Dižciltīgākie šķirnes truši gozējas izstādēs

2021. gada 29. oktobris 07:27

422

Dižciltīgākie šķirnes truši gozējas izstādēs

Zināms, ka Eiropā tiek audzētas vairāk nekā 200 trušu šķirnes. Latvijā no tām iespējams sastapt aptuveni 40, taču no dažām šķirnēm pie mums var atrast vien pa kādam eksemplāram. Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija (LŠTAA) apvieno ap 20 šķirnes trušu audzētājus no dažādiem Latvijas novadiem. Starp biedriem jau ilgus gadus ir arī piemājas saimniecība “Ķiguļi” no Smiltenes pagasta.
Latvijā ir divas sabiedriskas organizācijas, kuras ir tiesīgas nodarboties ar šķirnes trušu ciltsdarbu un šajā jomā arī cītīgi strādā. Tā ir jau minētā LŠTAA un Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība “Trusis un citi”. Abām organizācijām sadarbojoties, pirms pāris gadiem no jauna izstrādāta trušu audzēšanas programma. Pareizāk – papildināta saistībā ar izmaiņām likumdošanas aktos. Abas organizācijas rīko arī seminārus trušu audzētājiem un tradicionālās trušu izstādes – nolūkā parādīt savus izaudzētos tīršķirnes dzīvniekus, piedalās arī ārvalstīs rīkotās izstādēs, kurās mūsu truši nereti gūst augstus vērtējumus.

Regulāri piedalās izstādēs
“Ķiguļu” saimniece Dzintra Lezdiņa ir arī LŠTAA valdes locekle un sertificēta ciltsdarba speciāliste, trušu vērtēšanas eksperte. Viņu regulāri var redzēt dažādās šķirnes trušu izstādēs, arī šoruden Lauksaimniecības un meža tehnikas izstādē Rāmavā, kur vienviet bija apskatāmas 26 trušu šķirnes, kuras izaudzētas dažādos Latvijas novados. Izstādēs trušus vērtē arī starptautiski vērtētāji. Tas stimulē audzētājus rūpīgāk veikt izlasi, izvēloties, kurus trušus vest uz izstādi. No mūsu audzētājiem trušus labprāt pērk poļu un čehu pārstāvji. Laba sadarbība izveidojusies arī ar kaimiņiem – trušu audzētājiem no Igaunijas un Lietuvas, kuri labprāt iegādājas Latvijā izlolotu šķirņu trušus.
Katru gadu izstādē tiek noteikts labākais savas šķirnes pārstāvis. “Nav nekāds noslēpums, ka šogad apmeklētāju bija krietni mazāk, jo izstāde bija pieejama tikai tiem, kas varēja uzrādīt “Covid-19” sertifikātu. Izstādes dzīvniekiem ir ļoti augsti kritēriji. Katru gadu konkursā mums tiek piešķirtas arī nominācijas. Šajā reizē ar saviem Kalifornijas šķirnes trušiem tikām nominācijā “Labākās kolekcijas”. Šāda nominācija paredz, ka ir jābūt vismaz četriem vienas šķirnes dzīvniekiem,” klāsta Dz. Lezdiņa, kura septembrī piedalījusies arī šķirnes trušu izstādē lauku festivālā Polijā, bet decembra sākumā dosies uz starptautisku izstādi Slovākijā.
Dz. Lezdiņa ar truškopību nodarbojas jau vairāk nekā sešpadsmit gadus, bet par zootehniķi strādā jau 45 gadus. Viņa ir arī piena un gaļas liellopu pārraudzības speciāliste, kuras darba laukā ir dažādas saimniecības Smiltenes novadā. Patlaban saimniecībā ir vairāk nekā 150 trušu. Savulaik bijis pat vairāk par 300, bet dažādu apsvērumu dēļ tik daudz droši vien vairs nebūšot. “Šķirnes trušu audzēšana ir hobijs. Latvijā vēl ir samērā daudz audzētāju, kuri tur šķirnes trušus vairākos desmitos vai simtos. Esmu novērojusi, ka citviet Eiropā parasti tie ir seši līdz desmit vaislas dzīvnieki, kuri ražo pēcnācējus. Un pamatā šie šķirnes truši tiek turēti savam priekam. Un citur trusis nemaz netiek kvalificēts kā lauksaimniecības dzīvnieks,” zina stāstīt truškope, kura jebkuram trušu audzētājam iesaka iestāties kādā no minētajām organizācijām. Tad truškopis būs informēts par nozares aktualitātēm, varēs savai audzētavai iegūt šķirnes trušu audzētavas statusu, piedalīties gan vietējās, gan ārzemju izstādēs. Turklāt organizācijas ietvaros iespējams vieglāk un efektīvāk risināt dažādas problēmas.

