Mājražošanā vēl arvien netrūkst nišas produktu

2021. gada 2. novembris 08:08

552

Mājražošanā vēl arvien netrūkst nišas produktu

Mājražotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā krietni audzis, to sekmēja ne tikai kovidlaika diktētā specifika ar pieaugošo pieprasījumu pēc pašmāju pārtikas, bet arī cilvēku vēlme dalīties ar to, kas viņiem padodas un labi sanāk.
Patlaban Latvijā darbojas ap 1500 mājražotāju. Visplašāk pārstāvēta dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde, to savam biznesam izvēlējušies vairāk nekā 75% mājražotāju. Nākamā populārākā nozare ir dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu ražošana, kam seko piena produkti, zivis, maizes un miltu izstrādājumi, kā arī medus produkti. Starp ražotājiem ir atrodami arī tādi, kas tirgū piedāvā nišas produktus. Tā, piemēram, Raunā var iegādāties tējas sēni.

Par dzīvesvietu izvēlas Raunu
Juris un Inga Sapožņikovi-Pētersoni ir izveidojušu zīmolu “Lete 7”, kas piedāvā iepazīties ar tējas sēni, mājās ražotiem pelmeņiem, bet pavasarī un vasarā ar bērzu un kļavu sulām, kas pagatavotas pēc īpašas receptes. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kuri uz Raunu pārcēlās pirms pieciem gadiem. Domas par pārcelšanos ģimenei jau bijušas krietnu laiku, bet lēmumu pieņemt palīdzēja trešā bērna pieteikšanās, kad viņi sapratuši, ka kuplajai ģimenei jāmeklē jauna mājvieta ārpus galvaspilsētas. “Kad pieteicās trešais bērns, abiem ar vīru bija skaidrs, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Mums nebija tāda mērķa, ka jaunās mājas jāmeklē Raunā. Vienkārši bija sanācis tur būt. Bijām pārsteigti, ka mazpilsēta ir tik sakopta. Mūs uzrunāja tur redzētais, un beigās sapratām, ka tieši tas mums der. Visi apstākļi sakārtojās, lai mēs te varētu dzīvot,” atklāj Inga.
Viņas vīrs Juris atradis darbu savā jomā, nu jau vairākus gadus strādā viesnīcā “Villa Santa” Cēsīs par šefpavāru. Viņa darbā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Ikdienā Juris kā līderis ir atbildīgs pret savu komandu un pozitīvo vidi, kuru rada, lai sasniegtu kopējus mērķus. “Protams, ka kovids ir ietekmējis arī manu darbavietu, bet galvenais, ka man joprojām ir darbs. Cilvēki brauc uz Cēsīm, meklē naktsmītnes. Uz vietas ietur maltīti. Vienīgā atšķirība, ka šobrīd klientus apkalpojam numuriņos, liela pulcēšanās restorānā nenotiek,” īsumā par sava darba specifiku pastāsta Juris, kurš, pēdējos gados dzīvojot Raunā, jau paguvis piedalīties arī vairākos pasākumos, kuros viņam ir bijusi iespēja parādīt savas prasmes šefpavāra meistarklasēs. Viens no zīmīgākajiem notikumiem bija šī gada vasarā Mājas kafejnīcu dienās, kurās interesenti varēja nobaudīt dažnedažādus ēdienus, kas tapuši pēc Jura pavārmākslā izlolotām receptēm.

Sen piemirstā,
bet vērtīgā tējas sēne
Sapožņikovu-Pētersonu ģimene ar tējas sēni iepazinās pavisam nejauši. Pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem Jurim bijušas problēmas ar kuņģi, to varot nosaukt par gastrītu. “Vērsos pie ārstiem. Var teikt, ka no tradicionālajiem medikamentiem man nekas nelīdzēja. Kāda paziņa ieteica, lai pamēģinu tējas sēni. Sākumā biju skeptisks, bet tomēr nolēmu pamēģināt, jo man jau nebija ko zaudēt. Lietoju to, kā bija paredzēts, protams, ne uzreiz, bet pēc kāda laika sajutu uzlabojumus un tad sapratu, ka mana problēma pazūd un mūsu senču pielietotās tautas gudrības tik tiešām darbojas,” pastāsta Juris.
Tējas sēni sākumā gatavojuši savām vajadzībām, tad viens otrs paziņa, draugs arī sākuši par to interesēties. Līdz Inga un Juris sapratuši, ka nevajag turēt sveci zem pūra, ka var piedāvāt arī citiem interesentiem. Tējas sēnes gatavošana ir Ingas pārziņā. Viņa atzīst, ka gatavo to pēc tradicionālas receptes.
“Teju ikviens, kurš audzis padomju laikos, atceras, ka mammām, vecmāmiņām virtuvē stāvēja trīslitru burka, kas pārklāta ar marli. Iekšā peldēja dīvaina, želejveida kārta. Šāds dzēriens lieliski veldzēja slāpes un tika uzskatīts par panaceju teju visām kaitēm. Var teikt, ka atgriežamies pie sen aizmirstām, vecām, bet labām lietām. Taču tajā pašā laikā daudziem tas šķita kaut kas mistisks un nesaprotams, kaut kas tajā burkā rūga, tāpēc arī es esmu saskārusies ar cilvēkiem, kas uz tējas sēni skatās ar tādu kā bijību. Kad piedāvāju to pagaršot, viņi ir izbrīnīti, ka rezultāts nav tāds, kā to iztēlojušies. Proti, tikai iepazīstot šo produktu, ir iespējams izdarīt kādus secinājumus. Pieprasījums pēc tējas sēnes ir liels,” saka Inga. Patlaban, ja tā var teikt, gatavojas ap 20 burkām tējas sēnes. Klientu lokā galvenokārt ir cilvēki no Cēsīm, līdzšinējā Raunas novada un arī no Smiltenes puses.

