Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ražošanas uzņēmumi risina lokdauna “rēbusus”

Sandra Pētersone

2021. gada 1. novembris 08:05

699
Ražošanas uzņēmumi  risina lokdauna “rēbusus”

Lokdauna laikā –  no 21. oktobra līdz 14. novembrim – visā Latvijā klātienē drīkst strādāt tikai tajās darbavietās, kuras ir būtiskas ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktībai, piemēram, ražošanā. Taču tur lokdauna noteikumi tāpat liek par sevi manīt.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar vairākiem Smiltenes novada lielākajiem uzņēmumiem, taujājot, kā notiek darbs lokdaunā. Darba devēju raizes nav tikai par  darbinieku vakcināciju pret Covid-19.  Lai ievērotu visus lokdauna noteikumus, gan  uzņēmumu vadībai, gan strādājošajiem “galva sāp” arī par citām lietām. 

Kopīgai braukšanai uz darbu svītra pāri

Akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” Launkalnes rūpnīca Smiltenes novadā ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, darba devējiem un nodokļu maksātājiem.

Arī AS “Stora Enso Latvija” Launkalnes rūpnīcu skar Ministru kabineta rīkojums, kas paredz, ka ar privāto transportlīdzekli atļauts pārvietoties vienlaikus tikai vienas mājsaimniecības locekļiem vai divām personām, kuras nav vienas mājsaimniecības locekļi. Uz rūpnīcu ar savām automašīnām brauc visi tajā strādājošie, jo uzņēmums atrodas ārpus apdzīvotām vietām, specializētā transporta cilvēku pārvadāšanai nav, toties darba devējs darbiniekiem kompensē ceļa izdevumus no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ.

“Darbinieki līdz šim kooperējās, vairāki brauca ar vienu automašīnu. Jaunie noteikumi rada sāpīgu problēmu. Ar darbiniekiem šī prasība tiek diskutēta, kā to kopīgi atrisināt, lai būtu labi abām pusēm, izvērtējot iespējamos risinājumus. Tas neizslēdz arī faktu, ka darba devējam var pieaugt izdevumi, veicot transporta kompensācijas,” atzīst AS “Stora Enso Latvija” Launkalnes rūpnīcas vadītājs Kaspars Ezernieks. 

AS “Stora Enso Latvija” galvenie darbības veidi ir zāģmateriālu ražošana un tirdzniecība. Uzņēmums 2020. gadā kāpinājis apgrozījumu pateicoties lielākam saražotās produkcijas apjomam, salīdzinot ar 2019. gadu, kā arī lielākam produktu ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaram.

2020. gadā Launkalnes rūpnīcā darbu uzsāka “Premium” klases koksnes granulu ražošanas cehs, kā arī  tika palielinātas jaudas rekonstruētajos pamatražošanas cehos, noslēdzot 23 miljonus vērto investīciju projektu. Līdz ar to uzņēmumā ievērojami pieauguši zāģ­materiālu ražošanas apjomi. 2021. gadā Launkalnes rūpnīcā plānots saražot 270 000 kubikmetrus zāģmateriālu un 30 tūkstošus tonnu granulu. Lai to nodrošinātu, ražošanas process notiek nepārtraukti – septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī (24/7 režīmā).

AS “Stora Enso Latvija” Launkalnes rūpnīcā strādā vidēji 200 darbinieku. Darba devējam ir ļoti svarīgi nodrošināt ražošanas procesa nepārtrauktību, tāpēc uzņēmuma vadība lielu uzmanību  pievērš gan epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanai rūpnīcā, gan arī tam, lai maksimāli lielāks darba ņēmēju skaits būtu vakcinējies pret Covid-19.

Valdības lēmums par to, ka arī privātajā sektorā klātienē varēs strādāt tikai vakcinētie  darbinieki, attiecas uz laika periodu, sākot no 15. decembra, taču AS “Stora Enso Latvija” Launkalnes rūpnīcā šis termiņš ir 15. novembris – tad, kad vakcinācijas sertifikāts būs nepieciešams visiem publiskajā pārvaldē strādājošajiem, skaidro  Kaspars Ezernieks.

