Padomi kapu ieziemošanai

2021. gada 9. novembris 08:08

Kad salnas puķes nokodušas un nobirušas koku lapas, var doties sakopt arī kapus. Speciālisti atzīst – pirms ziemas vēl daudz ko var darīt, lai pavasari kapavieta sagaidītu glīta. Pēc latviešu tradīcijām, uz kapsētu ar sakopšanas nolūku vēl var doties visu novembri. Pēc tam gan būtu jāļauj dvēseļu dārzam atpūsties līdz pavasarim.
“Ir izveidojusies tradīcija, ka kapu apmeklējums noslēdzas uzreiz pēc svecīšu vakara, līdz ar to dažādās Latvijas vietās tas ir dažādi. Piemēram, Rīgā mirušo piemiņas diena kapsētās ir novembra beigās. Kad novāktas sveču atliekas, cilvēki sāk sagatavot kapavietu ziemai jeb ieziemo,” stāsta Līga Toka-Čevere, kas nodarbojas ar kapu labiekārtošanu.
Īstais brīdis grābt lapas
Darbus līdzīgi kā dārzā pasteidzina vai aizkavē rudens laikapstākļi. Dažreiz lapas nobirst salīdzinoši agri, rosinot sakopšanas darbiem ātrāk, citugad rudens ir ļoti garš. “Šogad lapas nobirušas salīdzinoši agri. Pašlaik ir īstais brīdis vākt lapas, jo tās visas ir zemē, un lapu grābšana vairs nebūs jāatkārto. Vien tik, cik vējš iepūtīs no kaimiņu gabala,” saka speciāliste.
Viņa atzīst, ka no augu viedokļa vislabāk lapas atstāt tur, kur tās nokritušas, jo šāda sega ieziemotu kapu segumu un augus. Taču tas nav latvietim raksturīgi. “Es izvēlos vidusceļu – atstāju lapas uz stādījumiem, par kuriem ir bažas, ka tie varētu izsalt, piemēram, kapmirtes, atstāju arī krūmiem pie sakņu daļas. Taču arī to grūti prognozēt, jo piemēram, pērnajā, ar sniegu bagātajā ziemā daži kapu augi zem sniega segas pat bija izsutuši. Līdzīgi bija arī dārzos. Domāju, ka tas ir pieredzes jautājums – piedzīvojot to vai citu neizdošanos, nākamajā sezonā esam gudrāki. Katrā ziņā tādu pavisam kailu parauglaukumu nevajadzēt veidot – labāk lai izskatās dabiski,” saka L.Toka-Čevere.
Var stādīt vēl tagad
Izrādās, siltā garā rudenī stādījumus var veidot arī oktobrī un novembrī. Apstādījumu stādīšana rudenī ir tīkama gan augiem, gan stādītājiem. Tad nav tik karsts, vajadzētu arī pietikt mitrumam. Augi labi ieaugs. Var stādīt visu – gan augus apmalītēs, gan košumkrūmus. Rudenī var stādīt arī dzīvžodziņu, bet atjaunojošo griešanu atstāt uz pavasari. Saulainās vietās ieteicams stādīt mārsilu un laimiņus kopā ar klājeniskajiem kadiķiem ar zilganām skujām. Savukārt ēnainās vietās lieliskas ir kapmirtes un efejas, ko var apcirpt. Rudenī kapvietā var pārstādīt rāzes, kas vasarā pavairotas un ieaudzētas dārzā. Kapmirtes un efejas lieliski ieaug, ja tām dārzā ļauj iesakņoties lielos podos ar ielabotu kūdras substrātu, ja palaista un pamēslo.
“Manā praksē bijis gadījums, kad kapa kopiņas virsmas stādījumus pēc klientu vēlmes veicu vēl pēc svecīšu vakara. Bija tik auksts, ka sala rokas. Ar bažām gaidīju nākamo pavasari, bet ar stādījumiem viss bija kārtībā, un tie aug joprojām,” stāsta L.Toka-Čevere. Viņas pieredze rāda, ka šis laiks vēl noder arī augu pārstādīšanai. “Ja vajag, tad var. Drošībai var stādījumus piesegt ar skujām. Stādiņš pavasarī jau būs saņēmies, un kapavietas kopējam pavasarī būs mazāk darba,” iesaka speciāliste. Ja ne gluži stādīt, tad rudenī ir noderīgi vismaz sagatavot augiem stādāmo vietu. Ziemā substrāts nosēdīsies, un krūmiņiem nepaliks kailas saknes.
Iesaka ietīt tūjas un soliņu
Savukārt, lai stādījumus pasargātu no meža zvēru intereses, tos ieteicams aptīt. “Es noteikti ieteiktu aptīt tūjas, kuras ļoti garšo stirnām. Ja tās nav pārāk lielas, tad noder tirdzniecības centros nopērkamie tīklveida zaļie maisi, ko izmanto kartupeļu fasēšanai. Iztālēm šis materiāls pat nav redzams, bet dzīvniekiem tas nebūs pa zobam. Ja stādījumi lielāki, tad vajadzīga agroplēve.
Nu jau var ķerties arī pie soliņa ieziemošanas. “Lai ziemā koka soliņa daļas neciestu no laikapstākļiem, ieteicams to aptīt ar plēvi. Daudzi tā jau dara, un tas ir ieteicams, ja vēlaties, lai soliņš kalpo ilgāk,” iesaka L.Toka-Čevere.
Sūnas – gaumes lieta
Dārzu un kapu kultūrā arvien modernāka ir tendence atdarināt neskartu dabu. Viens no elementiem šādos apstādījumos ir sūnas. Tās no akmens var noņemt viegli, taču, lai sūnas ataudzētu, paies gari gadi, un tas pat var neizdoties. Sūnas rada īpaši romantisku noskaņu. Ja soliņus vēlamies pasargāt, tad akmenim šāds zaļš mētelītis ļaunumu nenodarīs. Speciāliste atzīst, ka sūnas ir gaumes lieta – vieni tīra nost, citi tieši piesaka, lai nekādā gadījumā neaiztiek. “Ja sūnas iederas, lai tās paliek, ja rada nesakoptības iespaidu – labāk notīrīt. Pati esmu apsūnojuma piekritēja, taču, ja sūnu vai netīrumu dēļ rudenī tomēr gribas nomazgāt gan apmales, gan pieminekļus, to var darīt,” saka L.Toka-Čevere.
Neko mājās nenest
Speciāliste atgādina, ka no kapiem mājās neko nedrīkst nest, jo lietām piedēvē kapu enerģētiku. Ne tikai rudenī, kapu apmeklējumu sezonu beidzot, bet tāpat arī vasarā. “Lai arī racionāla izskaidrojuma tam nav, taču šāds nosacījums saglabājies līdz mūsu dienām. Zinu cilvēkus, kas nes pa ziemu mājās paglabāt kapu vāzes, gumus un spraudeņus. Ja vien tos pēc tam nes atpakaļ, pieļauju, ka nekas slikts nenotiks. Tas zināmā mērā ir arī ietaupījums – nav katru sezonu jāgādā jaunas vāzes vai stādi. Man pašai ir pieredze ar begoniju gumu pārziemināšanu mājās, pavasarī tos iestādu atpakaļ,” uzskata speciāliste, piebilstot, ka tagad ir īstais brīdis to darīt, jo laksti ir apsaluši, bet gumi vēl salu nav dabūjuši.
Protams, var būt izņēmumi, teiksim, jālabo piemineklis vai soliņš, bet kapos tas nav izdarāms. Taču pēc tam visu gādā atpakaļ.
Novembrī atvadāmies
līdz pavasarim
Sniegu ziemā no kapavietas nevajadzētu šķūrēt – tas nenāk par labu augiem. Turklāt, ja ziemā kāds jāapglabā, bedri nākas lauzt ar lauzni. “Protams, ar sniegu bagātā ziemā reizēm jābrien līdz vajadzīgajai vietai, taču tas ir normāli, tamdēļ jau nepieprasīsim celiņu šķūrēšanu. Taču, pieturoties pie senajām tradīcijām, kapus pēc Mūžības svētdienas – 30.novembra – vajadzētu likt mierā,” iesaka L.Toka-Čevere.

