Suns, kuram paldies teic simtiem bērnu

2021. gada 3. novembris 08:21

575

Par viņu pirmo reizi “Ziemeļlatvijā” rakstīju 2018. gada janvārī un publikācijai izvēlējos virsrakstu “Dūda – suns ar lielo burtu”, zināmā mērā arī savu subjektīvo emociju dēļ.

Tas skatiens, ar kādu uz mani, sagaidot ciemos, raudzījās nūfaundlendiešu šķirnes kanisterapijas suns Black Imp Drizzle Dudu (Dūda), nav aizmirstams arī pēc gandrīz četriem gadiem, – ir grūti to aprakstīt, bet suņa acīs bija viedums, mierinājums, it kā dzīvnieks teiktu, –“viss būs labi!”.

Tādēļ saprotu Dūdas saimnieci palsmanieti Sandru Siliņu, kurai šis suns ir īpašs un kura uzrunāja “Ziemeļlatviju”, aicinot uzrakstīt, ko nu jau 14 gadus un sešus mēnešus vecā Dūda – Latvijā vecākais reģistrētais ņūfaundlendiešu šķirnes suns – dara tagad un kādu sirsnīgu pārsteigumu šomēnes piedzīvojusi.

“Aiz tās lielās mīlestības pret mūsu Dūdiņu, lai cilvēki zina, kas ir Dūda. Visu savu mūžu viņa veltījusi cilvēkiem. Ir sešu bērnu mamma un piecu sunīšu vecmamma,” ar lielu mīļumu pret savu auklējamo teic Sandra Siliņa. Auklējamo tāpēc, ka arī suņi lielā vecumā ir kopjami un aprūpējami, tāpat kā veci cilvēki, viņiem ir grūti paiet, moka vecuma kaites un tamlīdzīgi.

Kanisterapijas celmlauze Latvijā

Faktiski Dūda ir nodzīvojusi divu suņu mūžu, jo ņūfaundlendietim mūža ilgums ir septiņi līdz deviņi gadi, sastapt 14 gadus vecu ņūfaundlendieti ir liels retums, teic suņa iepriekšējā saimniece – kinoloģe, kanisterapijas speciāliste un ņūfaundlendiešu audzētavas “Black Imp” īpašniece Ingūna Tihomirova. Viņa bijusi plecu pie pleca ar Dūdu visu suņa darbīgo mūžu, kopš iegādājusies viņu kā mazu kucēnu no pirmās saimnieces valcēnietes Intas Laganovskas. Dūdas mamma arī bijusi no audzētavas “Black Imp” nācis suns.

Ingūna Tihomirova uzsver, ka Dūda savā līdzšinējā mūžā cilvēkiem ir devusi ļoti daudz, tai skaitā palīdzējusi attīstīt kanisterapijas metodiku un pierādījusi, ka ņūfaundlendiešu šķirne kanisterapijā ir ļoti piemērota, jo agrāk ņūfaundlendiešus tajā tik plaši neizmantoja. “Dūda daudziem bērniem iemācījusi teikt pirmās skaņas, attīstīt valodu, viņas kontā ir vairāki bērni, kuri guvuši lielu pašvērtējumu un tālāk bijuši spējīgi aiziet uz skolu vai iestāties kādā interešu izglītības pulciņā, jo sapratuši, ka ir lietas, ko viņi var izdarīt. Domāju, daudzi simti bērnu varētu teikt Dūdai paldies. Bijušie viņas aprūpējamie bērni nu ir jau pusaudži un joprojām viņu atceras, vaicā, kā viņai klājas,” stāsta Ingūna Tihomirova.

Viņa paskaidro, ka kanisterapija ir metode, kurā suns tiek izmantots kā motivators un ir galvenais darbarīks visām aktivitātēm, kādas ir nepieciešamas klientam, lai viņš atgūtu veselību vai atjaunotu prasmes, vai kaut ko jaunu iemācītos. Latvijā kanisterapiju pārsvarā izmanto bērniem, bet pasaulē šai metodei ir dažāda mērķauditorija.

Black Imp Drizzle Dudu ir viens no pirmajiem sertificētajiem kanisterapijas suņiem un arī viens no pirmajiem cilvēku glābšanai uz ūdens apmācītajiem ņūfaundlendiešiem. Viņa ir arī Latvijas izstāžu veterānu čempione – tā nopietni izstāžu karjerai pievērsās, tikai aizejot pensijā.

