Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ģimenes ārsta praksi papildina ārstes rezidentes

Sandra Pētersone

2021. gada 2. novembris 08:26

2324
Ģimenes ārsta praksi   papildina ārstes rezidentes

“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstījusi par to, kādas problēmas rodas mazās pilsētās un pagastos, ja kāds no ģimenes ārstiem pārtrauc savu praksi. Jaunu ārstu, kurš pārņemtu viņa pacientus, nākas meklēt ilgi un grūti, vismaz tā ir bijis Smiltenes novadā un Strenčos.

Tādēļ ziņa, ka Smiltenē, ģimenes ārstes Marutas Bindres doktorātā, praksē strādā pat divas ģimenes ārstes rezidentes Elza Gruzdiņa un Ieva Šēna (abas ir smilteniešu novadnieces), ir uzmanības vērta pat tad, ja tas vēl nav viņu pastāvīgais darbs. Ceļš uz savu praksi ir ilgs.

Vienīgā specialitāte, kur sevi redzēja

Lai varētu strādāt par ģimenes ārstu, ir nepieciešams iegūt ārsta pamatizglītību apliecinošu augstākās izglītības diplomu studijās, kas ilgst sešus gadus, kā arī augstākās izglītības diplomu par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi rezidentūrā ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē. Rezidentūras ilgums ģimenes ārsta specialitātē ir trīs gadi. Līdz ar to kopējais studiju ilgums, lai kļūtu par pilntiesīgu ģimenes ārstu, ir deviņi gadi. Jau pēc rezidentūras pabeigšanas jaunais speciālists var iegūt ārstniecības personas sertifikātu, kas dod tiesības patstāvīgi praktizēt ģimenes ārsta specialitātē.

Ievai Šēnai šis ir trešais ģimenes medicīnas rezidentūras gads, Elzai Gruzdiņai – pirmais. Šī saruna ir ar Elzu, kurai šobrīd ir divas prakses – gan Marutas Bindres doktorātā, gan Vidzemes slimnīcā, neatliekamās medicīniskās palīdzības un  pacientu uzņemšanas nodaļā (Ieva šīs sarunas laikā atradās atvaļinājumā, bet jau piekritusi intervijai nākamajā nedēļā).

Elzas vecāku ģimenē mediķu nav (mamma Laila Cīrule ir sporta skolotāja, tēvs Jānis Cīrulis – uzņēmējs), taču Elza, 2011. gadā absolvējot Smiltenes Centra vidusskolu, skaidri zināja, ko grib studēt – medicīnu un konkrēti ģimenes ārsta specialitāti. “Tas ir vienīgais, kur es sevi redzēju,” atzīst topošā ģimenes ārste. Iesniedzot dokumentus Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, Elza izturēja konkursu. Sešus gadus ilgais studiju posms viņai nu jau aiz muguras, un šoruden sākusies rezidentūras studiju programmas prakse.

Topošā ģimenes ārste priecājas, ka abas prakses vietas ir tuvu mājām, – Elza ar vīru mūziķi Arturu Gruzdiņu un bērniem – trīsarpus gadus veco Ernestu un gadu un septiņus mēnešus veco Asnāti – dzīvo Valmierā.

Uz pilnu slodzi  strādās Covid-19 nodaļā

Marutas Bindres doktorātā Elza praksi uzsāka 4. oktobrī. “Pati esmu no Smiltenes, un arī viena no versijām ir tāda, ka mēs atgriežamies Smiltenē pēc manas rezidentūras beigām. Tāpēc šķita diezgan loģisks solis praksi pie ģimenes ārsta iziet Smiltenē. Daktere Maruta Bindre ir arī mana ģimenes ārste, vienmēr bijusi ļoti atsaucīga, tāpēc es viņu uzrunāju un viņa ar prieku ņēma mani pretī,” stāsta Elza.

Ārstes  rezidentes prakse Marutas Bindres doktorātā viņai ilgs trīs mēnešus, bet Vidzemes slimnīcā – visu rezidentūras laiku, 48 stundas mēnesī. 

Elza ir arī uzaicināta doties palīgā Vidzemes slimnīcas Covid-19 pacientu nodaļā strādājošajiem mediķiem un tam piekritusi. “Atbildēju, ka esmu gatava, jo, manuprāt, ir pareizi šajā situācijā būt tur, nevis ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka uz mani tas neattiecas. Jau pirmdien (1. novembrī – redakcijas piezīme) man sāksies darbs Covid-19 nodaļā uz pilnu slodzi. Tas būs liels pārbaudījums, un uz to laiku prakse pie dakteres Bindres tiks iepauzēta,” stāsta Elza.

