Viens no lāčiem notverts Valkas pagastā un aizvests uz Alūksnes pusi

2021. gada 26. oktobris 08:08

Kā jau vēstījām, abi lāči, kuri paguva viesoties vairāku māju pagalmos un raisīja bailes cilvēkiem Valkas un Smiltenes novados, tika izšķirti un aizvesti katrs uz savu mežu. Taču aizvadītajā nedēļa viens no izšķirtajiem lāčiem bija atsācis apmeklējumus kādā viensētā Valkas novadā. Saimniece par to pastāstīja “Ziemeļlatvijai”, taujājot, ko viņai darīt un kur meklēt palīdzību. Pēc attiecīgo iestāžu informēšanas lāča ķeršanas operācija tika veikta atkārtoti.

Pagājušajā nedēļā lācis par sevi lika manīt Bērzezera apkaimē, kas atrodas vairāk nekā desmit kilometrus no Valkas. Elgas kundze, kura tur dzīvo, sazinājās ar laikraksta redakciju un pastāstīja, ka negaidītais viesis izpostījis desmit bišu stropus, ēdis bumbierus un pat pagulējis dažus metrus no dzīvojamās mājas. Visvairāk viņu satrauc, ka lācis centies iekļūt mājā, skrāpējis durvis.

Laužas pie namdurvīm
Aizvadītajā piektdienā (stundu divas pirms pagalmā ieradās speciālisti, lai organizētu lāča notveršanas operāciju) arī “Ziemeļlatvija” devās pie kundzes, lai apskatītu lāča paveiktos nedarbus. Pirmais, ko pamanījām, bija mājas durvis. Tās manāmi bija notraipītas ar dubļiem, šajos nospiedumos varēja saskatīt arī lāča ķepas nospiedumu, bet uz sienas bija redzami skrāpējumi. Tātad pie durvīm tas uzkavējies ilgi. “Tonakt dzirdēju stiprus būkšķus, domāju, ka tas ir no stiprā vēja. No rīta tikai iznācu ārā. Teikt, ka biju pārsteigta, ir nepateikt neko. Man bija liels šoks. Īpaši par to, ko ieraudzīju uz durvīm, – lāča ķepu skrāpējumiem. Sabildēju visu, bet kas no tā. Zvanu medniekiem, man atbild – tagad ir mājsēde, nevaram neko darīt un arī šaut nedrīkstam. Zvanīju arī policijai, viņi saka, lai zvanu, kad redzu lāci atnākam uz sētu. Braukšot novērtēt bojājumus. Skaidrs, ka viņi jau nevar nākt un mani te katru nakti sargāt. Bet tas nav normāli, ka mums jādzīvo bailēs,” par piedzīvoto stāsta Elga.
Pāris soļus tālāk arī citi lietiskie pierādījumi – dzīvnieka fekālijas. Kā teica saimniece: “Te lācis atstājis savu sveicienu!” Tālāk jau dodamies uz bišu stropiem. Desmit stropi izpostīti pilnībā. Viņa jau centusies kaut ko savākt, bet postaža bija acīm redzama. Kādam stropam vēl Elgas kundze pavēra jumtu, kaut kāda bišu rosība tur bija manāma, bet tas arī viss. Viņa norāda uz vietu, kur lācis kādu laiku ir pat gulējis. “Mani jau brīdināja, ka lācis, atnācis vienreiz sētā, to darīs atkārtoti, no tā visvairāk baidījos. Un tā arī bija, nākamajā vakarā viņš bija klāt. Puskrēslā to pamanīju aiz sētas meža malā. Zvanu policijai. Viņi atbrauc un saka, ka nekāda lāča te nav, kāpēc saucāt. Jautā, vai viņam ausīs bija krotālijas, kādā krāsā tas bija. Nu es jau viņu nevaru piesiet, lai paskatītos, kas viņam ausī. Pa gabalu redzēju. Tāpat bija bail,” klāsta Elga, kura tobrīd no kāda saņēmusi arī komentāru, ka pati vien vainīga, ka izvēlējusies dzīvot tādā vietā, tāpēc jārēķinās, ka meža zvēri nāks pagalmā. “Vai tad es viņu te saucu? Tas taču nav normāli, sagūsta lāčus un izlaiž tepat netālu. Dzirdēju par kādiem deviņiem kilometriem no šīs vietas. Kas tad lācim ir deviņi kilometri? Tāds nieks vien,” spriež Elga.
Par notikumu uz karstām pēdām rakstījām portālā www.ziemellatvija.lv. Valkas novada deputāts un Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valkas mežniecības mežzinis Agnis Birkavs pie ziņas pierakstījis komentāru, ka viennozīmīgi nevar apgalvot, ka atnācējs ir viens no pārvestajiem lāčiem. Viņš komentārā raksta “Vajag nomierināties. Pirms rakstīt rakstu vajag noskaidrot un pārliecināties, ka šos stropus izdemolējis viens no atdalītajiem lāčiem.”
Mājas saimniecei gan šādu šaubu nebija, tāpat kā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, jo nelūgtā viesa uzvedība tomēr ir lācim tipiska. “Biju notikuma vietā. Tobrīd vēl neviens nevarēja pateikt, vai šo sētu apmeklējis viens no tā dēvētajiem pieradinātajiem lāčiem vai ķepainis, kurš dzīvo šo mežu apkaimē. Pēdējos trīs gadus novērots, ka uz vietas tur mitinās viens paliels lācis. Mednieku barotavās šis lācis ir ticis piefiksēts. No kundzes mājām tas sanāk aptuveni trīs kilometri,” norāda A. Birkavs un stāsta, ka ar katru gadu lāču populācija Latvijā pieaug un pie tā jāpierod. “Ir bišu dravas, kurās lāči ciemojas regulāri, nodarot postījumus saimniekiem. Ir arī tādi, kuri jau iemācījušies pasargāt savus īpašumus no meža dzīvniekiem. Ar lāčiem būs vien jāsadzīvo, jo citu variantu nav. Tāpēc cilvēkiem nākas vien pašiem parūpēties, lai mājas tuvumā neatrastos kārdinošas, ēdamas lietas. Lācis ir gudrs dzīvnieks. Ja atradīs vietu, kur var tikt pie kārumiem, uz turieni, neapšaubāmi, dosies atkārtoti. Un tieši šobrīd tie aktīvi meklē barību, lai uzkrātu rezerves pirms došanās ziemas miegā,” viņš paskaidro.