“Pagarinot termiņu pēc 15. novembra, mēs radītu vēl lielāku apjukumu un vēl lielākas neskaidrības un vēl vairāk atkāptos no tā, kas uzņēmumā iekšēji jau ir izrunāts. Saviem darbiniekiem esam skaidrojuši, ka situācija valstī pret epidemioloģiskām prasības paliks spēkā un vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikātu būs nepieciešams uzrādīt. Nebūs atšķirības, vai to prasa “Stora Enso Latvija” vai citi uzņēmumi, jo uz visiem attieksies vieni noteikumi. No šīs situācijas mēs neviens neizbēgsim, to arī cenšamies skaidrot darbiniekiem, un situācija ar vakcināciju mūsu uzņēmumā dienu no dienas uzlabojas. Tā kā jaunās prasības stājās spēkā negaidīti, darbiniekiem ir iespēja līdz 15. novembrim sagatavoties un uzsākt vakcinācijas procesu, ja tas vēl nav izdarīts. Ja otrā vakcīnas deva līdz 15. novembrim vēl nebūs saņemta, bet darbinieks varēs uzrādīt apliecinājumu par vakcinācijas uzsākšanu, tad arī šiem darbiniekiem dosim iespēju turpināt strādāt mūsu uzņēmumā. Mūsu darba kolektīvā vairākums jau ir vakcinējušies, bet ir arī atsevišķi cilvēki, kuri ir satraukti par to un nevēlas to darīt. Ja cilvēkam ir stingra nostāja pret vakcināciju, tad viņš riskē ar iespēju no 15. novembra pārtraukt darba attiecības ar mūsu uzņēmumu,” teic Kaspars Ezernieks.

Viņš arī atzīst, – uzņēmēji kā darba devēji ne tikai ir spiesti saviem darbiniekiem pēc savas interpretācijas skaidrot sarežģīti izklāstītos Ministru kabineta lokdauna noteikumus, bet arī uzklausīt pārmetumus, it kā viņi šos noteikumus būtu izgudrojuši. 

Kas segs radušos izdevumus?

Taču darba devēji paši ir neizpratnē, kā organizēt uzņēmuma darbu lokdauna apstākļos. Uzņēmums “Troll Smiltene”– bērnu mēbeļu un tekstila ražotājs – Smiltenē dod darbu gandrīz 100 cilvēkiem. Ražošanas vadītājs Lauris Garklāvs “Ziemeļlatviju” informē, ka līdz šīs nedēļas sākumam SIA “Troll Smiltene” bija vakcinējušies 83 procenti no kopējā darbinieku skaita, bet vēl nevakcinētie pārsvarā ir jaunās māmiņas, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai strādnieki, kuriem šobrīd ir darbnespējas lapa, tāpēc kopumā vakcinācija problēmas nesagādā.

Kaut arī “Troll Smiltene” ir arī tādi strādnieki, kuriem nepieciešama individuāla pieeja un izskaidrojums, lai cilvēkam rastos pārliecība vakcinēties, kopskats šajā jomā ir pozitīvs. Taču negatīvais ir tas, ka nav skaidras atbildes, kas uzņēmumiem segs lokdauna laikā  papildu klāt nākušās izmaksas par transporta izdevumiem vai par cilvēku nenokļūšanu uz darbu, savas bažas pauž Lauris Garklāvs. Aktuāli tas ir tad, ja uz darbavietu ar vienu automašīnu līdz šim brauca cilvēki no vairākām mājsaimniecībām.

“Četri mūsu darbinieki dzīvo Valmierā. Līdz šim viņi brauca uz mūsu uzņēmumu no Valmieras  un atpakaļ vienā automašīnā, kas ir darba transportlīdzeklis, un ceļa izdevumus sedza darba devējs, bet tagad, lokdauna laikā, viņi pārvietoties vienā transportlīdzeklī nedrīkst. Braucot ar vairākiem transportlīdzekļiem izmaksas palielinās. Domāju, ka daudziem uzņēmumiem jautājums, kā savus strādniekus lokdauna laikā nogādāt līdz darbavietai, ir vislielākais izaicinājums, jo mūsdienās daudzi dzīvo vienā pilsētā vai pagastā, bet strādā citā,” norāda SIA “Troll Smiltene” ražošanas vadītājs. 

Viņš cer, ka pēc lokdauna dzīve šajā jomā atgriezīsies ierastajās sliedēs, citādi darbaspēka mobilitāte skaisti izskatīsies tikai uz papīra, tāpat arī “zaļā domāšana”, jo “konkrētais lēmums izdara to, ka cilvēki dotajā brīdī ar daudz augstāku degvielas cenu kāpj katrs savā mašīnā un brauc uz darbu”.

