūkst. Mārtiņš dzīvojamās mājas uzlabošanā pielicis arī savu roku, jo ģimene vēlas iekārtot mājvietu tā, lai pašiem ir patīkami dzīvot un viss būtu pēc pašu gaumes un ieskatiem. Tāpēc pa šo laiku jau izremontētas divas istabas – dzīvojamā un guļamistaba. Viss darīts pašu spēkiem. “Mums paveicās, ka māja bija apdzīvojama uzreiz, taču uzreiz ķēros arī pie kosmētiskā remonta. Tas prasījās divās istabās. Vēl strādāju Rīgā, bet brīvajā laikā braucu viens pats uz Kārķiem. Plus mīnus divas stundas ceļā. Tas nav tik traki,” saka Mārtiņš. Vēl viena dzīvojamā telpa ir apmierinošā stāvoklī, bet arī tur ar laiku tiks veikti remontdarbi, taču vēl pirms tam ir jāsaved kārtībā virtuve, lai viss ir skaisti un parocīgi kā ēst gatavošanai, tā ciemiņu uzņemšanai.

Raidījumā “Ēdienkarte” dalās ar sēņu marinēšanas pieredzi

Sēņošana ir liela aizraušanās abiem. Kā viņi saka, sēņotāju gēns viņiem ir. Pat, ienākot jaunā vidē, nezināmos mežos, šoruden izdevies tikt pie skaistām baravikām, arī gailenēm. “Nevienam nekad neesam prasījuši, kur ir labākās sēņu vietas. Vienkārši dodamies mežā un nekad nenākam laukā ar tukšiem groziem. Kad šogad “Fecebook” ieliku savas pirmās 70 baravikas, komentētāji brīnījās, kā es pie tām tiku. Nereti braucām arī uz Kurzemes pusi, mums bija labas sēņu vietas piejūras teritorijā. Nezinu, vai sēnes mūs atrod vai mēs viņas. Ir bijis tā, ka aizbraucam uz mežu vairāki sēņotāji. Mums pilni grozi, bet draudzenei izdevies atrast vien dažas sēnes. Tad viena uz otru skatāmies – kā tā var būt?” atklāj Kristīne un min, ka abi devušies nakts sēņošanā, kas ir gana interesants un aizraujošs pasākums. Viņu aizraušanās ir arī makšķerēšana, taču pēdējā laikā tai nav sanācis pievērsties.

Tie, kuri paguvuši nogaršot Kristīnes gatavotos marinējumus, novērtē, saka labus vārdus. Tātad viņiem garšo. Kas attiecas uz raidījumu “Ēdienkarte”, kurā tika stāstīts par Kārķu pusē iecienītākām ēdienu receptēm. “Tajā piedalīties mani uzrunāja Sandra Pilskalne, jo zināja, ka šajā rudenī jau esmu paguvusi iemarinēt daudzas burciņas ar sēnēm. Esmu vienmēr par iesaistīšanos, kur vien tas ir iespējams. Jauki, ka Kārķu pusē šādu cilvēku ir daudz. Interesanti, ka tajā brīdī, kad ievācāmies “Ieviņās”, uz Kārķiem atnāca vēl dažas ģimenes ne tikai no Rīgas, bet arī Salacgrīvas. Viens otru pazīstam, var teikt kooperējamies – sniedzam padomus, kur vērties tādā vai tādā jautājumā, kur saņemt vajadzīgos pakalpojumus un tamlīdzīgi. Bet saistībā ar sēnēm – šajā jomā plānoju attīstīt mājražošanu. To gan droši vien izdosies īstenot tikai nākamajā gadā,” stāsta Kristīne.

Fotografēšana – Mārtiņa sirdslieta

Noteikti jāpiemin, ka Mārtiņš ir aizrautīgs fotogrāfs, kurš nereti apkārtnē pamana lietas, kurām citi vienkārši paiet garām. Skaistas, izteiksmīgas bildes viņam top pat parastā rudens dienā. Fotografēšanas prasmes viņš apguvis pašmācības ceļā. Tagad fotografē ar profesionālo fotokameru, kas dod iespējas radīt kvalitatīvas, baudāmas bildes. Viņam izveidojusies lieliska sadarbība ar Kārķu pagasta pārvaldi. “Kārķos ir jauki cilvēki, viņu vidū arī pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons. Labprāt fotografēju pasākumus, notikumus pagastā. Nereti ikdienas skrējienā vietējie nemaz nepamana, ka viņiem apkārt ir tik skaistas vietas, dabasskati. Bet, kad ierauga to visu no malas, tad ir patīkami izbrīnīti, cik skaists un daudzveidīgs ir mūsu pagasts visos gadalaikos. Patiesībā fotografēšanai pievēršos nopietni, pārdomājot, analizējot un vērtējot, kā un kas man jādara, lai rezultāts sanāktu tāds, kādu esmu to iecerējis, lai arī pārējie būtu apmierināti,” neslēpj Mārtiņš, kurš zina, ka fotogrāfijā iemūžinātam mirklim ir īpaša vērtība, jo īpaši, ja bilde nepaliek tikai datora datu glabātavā, ja tiek izdrukāta un ielikta albumā.

Fotogrāfijas top arī pavisam nejauši. Viņam praktiski vienmēr automašīnā līdzi ir fotoaparāts, tāpēc tādos brīžos tas arī noder. Nupat bija gadījums, kad ģimene gatavojās doties braucienā uz Rūjienu, bet tajā brīdī pamana, ka cauri Kārķu centram rindā brauc vairāki desmiti motobraucēju. “Tas sanāca tīri spontāni. Man izdevās uzķert rudenīgus, interesantus skatus ar motociklistiem. Arī tās bildes varēja redzēt internetā,” papildina Mārtiņš.

To, ka Mārtiņš Kārķu pagasta dzīves ainiņas ir iemūžinājis jau teju gada garumā, būs pamanījuši daudzi. Viņa meistarību varēs novērtēt katrs, jo oktobrī Kārķu tautas namā ir paredzēta izstāde, kurā būs atlasītas zīmīgākās fotogrāfijas, kas tapušas Kārķu pagastā. Fotoizstādē būs redzamas lielizmēra bildes, kuras fotografētas dažādos gadalaikos Kārķu pusē. Kā stāsta Mārtiņš, šādai izstādei viņu uzrunājusi Kārķu tautas nama vadītāja Dace Pieče. “Protams, priecājos, ka manas bildes patīk. Ja varu kaut ko izdarīt, kas cilvēkiem rada prieku un viņi to novērtē, tad tas mani iepriecina. Mums katram jādomā, ko varam darīt sabiedrības labā, ar ko varam dalīties,” tā Mārtiņš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar fotokameru rokās iemūžina Kārķu pagasta dzīves ainiņas un izbauda lauku idilli visā tās krāšņumā

Kategorijas