Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ķerot butes, “izgriež pogas” kurzemniekiem

Sandra Pētersone
Laikraksta arhīvs

2021. gada 26. oktobris 08:08

470
Ķerot butes, “izgriež pogas” kurzemniekiem

Šomēnes, braucot uz Kurzemes jūrmalu, Jūrkalnes festivālu (iepriekšējos gados dēvēts par Latvijas čempionātu) jūras makšķerēšanā no krasta, Smiltenes novada komanda “Figūra” – Jānis Lapiņš un Edijs Dancis – klusībā cerēja iekļūt labāko
TOP 10 komandu sarakstā, bet vai tā notiks, pārliecināti nebija.

Sacensībās bija  pieteikušās 94 komandas (katrā divi cilvēki, kopā pavisam 188 makšķernieki), viņu vidū arī kurzemnieki, tostarp dāmas, – dažāda kaluma meistari,  kuri butes jeb plekstes jūrā ķer jau no bērnu dienām.
 
Vajag mācēt iekārdināt
Taču tieši abi vidzemnieki, šī čempionāta debitanti, bija tie, kuri mājās brauca ar uzvarētāju kausiem un medaļām.  “Mēs, dzīvodami 300 kilometrus no Jūrkalnes, izgriezām pogas kurzemniekiem, kuri dzīvo pie jūras,” smaida Jānis Lapiņš.
Kaut arī viņam un komandas pāriniekam Edijam Dancim šīs ir pirmās sacensības makšķerēšanā  jūrā no krasta, abi tomēr nav nekādi iesācēji, jo piedalās dažāda mēroga sacensībās visu cauru gadu,  ķerot azartu, paplašinot draugu loku un uzkrājot meistarību, bet butes viņi makšķerē jau piecus gadus. “Kad pienāk sezona, regulāri braucam butēs.  Šajā “afērā” mūs ievilka labs paziņa un copes biedrs, ko saucam par savu treneri, – Oskars Brauhbārs,” piebilst Jānis.
Savukārt saldūdens zivju makšķernieka stāžs abiem ir pamatīgs – to var rēķināt jau kopš bērnības.  Makšķerēšanas kompanjoni ir no tā laika, kad Jānis mācījās 6. klasē, bet Edijs – pāris klases augstāk.
Jūrkalnes festivāls notika 16. oktobrī no pulksten 8 līdz 16, ļoti vējainā dienā, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza teju 22 metrus sekundē, bet viļņu augstums jūrā – divus līdz trīs metrus.
Kurzemes jūrmala pie Jūrkalnes tika sadalīta sektoros  3,7 kilometru garā posmā, katrai komandai tika iedalīts 40 metru liels sektors pēc izlozes principa. Vid­zemniekiem tika Nr. 7. Jūrā nedrīkstēja brist dziļāk par ceļgalu, izmantot katrs drīkstēja tikai divas makšķeres un ierobežotu āķu skaitu atbilstoši sacensību nolikumam.
Vispār jau tajā dienā butes neķērās, atceras Jānis. Kad sacensības beidzās, abi ar Ediju bija nomakšķerējuši tikai 12 butes (ar kopējo svaru – 3,342 kilogrami), tīro nieku, salīdzinot ar citām reizēm, kad  makšķerēja pašu prieka pēc un loms kopā svēra aptuveni 20 kilogramus uz abiem.  Pašiem smiekli nākuši par tik mazu lomu šajās sacensībās.
“Grūti pateikt, kas tajā dienā butēm nepatika. Viļņi bija ļoti lieli, laiks bija pavēss, vēja virziens varbūt nebija tas, kas vajadzīgs. Bute ir cimperlīga zivs. Te viņa pienāk pie krasta, te jau ir projām. Kad uznāk apetīte, kaut ko pagrauž, bet pārējo laiku guļ smiltīs un nereaģē. Tad ir jāmāk buti iekārdināt. Kad sacensības beidzās, sākumā pat negribējām palikt uz apbalvošanas ceremoniju (bija liels nogurums un negulēta nakts), kaut bijām ievērojuši, ka mūsu sektoru kaimiņiem arī nekas īpašs neķērās. Pirms zivju svēršanas Edijs ar humoru izteicās – “braucam projām”, uz ko atteicu, –  “vismaz nosveram un pierakstāmies protokolā, lai zinām, cik liels loms un kāda vieta kopvērtējumā”. Tiesnese, kura svēra zivis, paziņoja, ka no 30 sektoriem, kas ir viņas pārziņā, mēs pagaidām esam labākie. Tā arī bija. Izrādās, bija komandas, kas noķēra tikai vienu divas butes vai vispār palika sausā. Neviens tajā dienā pilnus spaiņus nesavilka, pietika tik, cik pietika, un mums atvēlētajā laikā mēs bijām labākie,” stāsta Jānis
Komanda,  2. vietas ieguvēja,  atpalika par aptuveni 300 gramiem.

