Robežsargs ir valsts seja

2021. gada 11. novembris 08:08

1157

7. novembrī tiek atzīmēta Robežsargu diena. Izvēle par svētku datumu ir saistīta ar Robežsardzes dibināšanas vēsturi. Proti, svētdien, 7. novembrī, aprit 102 gadi kopš Latvijas armijas virspavēlnieka Jāņa Baloža izdotās pavēles par robežsargu priekšnieka amata izveidošanu un robežsargu vienību formēšanu.

Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju. Ikdienā Valsts robežsardzē darbojas ap 2000 robežsargu un darbinieku.

Iebraucot Latvijā vai dodoties atpakaļ uz savu mītnes zemi, no jebkuras puses pirmais, ko pilsoņi satiek uz robežas, ir robežsargs, tāpēc ne velti paši profesijas pārstāvji teic, ka ir valsts seja. Un tā tas arī ir. Robežsardzes darba pieredzē ar “Ziemeļlatvijas” lasītājiem dalās Vidzemes 2. kategorijas dienesta vecākais inspektors leitnants Mārcis Krams, kurš daļu no pienākumiem veic arī Valkā, kur ir izvietots Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Vidzemes 2. kategorijas dienesta atbalsta punkts.

Profesijā jau 20 gadus

Pēc vidusskolas absolvēšanas M. Krams vairāk gan apsvēris domu kļūt par policistu. “Policista profesija, var teikt, ir tāda kā zināmāka parastam cilvēkam, tāpēc arī primāri bija doma par policiju. Sakrita tā, ka vidusskolu absolvēju 17 gados un pilngadību sasniedzu tikai septembrī, bet Policijas akadēmijā uzņemšana bija jau augustā, savukārt robežsargos – septembrī. Pieteicos robežsargos, sanāk daļēji nejaušības pēc. Skolojos Robežsardzes koledžā Rēzeknē, kur joprojām jaunieši un jaunietes apgūst šo profesiju,” iesāk M. Krams un uzsver, ka kļūšanu par robežsargu ne brīdi nav nožēlojis, jo šo gadu laikā darbs ir bijis dinamisks un mainīgs. Viņš pats ir izdzīvojis pārmaiņas robežsardzē.

“Pēc Robežsargu skolas 2002. gadā tiku nosūtīts dienestā uz zaļo robežu, proti, tolaik kā jauniņais sāku dienēt uz Latvijas–Igaunijas sauszemes robežas, veicot patrulēšanu un tiešu robežas apsardzību. Tas vēl bija tajos laikos, kad valsts robežas šķērsošana uz Latvijas–Igaunijas robežas bez personu un transportlīdzekļu dokumentu pārbaudes nebija iespējama ne vienai, ne otrai pusei. Tad sekoja darbs robežkontroles punktā turpat Valkā. Bet, kad iestājāmies Šengenas zonā, kurā var ceļot bez robežkontroles, notika strukturālas pārmaiņas un tika izveidotas imigrācijas kontroles struktūrvienības kā kompensējošais mehānisms robežkontroles neesamībai. Vidzemes dienesta uzdevums ir ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un nodarbinātības nosacījumu kontrole jeb tā saucamā imigrācijas kontrole. Lai gan mūsu Vidzemes dienesta atbildības teritorija ir visa Vidzeme un sanāk pildīt dienesta pienākumus pa visu reģionu, vairāk ikdienas pienākumus tomēr veicu tieši Valkā. Šī robežpilsēta vienmēr ir bijusi tāds kā robežsardzes rūpju bērns, jo savas unikalitātes dēļ (viena pilsēta divās valstīs) vienmēr ir radījusi papildu galvassāpes robežsardzei. Tas spilgti izpaudās šī gada sākumā, kad uz pāris mēnešiem bija ieviesti ieceļošanas ierobežojumi. Bet arī ikdienas darbā izaicinājumu pietiek. Tāpēc arī tieši Valkā ir izvietots viens no Vidzemes dienesta atbalsta punktiem,” par savām darba gaitām stāsta M. Krams.

