Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gādā par skolas muzeju un kolekcionē pildspalvas

Ilze Fedotova

2021. gada 9. novembris 08:08

417
Gādā par skolas muzeju  un kolekcionē pildspalvas

Oktobrī Trapenes skola nosvinēja 85 gadu jubileju. Par skolas vēsturi var uzzināt skolā ierīkotajā muzejā. Par to atbild skolotāja Santa Briede. Trapenes skolas muzejs glabā vēstures liecības, kādu nekur citur nav. Par muzeju gādā skolotāja Santa Briede un pensionētā skolotāja Maija Miķele.

Skolas jubileja bija kā spēriens, ka muzeju vajag atjaunot, sašķirot materiālus un pārkārtot.

Tiek pie jaunām telpām
Pateicoties skolas direktorei Unai Reķei, kura vienmēr ir atbalstījusi muzeju, izdevies tikt pie plašākām telpām. “Viena no dāvanām skolai svētkos bija muzeja pārcelšanās uz jaunām telpām. Līdz šim visi vēstures materiāli bija vienā šaurā telpā un nepārskatāmi, kur nu vēl parocīgi apmeklētājiem, bet tagad ir pavisam citādi. Muzejam atvēlētas trīs telpas – katrā no tām var uzņemt apmeklētājus. Tagad varam uzņemt ciemiņus. Interese par muzeju ir arī no skolas absolventiem,” stāsta Trapenes sākumskolas skolotāja S. Briede un sarunā piemin Maijas Miķeles nopelnu skolas muzeja krājuma veidošanā. Proti, M. Miķele skolas darbam veltījusi 46 gadus un arī tagad turpina apkopot skolas vēsturi.
Viens no muzeja eksponātiem ir Trapenes pamatskolas karogs, tā darināšanai savulaik ziedota nauda. “Muzejā ir laikrakstu kopijas, sākot no 1934. gada, kur rakstīts par skolas celtniecību. Tā ir vērtīga informācija. Ir daudz burtnīcu, dienasgrāmatu, kas glabā cita laika skolotāju un bērnu rokrakstus. Interesants eksponāts ir viena 65 gadus veca kādas skolnieces burtnīca. Bērni, kas atnāk uz muzeju, ar interesi pēta, kādi agrāk bija rokraksti. Tagad rokraksti ir pavisam citādāki, kā zinām, attīstās modernās tehnoloģijas un tāda kā glītrakstīšana, piestrādāšana pie sava rokraksta veidošanas ir daudz retāka,” secina Santa un pastāsta, ka viena no telpām ir veltīta Ojāram Vācietim, kurš savā laikā mācījies arī Trapenes skolā. Muzejā ir daudz viņa fotogrāfiju. Pie sienas izvietotas planšetes, caur kurām var iepazīties ar dzejnieka dzīves stāstu dažādos dzīves posmos – bērnības mājās, skolas laikā un tamlīdzīgi. Saglabājušies arī viņa laikabiedru rokraksti un klases žurnāls, kurā redzamas dzejnieka skolā pelnītās atzīmes.

Aizraušanās –
kolekcionēšana un rokdarbi
Santa jau vairāk nekā sešus gadus aizraujas ar pildspalvu kolekcionēšanu. Tās visas vieno uzraksti – par konkrētu apmeklētu vietu vai uzņēmumu, no kura pildspalva ir nākusi. Krāt pildspalvas viņa sākusi pēc kādas ekskursijas uz Čehiju. “Biju ceļojumā, ilgi domāju, ko lai aizved mājiniekiem, draugiem. Protams, bija svarīgi saprast, lai neaizņem daudz vietas, bet tajā pašā laikā praktiski var noderēt katram. Bija klikšķis – jāpērk pildspalvas. Tā sapirku daudzus rakstāmos no ceļojuma vietas, kur paviesojos. Tā tas aizgāja. Līdzīgi kā citiem,” atklāj Santa, kura izsakās pieticīgi, ka pagaidām kolekcija vēl ir neliela – ar 460 pildspalvām. Savukārt turpat Trapenes pagastā kāda sieviete sakrājusi pāri par 2000 dažādām pildspalvām, turklāt viņas kolekcijā rakstāmie esot galvenokārt neierastās formās, ar dažādiem šī priekšmeta dekoratīviem akcentiem.
Izrādot kolekciju, starp tām ievērojam pildspalvu ar uzrakstu “Ziemeļlatvija”, tai līdzās ir rakstāmais arī ar Alūksnes avīzes nosaukumu. “Radi, draugi zina par manu aizraušanos. Ja tāda rakstāmā, kā viņi piedāvā, man vēl nav, tad paņemu. Ir pildspalvas ar dažādu pilsētu nosaukumiem. Nereti arī ekskursiju galamērķi tiek sasaistīti ar manu hobiju. Kad ar bērniem domājam, kas jādodas apskatīt, paskatāmies, kādas pilsētas vai vietas nosaukuma vēl nav uz pildspalvas, un mērķis ir skaidrs. Braucam! Braucam pēc jauna pildspalvas eksemplāra kolekcijai,” ar kuriozu pieskaņu teic kolekcionāre, kurai ir vēl arī cita aizraušanās, un tie ir rokdarbi.
Viņas sirdslieta ir dažādu apģērba gabalu tamborēšana un adīšana. Tumšajos, garajos vakaros tieši šai nodarbei tiek veltīts daudz laika. Santa skolā pasniedz mājturības stundas, kurās kopā ar bērniem atklāj jaunas lietas. Tā, piemēram, pirms trim gadiem viņas atklājums bijis – no izlietotiem maizes maisiņiem var izgatavot pārsteidzoši stipras somas. “Pirms dažiem gadiem ar piektās sestās klases skolēniem piedalījāmies valsts mēroga konkursā, kur no otrreiz izmantojamiem materiāliem vajadzēja pagatavot ko jaunu. Piedāvāju bērniem ideju par somām no maizes maisiņiem. Mums tie sanāca fantastiski skaisti un izturīgi. Ieguvām žūrijas simpātiju balvu, bet pēc pasākuma sapratām, ka būtu varējuši tikt arī pie pirmās vietas, bet žūrija neesot noticējusi, ka tos darinājuši paši bērni,” tā S. Briede.