Uz āķa liek pat tīģergarneles
Makšķerēšana jūrā no krasta kļūst populārāka ar katru gadu. Šādi var makšķerēt visu gadu (ja jūra neaizsalst), bet labākais laiks ir rudens mēneši, jo tad butes ir īpaši treknas. Tie, kuri reiz izmēģinājuši, secina, ka copei jūrā piemīt kaut kāds neatkārtojams vilinājums, kas vienreiz to ir sajutis, tam vairs miera nav – dvēseli vien uz turieni velk.
Jānis Lapiņš tam piekrīt. Viņaprāt, makšķerēšana pie ezera vai upes ir superīga atpūta un labi pavadīts laiks kopā ar ģimeni vai draugiem, bet sacensībās atkal ir adrenalīns, vēlme uzvarēt, iespēja kaldināt meistarību un apgūt ko jaunu. Abi ar Ediju brauc ne tikai butēs, bet arī uz Liepājas molu ķert bullīšus, uz Latgales ezeriem rotanu medībās vai arī uz citiem jūras krastiem lucīšus patramdīt, vai  ķert “gurķu zivtiņas” stintes pie Baltās kāpas.
Taujāts, kādi ir knifi bušu makšķerēšanā, Jānis atteic, ka 50  procenti ir veiksme un 50 procenti – meistarība, proti,  ir jāzina, kas šīm zivīm konkrētajā dienā patīk.
“Butes ir kā sievietes. Viņām patīk greznumlietiņas, tāpēc uz āķiem makšķernieki karina visādus spīgulīšus, bumbiņas, meiteņu rotaslietas – visu kaut ko, jo galvenais ir ticēt savai ēsmai. Un arī tad jānotrāpa pareizi – jāiemet pareizajā attālumā, lai butēm izdabātu. Tajā dienā tu būsi uz āķa uzkarinājis savērtas sarkanas plastmasas bumbiņas, bet butei patiks zaļas un vēl spīdīgas, plus vēl āķi nestrādā melnā, bet sarkanā krāsā,” smejas Jānis.
Arī ēšanas ziņā butes ir izvēlīgas. “Mēs pārsvarā uz āķa liekam tīģergarneles, parastās vārītās garneles, stintes, reņģītes, vimbas, raudas fileju un tamlīdzīgi,” pieredzē dalās Jānis.
Butes ķer ar grunts makšķerēm, kurām ir speciālas tieši šo zivju ķeršanai paredzētas grunts makšķerēšanas sistēmas. Tās nopērkamas veikalā ar trijiem āķiem uz vienas.
Vieni sistēmas pērk veikalos, citi, kā  Jānis un Edijs, bieži izgatavo paši, kas arī dod rezultātu. Ja labi atvēzējas, var iemest jūrā līdz pat 100 metrus tālu no krasta.

Kūpināta, ar kausu alus klāt, – maltīte ir izcila!
Kad Jānis pārrodas mājās ar lomu no bušu makšķerēšanas, viņš pats tās arī kūpina (gan auksti, gan karsti). Kausu vēsa alus klāt, un maltīte ir izcila! Labi garšojot arī pārkaisītas ar sāli un sviestiņā uz pannas apceptas – pāris minūtes uz vienu pusi, pāris uz otru un gatavs.
Zivju ēdienu gatavošanā Jānim ir pieredze, viņš savulaik jau piešāvis roku, kūpinot pašu dīķos Launkalnes pagastā izaudzētās un noķertās foreles, ko iecienījuši daudzi smiltenieši. Runājot par paša lielāko lomu, kas trāpījies Jānim, viņš pēc nelielām pārdomām atteic, ka tā būs rudens līdaka ar kopējo svaru 11,5 kilogrami.
Nesen Jānis savu dīķsaimniecību paplašinājis – izracis jaunus dīķus, paplašinājis audzētavu. Tagad  dīķiem jāļauj nosēsties, jāveic infrastruktūras sakārtošana un citi darbi. Zivis dīķos varēs ielaist pavasarī  un rudenī jau  aicināt makšķerniekus vilkt lomu, jo paša rokām noķertās zivis ir visgardākās. Jānis arī iecerējis gardēžiem piedāvāt ko izcilu, lai viņiem būtu ko novērtēt.
Kategorijas

Kategorijas