Lāča notveršana
izdodas veiksmīgi
Nu Elgas kundze var nopūsties un atkal dzīvot mierīgi, jo lāča ķeršanas operācija 23. oktobra naktī ir bijusi veiksmīga. Tas notverts un izlaists mežu masīvos Alūksnes novadā.
Lāča sagūstīšanai bija sagatavotas divas alternatīvas – miegazāļu iešaušana no attāluma un ķeramkaste ar ēsmu. Ķeramkasti ir izgudrojis un izveidojis veterinārārsts no Tartu Universitātes, kas pirmajā lāču ķeršanas un izšķiršanas operācijā to atgādāja uz Latviju, ierādīja tās lietošanu un uz laiku nodeva to Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lietošanā. Lai gan pirmajā reizē abi lāči tika iemidzināti no attāluma, šoreiz tieši ķeramkaste palīdzēja dzīvnieku sagūstīt.
“Lācis viensētā, kurā bijām izveidojuši novērošanas posteni un ķeramkasti, ieradās tikai pēc pusnakts. Sākumā viņa uzmanību piesaistīja ābeles un bišu stropi – vairāk nekā stundu lācis izmanīgi darbojās pa dārzu un ap stropiem, lai tiktu pie saldā kāruma. Bijām gatavi jebkurā brīdī atkal to iemidzināt, taču cerējām, ka arī ķeramkastē ievietotie kārumi būs gana kārdinoši. Gaidīšana atmaksājās, jo pēc bišu stropiem lācis devās uz ķeramkasti, kurā to notvērām bez iemidzināšanas,” stāsta rīcības grupas vadītājs Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Igaunijas kolēģi ķeramkastes izmantošanu ir atzinuši kā vienu no drošākajām metodēm lāču sagūstīšanā, jo nav nepieciešama pietuvošanās lācim pirms tā iemidzināšanas vai noķeršanas. Tas ļauj izvairīties no nevēlama kontakta un lāča agresijas. Tāpēc šajā reizē operācijā iesaistījās tikai pa vienam speciālistam no DAP un Vides risinājumu institūta.
Pēc veiksmīgas sagūstīšanas lācis ar visu ķeramkasti tika pārvietots uz Alūksnes novada mežu masīviem, ko par piemērotu izlaišanas vietu ir atzinuši arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” speciālisti, un palaists brīvībā. “Vai pie mums Latvijā ir tādas vietas, kur vairāk kā desmit kilometru rādiusā nebūtu nevienas apdzīvotas vietas? Nav tādu. Bet, lai lāci varētu pārvest ārpus valsts robežas, vispirms tam ir jāiziet karantīna, jāsakārto dokumentācija un tikai tad var runāt par pārvešanu. Latvijā vēl nav tādas vietas, kur mēs lāčus varētu turēt karantīnā. Tai ir jābūt speciāli aprīkotai vietai, ņemot vērā visas dzīvnieku labturības prasības,” “Ziemeļlatvijai” skaidro R. Auziņš. Uz jautājumu, vai šiem lāčiem nevarētu atrasties vieta Līgatnes dabas takās vai Rīgas zoodārzā, atbild: “Tie bija pirmie varianti, kas tika izskatīti jau iepriekšējā reizē. Līgatnē jau ir trīs lāči un likt klāt tiem jaunus nozīmētu, ka viņiem savā starpā sāktos cīņa par izdzīvošanu. Tāpēc šis variants nederēja. Rīgas zooloģiskais dārzs arī atteicās tos uzņemt, jo viņiem neesot iespējams nodrošināt piemērotus apstākļus lāču izmitināšanai. Nevar tos ievietot nedrošā vietā. Ļoti ceru, ka šomēnes piedzīvotās situācijas – ar nepieciešamību lāčus ķert un pārvietot – dos kaut kādu grūdienu varas gaiteņos, lai tiktu pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu šādas vietas izveidei, nav svarīgi vai tas būtu Līgatnē vai Rīgas zoodārzā. Tas varētu būt drošs voljērs lāčiem, ja ne voljērs, tad vismaz droša karantīnas vieta.”
“Lācis pat nepilnu divu gadu vecumā ir liels dzīvnieks, tāpēc tā pārvietošana kopā ar visu ķeramkasti divatā nebija viegls uzdevums. Esmu ļoti pateicīgs Vides risinājumu institūta speciālistam Gvido Prudņikovičam par atbalstu un iesaisti abās lāču ķeršanas operācijās. Viņa zināšanas un pieredze ļāva pareizi izvērtēt situāciju un droši īstenot sarežģīto uzdevumu,” pauž R. Auziņš.