Cik cilvēku drīkst pārvietoties privātā automašīnā? Tas ir viens no biežāk uzdotajiem iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumiem saistībā ar izsludināto lokdaunu, atzīst Valsts kanceleja (VK). 

Savā atbildē VK skaidro, ka no 21. oktobra līdz 14. novembrim privātā transportlīdzeklī drīkst atrasties cilvēki no vienas mājsaimniecības vai divas personas no atšķirīgām mājsaimniecībām. Līdz trim personām no vairākām mājsaimniecībām atļauts pārvietoties kopā ar nepilngadīgu bērnu vai personām, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības pārvietoties vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ. Braucot automašīnā no dažādām mājsaimniecībām, ir jālieto sejas maskas.

“Ir jāstrādā, un galvu augšā!”

Lai šos un citus pandēmijas izraisītos sarežģījumus pārvarētu pēc iespējas ātrāk, tam ir jābūt visu kopīgam mērķim, un ir būtiski pārliecināt cilvēkus par šīs lietas nopietnību, uzsver akciju sabiedrības “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova. 

“Visai sabiedrībai ir jāsaprot, ka mēs esam lielā “bedrē”, tāpēc katra indivīda intereses ir  jānoliek malā un jāskatās kopumā –  vispirms sava ģimene, darbavieta, vietējā kopiena un Latvija. Cilvēkiem jāsaprot, ka prasība par vakcinētiem darbiniekiem ir attiecināta uz pilnīgi visiem darba devējiem, neskatoties, vai darbavieta ir valsts un pašvaldības vai privātais sektors. Nevakcinētie darba ņēmēji neatradīs darbu nekur citur un paliks bez iztikas līdzekļiem. Mūsu uzņēmumā visiem darbiniekiem jābūt simtprocentīgi vakcinētiem, jo ir jānodrošina ražošanas procesa nepārtrauktība. Pienu nevar uzglabāt, tas ir jāpārstrādā uzreiz, un mums nav iespēja darbiniekus nodalīt ne laikā, ne telpā. Visi cits ar citu esam saistīti. Turklāt jau vairāki mūsu klienti, piemēram, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, prasa apliecinājumu, ka produkciju piegādā darbinieki, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts” uzsver Ilze Bogdanova. 

Akciju sabiedrībā “Smiltenes piens” strādā vidēji 145 darbinieki, lielākā daļa no viņiem ir vakcinēti pret Covid-19. Katrs no darbiniekiem ir svarīgs, un tāpēc ar tiem, kuri to vēl nav izdarījuši, runā uzņēmuma vadība, mēģinot pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību.

Sākot no 25. oktobra, AS “Smiltenes piens” neapmaksās darbinieku veiktos antigēnu testus, darbiniekiem pašiem būs jāmaksā par šiem testiem. Uzņēmuma vadība, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, izdevusi rīkojumu nevakcinētajiem darbiniekiem vakcinēties līdz 15. novembrim. 

Pārtikas ražošanā, ceļu un tiltu būvē un citās vitāli svarīgās tautsaimniecības nozarēs pilnīgu lokdaunu nemaz nav iespējams ieviest. “Ir jāstrādā, un galvu augšā! Arī mūsu kolektīvā ir neizlēmīgie, taču cenšos, lai visi darbinieki būtu vakcinēti, pozitīvi domājoši un domātu par sabiedrību kopumā,” teic SIA “8.CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs.

Uzņēmumam objekti ir vairākos Latvijas novados. “Tur, kur objekti ir citur, mūsu darbinieki dzīvo uz vietas, nebrauc mājās. Cenšamies izolēties,” piebilst uzņēmējs.

 Šobrīd “8.CBR” strādā arī pašu novadā – Smiltenē pārbūvē Dakteru ielu un pilsētas centru, bet Apē – Avotu ielu. Tuvu mājām ir arī liels, nozīmīgs objekts – “8.CBR” pārbūvē  dzelzsbetona tiltu pār Gauju pie Strenčiem, kas uzbūvēts 20. gadsimta sākumā. Tikmēr satiksme notiek pa pagaidu tiltu. Darbus plānots pabeigt 2022. gada  rudenī.