Klāt kapu ieziemošanas pēdējais laiks. Pēc tam būtu jāļauj dvēseļu dārzam atpūsties līdz pavasarim.
foto: no “pixabay.com”

Virši ir piemēroti audzēšanai
ziemas periodā un būs glīti
līdz pat pavasarim.

Ieteikumi
● Lai saudzētu kapavietas segumu, ieteicams lapas grābt ar slotu vai grābekli, kam plati plastmasas zari. Ar tiem lapas var noslaucīt pat no kapu rāzes. Metāla un koka grābeklis der tikai ornamentu veidošanai smiltīs.
● Lielos kapos rudenī noderēs lapu pūtējs un sūcējs, taču pilsētas kapos, kur mazas kapavietas, pūtēju izmantot nevar, jo lapas nonāks kaimiņu teritorijā.
● Ieziemojot jeb aptinot kapu soliņu ar plēvi, tās nostiprināšanai visērtāk lietot celtniecības stiprinājumus.
● Kapu apmalītes un pieminekļus vislabāk nomazgāt, izmantojot parastās veļas ziepes. Tās sarīvē skaidiņās, spainī izšķīdina ūdenī, un ar saru suku visu nomazgā. Ar ziepēm mazgātās vietas noskalo ar tīru ūdeni, bet neslauka, lai nepaliek pēdas.
● Stādi viršus! Tie tagad ir visdažādākajās krāsās – balti, rozā, violeti. Virši ir piemēroti audzēšanai ziemas periodā un būs glīti līdz pat pavasarim.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Padomi kapu ieziemošanai

Kategorijas