Ne visiem izdodas
tikt pie rezultāta
Kombuča ir gāzēts, saldskābs dzēriens, kas pagatavots ar tēju. Pārsvarā tiek izmantota melnā un zaļā tēja. Kombuča ir patiesi dzīva – tā ir gāzēta no fermentācijas un tai ir dabiska garš. Tējā veidojas labās baktērijas, enzīmi un citas vērtīgas uzturvielas. Šīs baktērijas un skābes šķidruma virspusē veido plēvi, ko sauc par skobiju (baktēriju un rauga simbiotiskā kolonija). Tējas sēnes disks, kurš parasti ir baltā, caurspīdīgā vai brūnīgā krāsā, atkarībā no tējas, rada specifisko garšu. Mājas apstākļos iespējams pašu sēni uzaudzēt no nulles, taču svarīgi pirms tam izpētīt pamācības un rūpīgi tās ievērot. Ērtāk un vienkāršāk to palūgt kādam, kurš jau gatavo kombuču. Inga raudzē dzērienu četras līdz desmit dienas. Tējas sēni lielveikalā nevar nopirkt, tā ceļo no rokas rokā. “Tā arī mēs savā laikā tikām pie savas tējas sēnes tālākai “audzēšanai,” papildina Inga un skaidro, ka simbiotiskais organisms ātri aug, tāpēc regulāri jādala. Tādā veidā citi var tikt pie kārotās tējas sēnes slānīša.
“Esmu daudziem stāstījusi pagatavošanas procesu, nekāds noslēpums tas nav, jo gatavoju tējas sēni pēc tradicionālās receptes, bet vienalga ne visiem tas izdodas. Cilvēki ir zvanījuši, jo kaut kas nav sanācis. Grūti spriest, kāpēc. Jāsāk ar sterilizētiem traukiem. Man tās ir trīslitru burkas. Izmantoju veikalos nopērkamo melno tēju. Man viss sanāk. Sākumā gan domājām, kādos tilpumos to piedāvāt cilvēkiem. Ir bijušas litra pudeles gatavā dzēriena, tagad vairāk pieprasītas ir puslitra pudeles. Ja cilvēks saprot, ka vēlas turpināt lietot tējas dzērienu, pasūta vēl. Ir kas paši mājās turpina audzēt tējas sēni, tie iegādājas burciņas ar sēnes sagatavi un turpina to audzēt paši,” pastāsta Inga.
Uzskata, ka tējas sēnes uzlējums efektīvi palīdz ārstēt aknu un žultspūšļa slimības, hipotoniju, acu infekcijas, difteriju, vēdertīfu, gripu, ausu, kakla un deguna slimības, gastrītu un hemoroīdus.
Tējas sēnes sastāvā esošās organiskās skābes palīdz organismam pārstrādāt un uzsūkt veselībai ļoti svarīgās vielas – dzelzi, varu, cinku, mangānu, hromu, kobaltu un niķeli. Parasti tie organismā slikti uzsūcas un netiek pilnībā izmantoti. Šo vielu trūkums var veicināt iekaisuma procesus, locītavu problēmas, artrītu, osteohondrozi, osteoartrozi, alerģijas, nervu sistēmas kaites, galu galā pazeminās imunitāte. Lai no tā izvairītos vērts ik dienas profilaksei izdzert glāzi tējas sēnes šķidruma.
Dzērienam piemīt arī spēcīgas antiseptiskas īpašības, tādēļ tas palīdz pret iekaisumiem. Vēl tā sastāvā ir vērtīgā glikuronskābe. Ja organismā tās par maz, drīz vien redzams, ka ādai trūkst elastības. Glikuronskābei ir arī ļoti augstas detoksikācijas spējas, tāpēc tējas sēnes dzēriens ieteicams tiem, kas dzīvo pilsētā un ik dienu ieelpo ne to tīrāko gaisu.
Jāpiebilst, ka par firmas zīmi “Lete 7” vēl noteikti dzirdēsim, jo Jura gatavotie mājas pelmeņi tautās parasti iet uz izķeršanu. Kā viņš pats saka, visam šobrīd neatliek laika, jo pamatdarbs prasa savu, tāpēc ar pelmeņu ražošanu pašlaik tiek iepauzēts, bet tā noteikti tiks atsākta. “Pavasarī mums ir bērzu, kļavu sulu gatavošanas laiks. Bet tējas sēne ir visu gadu. Kad būs vairāk laika, tad atkal varēsim piedāvāt mājās gatavotos pelmeņus. Tie top pēc manas īpašās receptes, ko gadu gaitā esmu radījis un cilvēki jau paguvuši nobaudīt un novērtēt. Mājražošanā patiešām ir, kur izpausties. Un nebūt nav tā, ka šis tirgus lauciņš ir jau piepildīts. Pandēmijas laiks rosina cilvēkus darboties, radīt ko jaunu, attīstīt kādus savus nišas produktus. Ja ir ideja un vēlme darboties, tad tikai uz priekšu!” motivējošus vārdus topošajiem mājražotājiem teic Juris.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mājražošanā vēl arvien netrūkst nišas produktu

Kategorijas