Iedzīvotāji var ziņot
par lāču sirojumiem
DAP vēlreiz atgādina, ka šis lācis ir ar savai sugai netipisku uzvedību. Visticamāk, dzīvnieks ir uzaudzināts pie cilvēkiem un pēcāk palaists brīvībā, tāpēc, atceroties viensētu un cilvēku radīto smaržu, tas meklē barību tieši cilvēka tuvumā – lauku viensētās. Lācis nebaidās un nemūk no cilvēkiem atšķirībā no saviem savvaļā augušajiem sugas brāļiem, kas barību rod dabā un viensētās iemaldās reti, tikai nakts aizsegā.
Iedzīvotāji uzskata, ja lācis ir pamanījies barības meklējumos nākt pagalmā, tad no sava pieraduma neatteiksies, lai kur tas atrastos. Tajā pašā dienā, kad izskanēja, ka nu lācis staigā mežos Alūksnes pusē, Renārs ceļ trauksmi sociālajos tīklos, norādot, ka uztraucas par savu vecāku sētu, kur arī ir bišu stropi, turklāt ne bez pamata. “Noķertais lācis ir izlaists kādus piecus kilometrus no mūsu lauku mājām tuvējā mežu masīvā. Jāsāk gatavoties ciemiņa iespējamam apmeklējumam. Un āboli arī nolasīti, lai lieki nekārdinātu ķepainīti. Jācer gan, ka tikai ar bitēm viss būs kārtībā,” tā viņš reaģējis pēc paziņojuma par lāča jauno mītnes vietu.
Par otra lāča gaitām ziņu pagaidām nav. Manot savvaļā lāci ar krotālijām ausīs vai netipiski drošu uzvedību, lūdzam nekavējoties ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei uz tālruni 29365307.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viens no lāčiem notverts Valkas pagastā un aizvests uz Alūksnes pusi

Kategorijas