Taujāta, cik stipra izvēlētajā profesijā jūtas ar studiju laikā iegūtajām zināšanām, viņa atteic, ka teorētiskā bagāža ir laba, taču ārstēt reālu pacientu ir pilnīgi cits stāsts, nekā mācīties no grāmatas  vienas konkrētas slimības simptomus un ārstēšanu. 

“Kad pie ģimenes ārsta atnāk pacients, viņš slimības gaitu nestāsta pēc grāmatas, jo viņam var būt lērums citu kaišu. Ārstēt pacientu, kuram ir daudz blakus saslimšanu, ir liela māksla. Ar katru atsevišķo slimību es varbūt tiktu galā, bet vajadzīga liela pieredze, lai mācētu ārstēt visu vienlaikus. Tagad strādāju kā ārste rezidente pieredzējuša ārsta pārraudzībā. Daktere Bindre sarunājas ar  saviem pacientiem, kuru problēmas viņa jau zina, es paralēli uzdodu savus jautājumus, palīdzu  izmeklēt pacientus un tad kopīgi nolemjam par ārstēšanu. Patstāvīgi ar to es nodarbojos Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tur mēs, ārsti rezidenti, uzrakstām savu versiju par diagnozēm un ārstēšanu, un dežūrārsts, ja vajag, to izlabo,” stāsta Elza.

Viņa arī atzīst, ka prakse slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā piespiež ļoti ātri mācīties. Uzņemto pacientu ir daudz, jo pandēmijas dēļ samazinās izmeklējumu un ārstu speciālistu pakalpojumu pieejamība un rodas hronisku slimību paasinājumi, kā rezultātā cilvēks nonāk stacionārā – vai nu viņu uz uzņemšanas nodaļu atved neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, vai arī pacients atnāk pats. Elza atzīst, – tur strādājot, stress  un adrenalīna pieplūdums ir lielāks nekā praksē pie ģimenes ārsta.

Vidzemes slimnīcas novērtējums – atzinīgs 

Vidzemes slimnīcā un tās uzņemšanas nodaļā strādā vēl citi ārsti rezidenti. Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa stāsta, ka, stratēģiski plānojot Vidzemes slimnīcas attīstību, ir paredzēta virkne pasākumu jauno ārstu piesaistei, veiksmīgi sadarbojoties gan ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), gan Latvijas Universitāti.  “Jau prakses laikā jaunieši iepazīst sakārtoto un drošo darba vidi Vidzemes slimnīcā, te uzzina par “labumu grozu” darbiniekiem, sociālajām garantijām un profesionālās izaugsmes iespējām un izvēlas mūs kā nākamo darbavietu,” teic Inga Ozoliņa.

Šī gada septembra nogalē RSU rezidentu izlaidumā pilntiesīga ārsta diplomu saņēma pieci jaunie Vid­zemes slimnīcas speciālisti – neatliekamās medicīnas ārste, otolaringoloģe, reanimatoloģe – anestezioloģe,  pediatre – neonatoloģe un algologs. Šobrīd slimnīcai sadarbības līgumi ir spēkā ar pavisam 32 rezidentiem dažādās rezidentūras specialitātēs.

Jau tagad vairāki anestezioloģijas – reanimatoloģijas rezidenti piedalās Covid-19 pacientu ārstēšanā. Novembrī Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīsies arī rezidents infektoloģijā. Topošie ārsti strādā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā un citu profilu nodaļās. Slimnīcas ārstnieciskā direktore uzsver, ka rezidentu piesaiste ļauj mazināt personāla resursu nepietiekamību un, cerams, nākotnē palīdzēs risināt ārstniecības personu plānveidīgu paaudžu nomaiņu. 

Inga Ozoliņa arī atzinīgi novērtē abu augstskolu rezidentu augsto mācību līmeni, sakot, ka jaunie speciālisti ir teorētiski ļoti profesionāli sagatavoti. “To apvienojot ar praktiskajām iemaņām, kas iegūtas rezidentūras laikā un strādājot plecu pie pleca ar pieredzējušajiem kolēģiem, var apgalvot, ka mūsu speciālistu saime arī turpmāk saņems pārliecinošu papildinājumu,” uzskata Vid­zemes slimnīcas ārstnieciskā direktore.