“Dūda nostrādāja ļoti ražīgu darba mūžu kā sportiste un daktere un tajā pašā laikā sevi saglabāja tik skaistu, ka varēja astoņos un deviņos gados, aizejot uz izstādi, nopelnīt nepieciešamos sertifikātus un kļūt par Latvijas veterānu čempioni,” suni apbrīno Ingūna Tihomirova.

Dzīves gudrs suns ar augstu pašvērtējumu

Tas ir ļoti raksturīgi – stāstot par Dūdu, cilvēki, kuri šo suni pazīst vairāk, runā par viņu ar apbrīnu cieņu un mīlestību.

Personība. Ļoti dzīves gudrs suns, mierīgs, ļoti draudzīgs un mīļš, kurš prot runāt ar acīm. Tā Dūdu raksturo viņa tagadējā saimniece Sandra Siliņa.

Suns, kurš jau piedzima kā brīnumbērns, 13. dzīves dienā, kad acis un ausis vēl bija ciet, jau mēģināja ripināt bumbiņu, pasauli cenšoties izzināt ar smaržu palīdzību, atceras Ingūna Tihomirova.

“Dūdai ir liela dzīves gudrība un ļoti augsts pašvērtējums visu savu līdzšinējo mūžu. Jebkurā suņu sabiedrībā viņu ciena. Viņai nevajadzēja apliecināt savu statusu ne ar riešanu, ne ar rūkšanu, viņa jebkurā suņu sabiedrībā atnāca, nostājās, un visi saprata, ka šodien galvenā ir viņa,” stāsta Ingūna.

Ir raksturā kašķīgi, nejauki suņi, kuri vienmēr apceļ citus. Reiz, kad tāda sunene mēģinājusi izprovocēt Dūdu uz kautiņu, Dūda mierīgi stāvējusi, vērojusi, bet, kad provokatore pamanījusies iekost viņai degunā, tikai dziļāk ieskatījusies kašķīgajai sunenei acīs, un tā atkāpusies, ierāvusi asti kājstarpē un aizgājusi.

Pensijā atpūšas, mīļota un apčubināta

Šis ir piektais gads, kopš Dūda dzīvo pie savas audžumammas Sandras Siliņas Palsmanē, lauku mājās, kur tiek mīlēta un apčubināta. Pie savas saimnieces Ingūnas viņa nevarēja palikt tā iemesla dēļ, ka, kļūstot vecākai, kājas vairs neturēja kāpienu pa trepēm uz saimnieces dzīvokli.

“Taču Ingūna par Dūdu joprojām ļoti rūpējas, brauc ciemos. Sazvanāmies vai katru dienu,” teic Sandra. Dūdas aprūpēšanā viņai liels palīgs ir dzīvesbiedrs Aivis Beķeris, – lai izcilātu lielo, smago suni, kuram vecuma dēļ ir grūti pašam paiet, ir vajadzīgs vīrieša spēks. Lai 10. oktobrī Dūdu ieceltu mašīnā un aizvestu uz Latvijas Ņūfaundlendiešu un lendzīru kluba rīkoto specializēto suņu izstādi Brenguļos kā goda viešņu, bija vajadzīgi pat divi cilvēki.

Latvijas Ņūfaundlendiešu un lendzīru klubs Dūdai izstādē pasniedza pārsteiguma balvas kā vecākajam šajā klubā reģistrētajam sunim, vēlēja dzīvot ilgi un laimīgi un teica lielu paldies Sandrai Siliņai un Aivim Beķerim par Dūdas auklēšanu.

Kopš šī gada 25. februāra Dūda ir vienīgais ņūfaundlendietis Sandras un Aivja mājās, – tovakar pazudušais otrs šīs šķirnes suns Zum Zum tā arī nav atrasts.

Sandrai joprojām kāds par to vaicā, jo cilvēki ļoti jutuši līdzi un palīdzējuši meklēt viņas mīļo Zummīti. “Esmu gatava izauklēt kādu citu gados vecu ņūfaundlendieti – pamestu vai tādu, ar kuru saimnieki vairs netiek galā, mazums kā dzīvē gadās. Kucēnu ne, jo Dūda grib mieru,” piebilst Sandra Siliņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Suns, kuram paldies teic simtiem bērnu

Kategorijas