Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļi – pārdomātai un efektīvai Latvijas izaugsmei

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece

2021. gada 29. oktobris 08:08

Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļi – pārdomātai un efektīvai Latvijas izaugsmei

Šī gada vasarā tika apstiprināts Eiropas Atveseļošanas fonda plāns Latvijai. Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kuras nacionālais ekonomikas atveseļošanas plāns, kas ir priekšnoteikums fonda finansējuma saņemšanai, ir apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē. Latvijai no Atveseļošanas fonda grantu daļas ir apstiprināti 1,82 miljardi eiro. Kontekstam – tas ir aptuveni viena piektā daļa no Latvijas 2020. gada budžeta. Ar Atveseļošanas fonda finansējumu saistītās reformas un investīcijas valstij būs jāīsteno līdz 2026. gada vasarai. Kas tad ir Eiropas Atveseļošanas fonds un kādas iespējas tas paver Latvijas ekonomikai un visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Šis vairāk nekā 800 miljardu eiro lielais fonds, kas sastāv no grantiem un aizdevumiem, ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu ES daudzgadu budžetam. Eiropas Atveseļošanas fonds ir uzskatāms par ES ekonomisku atbildi uz globālajiem “Covid-19” pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, un tas ir līdz šim nepieredzēts atbalsta rīks gan apjoma ziņā, gan veidā, kā tas tiek finansēts. Ar fonda finansējumu ir plānots atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, vienlaikus mazinot pandēmijas krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Pirms runāt par Latvijai piešķirtā finansējuma izlietojumu, vēlos nedaudz iezīmēt kopējā šī fonda izlietojumu visas Eiropas Savienības mērogā. Vairāk nekā puse no kopējās naudas tiek iezīmēta ES zaļajām (37% no 800 miljardiem) un digitālajām (20%) pārejām. Tas, kādām tieši reformām un iniciatīvām nauda tiks izlietota, ir dalībvalstu lēmums. Tomēr viens ir skaidrs – ja Eiropas Savienība virzās uz klimatneitralitāti, reizē cenšoties saglabāt savu konkurētspēju un ekonomisko noturību pasaulē, ilgtspējīgas investīcijas ir nevis izvēle, bet nepieciešamība.
Reizē gan Atveseļošanas fonds palīdzēs risināt arī īstermiņa problēmas un netieši aizlāpīt budžeta robus. Dati no 25 dalībvalstu iesniegtajiem atveseļošanas plāniem parāda, ka vismaz 150 miljardi eiro tiks novirzīti sociālajai politikai. Būtiski, ka puse no šī sociālā finansējuma tiks novirzīta izglītībai un veselībai.
Kā jau minēju, Latvijai no Eiropas Atveseļošanas fonda ir apstiprināts 1,82 miljardu eiro liels budžets, kas ir maksimālais Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, balstoties uz aktuālajām ekonomikas prognozēm.
Latvijai nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā – daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un energoefektivitātes palielināšanā visā Latvijā. Paredzēti arī ieguldījumi elektrības tīklos un infrastruktūrā, kas potenciāli ļaus samazināt patērētājiem elektroenerģijas cenu par 3%–5%. Paredzētas būtiskas investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai, ar finanšu instrumentu palīdzību sniedzot iespēju uzņēmējiem veidot uzņēmējdarbības infrastruktūras energoefektivitātes projektus.
Būtisks atbalsts paredzēts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un senioriem un beidzot ar pieaugušajiem. Vienlaicīgi plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos, piemēram, vadības, grāmatvedības, iekšējo resursu pārvaldības sistēmu modernizēšanai.
Nozīmīgas investīcijas plānotas valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā. Savukārt, piemēram, ar industriālo zonu palīdzību paredzēts nodrošināt labi apmaksātu darbavietu izveidi reģionos. Tāpat reģionos plānots palielināt mājokļu pieejamību, attīstot īres dzīvokļu fondu. Plānots atbalsta palielinājums sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, palielinot finansējumu deinstitucionalizācijas pasākumiem.
Turpmākajos gados veselības aprūpē ir plānoti ieguldījumi ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā – vismaz 10 lielo slimnīcu un 40 sekundāro ambulatoru pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanā un vides pieejamībā.
Atbalsts tiks sniegts arī inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā, papildus ieguldot Klasteru programmā, kuras ietvaros tiktu radīti jauni, zinātniski ietilpīgi inovatīvi produkti, veicināta uzņēmēju, zinātnieku un augstskolu sadarbība. Līdzekļi tiks novirzīti arī augstskolu pārvaldības reformai un atbalstam zinātnei un pētniecībai, kā arī doktorantūras zinātniskā potenciāla atjaunošanai.
Nobeigumā vēlos vērst uzmanību uz kādu īpašu apstākli, proti, Eiropas Atveseļošanas fonda piešķirtie līdzekļi Latvijai nav tikai finansējuma “apgūšana”, par ko maksā, piemēram, vācu, somu vai citu ES dalībvalstu nodokļu maksātāji. Šo fondu līdzfinansē arī Latvijas nodokļu maksātāji, tādējādi uzņemoties nākotnes saistības. Tādēļ ceru, ka Latvija Eiropas Atveseļošanas fonda piešķirtos līdzekļus turpmākajos gados izlietos pārdomāti, efektīvi un mērķtiecīgi un tas būs labs stimuls Latvijas ekonomikas, sociālās un veselības aprūpes, kā arī izglītības politikas reformām un izaugsmei.

Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo
un Reformistu grupas
finansiālu atbalstu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļi – pārdomātai un efektīvai Latvijas izaugsmei

Kategorijas