Runājot par ikdienu, M. Krams neslēpj, ka dienas sākumā dotais uzdevums no vadības puses var izvērsties arī pavisam citādāk, jo bieži nākas reaģēt uz operatīvo informāciju, bet tas padara dienestu dinamiskāku un interesantāku, jo vienmēr jābūt gatavam reaģēt uz situācijas izmaiņām. “Tas nav darbs pie konveijera, tāpēc tie 20 gadi jau laikam ir paskrējuši,” smej M. Krams un apliecina, ka Valsts robežsardze turpina attīstīties. Pilnveidots tehniskais aprīkojums, mobilitāte, apmācību sistēma, izbūvēta valsts robežas infrastruktūra, bet, pats galvenais, ir augusi robežsargu profesionalitāte.

Viņš pēc savas pieredzes spriež, ka daļai sabiedrības radies priekšstats, ka robežsargi tikai stāv uz ceļa, aptur visas automašīnas pēc kārtas un pārbauda dokumentus. Kā arī – ja robežsargs aptur, tad viņš kaut kādā veidā grib piekasīties.

“Tas, protams, tā nav. Mēs tikai un vienīgi pildām savus pienākumus. Arī automašīnu apturēšanas kārtība mums dienestā ir atrunāta un notiek pēc noteikta algoritma, kas tiek izstrādāts riska analīzes ietvaros, un pēc operatīvās informācijas. Regulārās apmācībās tiekam instruēti, pēc kādām pazīmēm jāvadās. Protams, gadu gaitā ir jau uzkrājusies pieredze un gadās arī tīri intuitīvi apturēt tieši to īsto, kurā atrodas pārkāpējs,” stāsta robežsargs.

Viņš arī dara zināmu, ka Robežsardze valsts robežas apsardzības un kontroles jautājumos sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem un starptautiskajām organizācijām, savienībām vai kopienām. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti un to amatpersonas sniedz palīdzību tās pienākumu izpildē.

Profesijas neredzamo darbu puse

“Protams, robežsarga ikdiena ir dokumentu pārbaudes, mūsu gadījumā imigrācijas kontroles laikā uz autoceļiem. Slikti viltotus dokumentus iespējams atklāt uzreiz, jo ikviens robežsargs ir izgājis īpašu apmācību šajā jomā. Jau kvalitatīvāku viltojumu atklāšanā izmantojam dažādas pārbaudes ierīces. Šī kontrole uz autoceļiem ir vairāk tā redzamā puse sabiedrībai,” stāsta M. Krams.

Turklāt imigrācijas kontroles darba specifika ir saistīta ar dažādām situācijām, kuras saistītas ar ārvalstu pilsoņu uzturēšanos mūsu valstī, piemēram, ārzemnieku nodarbinātības kontrole.

M. Krams atklāj, ka patlaban mūsu valstī ir jūtams darbaspēka deficīts un uzņēmumi arvien vairāk meklē iespējas nodarbināt trešo valstu pilsoņus. Bet tam jānotiek, ievērojot normatīvo aktu nosacījumus.

“To izjūtam dienestā, jo tieši robežsardze ir atbildīga par ārzemnieku nodarbinātības nosacījumu izpildes kontroli,” stāsta M. Krams. Tieši ārzemnieku nodarbinātības nosacījumu izpildes kontrole ir viens no mūsu prioritārajiem uzdevumiem. Šī ir diezgan laika un resursu ietilpīga joma, jo ietver sevī gan attālinātu kontroli caur datu bāzēm un saraksti ar ārvalstu kompetentajām iestādēm, gan fizisku kontroli uzņēmumos,” stāsta M. Krams.

“Vēl viena mūsu darba joma, kas varbūt plašākai sabiedrības daļai nav zināma, ir fiktīvo laulību pārbaudes. Mēs esam tie, kuri, ja nepieciešams, pārbauda informāciju, vai starp personām nav noslēgtas fiktīvas laulības. Fiktīva laulība ir laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni (laulība ar ES pilsoni trešās pasaules valsts pilsonim dod legālu iemeslu saņemt uzturēšanās atļauju). Šī joma ir viena no izaicinošākajām, jo ir ļoti sensitīva. Bet šādas pārbaudes notiek tikai stingri pēc noteiktās metodikas un tikai gadījumos, ja kompetentajām iestādēm ir jau radušās aizdomas par fiktīvu laulību pazīmēm,” viņš stāsta.