Reālais trušu skaits nav zināms
Viņa arī norāda, ka Latvijā ir krietni vairāk dzīvnieku, nekā parasti tiek norādīts apkopojošos statistikas datos, kur, piemēram, figurē, ka pie mums ir pāri par 30 tūkstošiem dzīvnieku. Jo tos var uzskaitīt vien reģistrētās novietnēs. “Daudzi audzē trušus gadiem, tos nereģistrē, jo uzskata, ka pašiem nav tādas vajadzības. Ja vēlas sadarboties ar mums, tad norādām, ka trušu novietnei jābūt reģistrētai. Protams, ir saimniecības, kuras vēlas nodarboties ar gaļas trušu audzēšanu, bet tā īsti vēl nav uzsākušas, jo tas nav tik vienkārši – saimniecībai jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, ir jābūt sertificētām kautuvēm. PVD atzīta kautuve gluži pašam nav jāizveido, jo trušus Latvijā var pieņemt sertificētas kautuves,” dara zināmu Dz. Lezdiņa un saka, ka viņai zināmā tuvākā kautuve atrodas Zaubes pagastā. Arī pati ar to esot sadarbojusies, nododot dzīvniekus.
Jāmin, ka truša gaļa pasaulē tiek vērtēta augstu, jo tā ir ļoti bagāta olbaltumvielām un tajā ir maz tauku. Turklāt truša gaļu cilvēka organisms viegli pārstrādā. Latvijā ar trušu audzēšanu pašpatēriņam nodarbojušies jau izsenis, un mūsu klimats šo dzīvnieku audzēšanai ir ļoti piemērots. Taču, kā atzīmē trušu audzētāji, solis no pārdesmit trusīšu turēšanas līdz rentablai gaļas ražošanai ir ļoti plats un ne katram pa spēkam. Gaļas ražošanai Latvijā populārākās šķirnes ir Kalifornijas un Burgundas truši, jau no seniem laikiem par gaļas ieguves šķirni tiek uzskatīti Jaunzēlandes baltais un Jaunzēlandes sarkanais. Savukārt no šķirnēm Lielais gaišais sudrabotais, Šampaņas gaišais sudrabotais, Lielā šinšilla, Tīringas trusis var iegūt skaistas ādiņas.

Audzē dažādu šķirņu trušus
“Ķiguļu” sētā var ieraudzīt dažādu šķirņu trušus – Lielo šinšillu, Lielo gaišo sudraboto, Jaunzēlandes sarkano, Jaunzēlandes balto, Burgundas, Kalifornijas, liesmaino, pundurtrusi Dalmācijas Rex. Kad nebija pandēmijas ierobežojumu, saimniecību apskatīt brauca interesenti, kuri, uzklausot saimnieku pieredzi, uz vietas varēja iegādāties arī augstvērtīga vaislas materiāla dzīvniekus selekcijai savā saimniecībā. “Man pašai visvairāk patīk Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanā un Lielās šinšillas trušu šķirnes. Jo īpaši izkopju Kalifornijas trušu šķirni, pastiprināti pievēršoties šo dzīvnieku izpētei jau visus sešpadsmit gadus,” atklāj Dz. Lezdiņa un saka, ka viņas darbā netrūkst lielas atbildības. Šķirnes trušu audzēšana nebūt nav vienkārša, bet tajā pašā laikā – aizraujoša un interesanta, lai tiktu pie maksimāli augstvērtīgiem dzīvniekiem. “Pabraukājot uz izstādēm citās valstīs, ik pa brīdim tur varu ieraudzīt, ka pasaulē tiek veidotas arvien jaunas trušu šķirnes. Tas nozīmē, ka šī nozare visu laiku ir procesā un trušmīļu antuziastu nemaz netrūkst,” papildina Dz. Lezdiņa.
Viņas vārds izskan arī dažādos semināros gan klātienē, gan neklātienē. Tajos truškopības speciāliste stāsta par dzīvnieku barošanu, dzīvnieku audzēšanas jautājumiem, labturības prasībām, trušu šķirņu īpatnībām un tamlīdzīgi. Dz. Lezdiņas pieredzē noteikti ir vērts ieklausīties, jo darba gadi, kas veltīti truškopībai, runā paši par sevi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dižciltīgākie šķirnes truši gozējas izstādēs

Kategorijas