Ķēķa stāsti

2021. gada 5. novembris 08:08

Klāt novembris ar saviem svētkiem. Pēc senlatviešu tradīcijām, Mārtiņdiena iezīmē apkūlības un simbolizē ziemas sagaidīšanu, bet viena no paražām vēstī: “Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili.” Mums zināmo apstākļu dēļ pašlaik ciemošanās pie radiem un draugiem ir “aizliegta ar likumu”, taču pagatavot kādu gardu putnu gaļas ēdienu un baudīt to savas mājsaimniecības ietvaros gan varam. Ja nedēļas vidū tam laika pietrūkst, gaidāmas garākas valsts svētku brīvdienas, kad ar svētdienīgāku maltīti iepriecināt savus mājiniekus. Galvenais - lai ir laba veselība, lai aizmirstas ikdienas rūpes un ir prieks no kopā būšanas! Ierosmei – šīs receptes. Lai labi garšo!

Šķiņķīši dārzeņu “kažokā” ar siera “cepurīti”

Sastāvdaļas: 600 gramu cāļa šķiņķīšu bez ādas un kaula, 1 neliels baklažāns, 1 mazs kabacītis, 1 tomāts, 70 gramu siera, 1 tējkarote garšvielu maisījuma gaļai, augu eļļa cepšanai, sāls, pipari.

Trīs lielus broilera šķiņķīšus pārgriezu uz pusēm un ar gaļas āmuriņu vēl nedaudz izklapēju. Uzkaisīju sāli, piparus un garšvielu maisījumu vistas gaļas ēdieniem. Atstāju iemarinēties vismaz pusstundu. Pēc tam tos no abām pusēm apcepu pannā ar augu eļļu, līdz tie zeltaini brūni, un izkārtoju ar cepamo papīru izklātā veidnē. Baklažānu sagriezu ripiņās, tās gan vēl paturēju sālītā ūdenī, pēc tam noskaloju, lai ēdienā nepārsteigtu to iespējamais rūgtums. Arī kabacīti sagriezu ripiņās. Gan sagatavotos baklažānus, gan kabačus, uzkaisot nedaudz sāls, cepu pannā pa 3 – 4 minūtēm no abām pusēm. Tomātu nomazgāju un arī sagriezu ripiņās. Tad šķiņķīšiem veidnē vispirms pārliku katram pa divām kabaču un baklažānu ripiņām un uzliku pa vienai tomāta ripiņai. Vēl uzkaisīju mazliet sāls un pārkaisīju rīvētu sieru. Cepu šķiņķīšus “kažokā” līdz 180 – 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī līdz gatavībai. Izdevās ļoti gardi – sulīgi bija gan dārzeņi zem siera “cepurītes”, gan gaļa.

Burkānu un seleriju biezzupa ar grauzdiņiem

4 palieli burkāni, 3 seleriju kāti, 40 gramu sviesta, 2 tējkarotes koriandra sēkliņu, 1 tējkarote malta kumīna, 750 mililitru dārzeņu buljona, 4 šķēles tostermaizes, eļļa cepšanai, citrona sula.

Arī no burkāniem, izrādās, izdodas garda, viegla un veģetāra, taču reizē sātīga biezzupa. Burkānus nomizoju un sagriezu plānās šķēlītēs, seleriju kātus - mazos gabaliņos. Pannā sakarsēju sviestu un tajā burkānus kopā ar selerijām pāris minūšu pasautēju. Tad pievienoju rupji saberztas koriandra sēkliņas un kumīnu jeb romiešu ķimenes – šo garšaugu gan nevajag jaukt ar ķimenēm “parastajām”. Visu cepu pannā vēl minūtes četras.

Katlā buljonam pievienoju apceptos dārzeņus, uzvārīju un uz nelielas uguns turpināju vārīt apmēram pusstundu. Pēc tam katlu noņēmu no uguns, mazliet padzesēju un ar rokas blenderi sasmalcināju zupu biezenī, piekaisīju piparus, pagaršoju, vai nevajag vēl mazliet sāls, un vēlreiz uzkarsēju.

Zupa lieliski garšoja ar grauzdiņiem. Baltmaizi sagriezu kubiņos, iebēru tos pannā ar sakarsētu eļļu un apcepu gaiši brūnus. Vārījumu tad lēju šķīvjos un pievienoju grauzdiņus, ko vēl apslacīju ar citrona sulu – tā piešķīra īpašu garšas niansi. Sakapātu koriandra lapiņu vietā iztiku ar pētersīļu zaļumiem.

Alus mīklas cepumi ar ķimenēm

400 gramu margarīna, 1 glāze alus, 4 glāzes miltu, 1 ola, ķimenes, sāls.

Ledusskapī noglabātās un labu laiku nevienam nevajadzīgās gaišā alus bundžas saturu izmantoju, lai izceptu gardus sāļos cepumiņus. Bļodā sakapāju cepšanai paredzēto margarīnu un sajaucu ar miltiem un alu. Vairāk te nekas nebija vajadzīgs. Samīcīju mīklu, ko ietinu pārtikas plēvē un ievietoju ledusskapī (vismaz uz diennakti varam to tur atstāt vai pat ilgāk). Pēc tam atgriezu no mīklas šķēli, pārklāju ar pārtikas plēvi - tā bija vieglāk darboties, jo mīkla nelipa pie "ruļļa" -, izveltnēju un sagriezu ar speciālu nazi, lai cepumiem veidojas robainas maliņas. Tā rīkojos arī ar pārējo mīklu.

Liku sagataves uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, pārsmērēju ar sakultu olu un pārkaisīju ar ķimenēm. Ja vēlamies, cepumiem vēl varam uzbērt mazliet rupjā sāls. Cepu līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī, līdz tie zeltaini, apmēram 15 - 20 minūtes. Ja vairāk par divām plātīm uzreiz nevēlamies cept, tas nekas – mīklu varam atstāt ledusskapī un turpināt šo patīkamo darbiņu pat pēc pāris dienām.

Deserts “Āboli zem sniega”

4 lieli āboli, pildījumam – 2 ēdamkarotes rozīņu, 50 gramu valriekstu kodolu, 50 gramu žāvētu plūmju; bezē - 3 olu baltumi, 1/3 tējkarotes sāls, 1 glāze cukura.

Olu baltumus (ja āboli nelieli, pietiks arī ar diviem baltumiem) ar sāli sakūlu stingrās pikās. Pakāpeniski pievienoju cukuru un turpināju putot, līdz masa kļuva bieza un spīdīga. Ābolus pārgriezu uz pusēm, izņēmu serdes un vidiņus vēl pārslacīju ar citrona sulu. Riekstus un žāvētās plūmes sasmalcināju un sajaucu kopā ar uzbriedinātām rozīnēm. Katru ābola pusīti piepildīju ar šo maisījumu un pārliku ar olbaltuma piku. Izvietoju pildītos augļus uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, un cepu līdz 160 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī. Kad olbaltums kļuva zeltains, pēc minūtēm 20, ņēmu ābolus no krāsns ārā. Šī recepte varētu noderēt arī vēlāk, jo – Ziemassvētki nav aiz kalniem!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ķēķa stāsti

Kategorijas