Jābūt gataviem uz visu?

2021. gada 29. oktobris 07:29

267

Šad un tad, kad atgadās īslaicīgi elektroenerģijas padeves pārrāvumi (to, par laimi, esmu piedzīvojusi ļoti reti un uz ļoti īsu brīdi), man prātā iešāvusies doma, cik gan plāna ir mūsdienu, zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu izlutinātās civilizācijas virskārta.

Ja elektrības mājās nebūtu ilgāku laiku, tad ne tikai būtu jāsēž sveču gaismā. Nebūtu nekādu ziņu par to, kas notiek ārpasaulē, jo nevarētu uzlādēt mobilos telefonus un planšetdatorus, nedarbotos stacionārie datori, televizori un radioaparāti. Un kur tad vēl visas sadzīviskās neērtības – nedarbojas ledusskapis, atkūst saldētavā saliktie produkti, nestrādā elektriskā plīts un nevar pagatavot siltu ēdienu. Ja māju apsilda granulu katls, bet elektrības nav aukstajā gadalaikā, tad vispār ir auzas, jo tad jādzīvo gan tumsā, gan aukstumā.

Tas var arī nebūt nekāds zinātniskās fantastikas gabals, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Aizvadītajā nedēļā Igaunijai un Lietuvai pāri brāzās pamatīga vētra, pārraujot elektrības vadus un atstājot bez elektrības desmitiem tūkstošu mājsaimniecību, piedevām Igaunijā ļoti stiprais vējš traucēja ātri novērst bojājumus un atjaunot elektrības padevi. Tūkstošiem cilvēku nācās palauzīt galvu, kā bez elektrības turpināt ierastās gaitas.

Pārskatot ziņas Latvijas portālos, acīs iekrita “Apollo” atsauce uz igauņu laikrakstā “Postimees” rakstīto, proti, Igaunijā iedzīvotāji tiek aicināti papildināt pārtikas krājumus un vispār sagatavoties krīzēm, jo sabiedrības spēja uz tām reaģēt nav spīdoša. Daudzās mājās kopā ar elektrību tiek pārtraukta arī ūdens apgāde un apkure, bet cilvēki pat nevar iedomāties, ka elektrības var nebūt pat vairākas dienas vai nedēļas. “Postimees” arī atsaucas uz pētījumiem, kuri liecina, ka daudzdzīvokļu māju pilsētnieki ir vismazāk gatavi krīzes situācijām, jo šādās mājās daudzi pakalpojumi ir centralizēti un, iestājoties krīzei, vienlaikus var pazust visas dzīvei nepieciešamās ērtības.

Un tā nu Igaunijas iedzīvotāji aicināti mājās uzglabāt pārtikas krājumus, piemēram, graudaugu batoniņus, riekstus, žāvētus augļus, konservus, kā arī dzeramā ūdens rezerves, tāpat arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preces, recepšu medikamentus vismaz nedēļai un turēt pēc iespējas pilnāku automašīnas bāku, jo ārkārtas situācijas laikā var būt slēgtas aptiekas un degvielas uzpildes stacijas. Mājās vēlams būt ar akumulatoru darbināmam radio, lai saņemtu informāciju par notiekošo, kā arī lukturītim un uzlādējamam portatīvajam lādētājam.

Kad kaut ko tādu izlasi, uzreiz sāc domāt, cik pats esi gatavs ārkārtas situācijām, vēl jo vairāk pēc tam, kad šonedēļ mūsu pašu plašsaziņas līdzekļi atsaucās uz aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, proti, kādā seminārā kāds mūsu Veselības ministrijas (VM) pārstāvis esot paudis, ka šobrīd Latvija atrodas soļa attālumā no militāra “lokdauna” ieviešanas. Militārais “lokdauns” būtu sliktākais iespējamais notikumu attīstības scenārijs, kurš šobrīd raksturots tikai teorētiski, ja pašreizējie pandēmijas ierobežojumi nenestu vēlamo efektu, vēlāk skaidroja VM.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jābūt gataviem uz visu?

Kategorijas