M. Krams ir arī to Latvijas robežsargu sastāvā, kuri ir deleģēti darbam Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā FRONTEX. Katru gadu viņš dodas komandējumos uz kādu no Eiropas valstīm, kuras visvairāk izjūt imigrācijas spiedienu. Tieši tur viņš pirmoreiz saskāries ar tādu migrācijas apjomu, kādu šogad izjūt Latvija. “Tieši šie komandējumi ir ļāvuši Latvijas robežsargiem gūt pieredzi darbā ar masveida imigrantu pieplūdumu, jo daudzas Eiropas valstis ar to saskaras jau vairāk nekā desmit gadus. Apmēram tikpat ilgi jau mēs arī piedalāmies FRONTEX atbalsta operācijās šajās valstīs, gūstot neatsveramu pieredzi,” stāsta M. Krams.

Šogad bijis komandējumā Itālijā – Sicīlijā un arī tur strādājis tieši ar imigrantiem, viņus iztaujājot, tādējādi gūstot neatsveramu pieredzi un plašāku redzējumu par pasaulē notiekošajiem procesiem. “Skatoties, kas tagad notiek uz Baltkrievijas–Latvijas robežas, ir skaidrs, ka kolēģiem robežsargiem tagad ir īpaši saspringts laiks. Tagad tiešā veidā arī Latvija izjūt un vairāk saprot, ko nozīmē strādāt ar imigrantiem imigrācijas radītā spiediena apstākļos. Kad pirms desmit gadiem pirmoreiz devos komandējumā uz FRONTEX operāciju, tad man tas bija zināms šoks, ieraugot, ko patiešām nozīmē tāda pūļa imigrācija. Arī profesionāls kultūršoks, jo pie mums neko tādu nevarēja redzēt – dienas laikā redzot vairākus simtus nelegālu robežas šķērsotāju,” viņš saka un papildina: “Tagad ārkārtējās situācijas laikā “lokdaunā” dodamies palīgā policistiem, jo valsts iestādēs darbinieku ir tik, cik viņu ir.”

Jāsaprotas ar ārzemniekiem

Strādājot par robežsargu, ir būtiski zināt vismaz divas svešvalodas. “Pamatu pamatos tā ir angļu un krievu valoda. Vecāka gadagājuma iebraucēji vairāk runās krieviski, toties jaunākie pārsvarā angļu mēlē. Protams, gadās situācijas, ka iebraucējs nesaprot nevienu no tām. Kontrolei tas nekādus sarežģījumus nerada, jo galveno robežsargu prasību uzrādīt dokumentus jau saprot ikviens ceļotājs, taču problēmas sākas tajā brīdī, kad kaut kas neatbilst prasībām un jāuzsāk procesuālās darbības, kas sevī tomēr ietver būtisku komunikācijas apjomu par tiesībām un pienākumiem, kā arī pārkāpumu būtību. Tad gan situācijas skaidrošanai tiek piesaistīts tulks likumā noteiktā kārtībā,” pastāsta M. Krams.

Robežsargu dienā profesijas pārstāvji jūtas pagodināti

Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, Robežsargu dienu īpaši neatzīmēs, taču profesijas pārstāvji viens otru noteikti apsveic svētkos. Kā arī uz profesionālajiem svētkiem katrs robežsargs saņem individuālu apsveikuma kartīti no Valsts robežsardzes priekšnieka. “Vienmēr ir patīkami dzirdēt labus vārdus. Protams, svētku dienā ir arī lielāks lepnums par izvēlēto profesiju. Tā kā Valkas atbalsta punkts atrodas vienā ēkā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteni, tad parasti sveicienus saņemam no ugunsdzēsējiem. Un otrādi – kad ir viņu profesionālie svētki, nododam sveicienus no savas puses,” teic M. Krams, kuram vēl bez darba robežsardzē ir arī daudz citu pienākumu. Viņš ir Valkas novada Kārķu un Ērģemes pagastu sporta organizators, kā arī aizrautīgs petanka piekritējs.

Sarunas noslēgumā M. Krams izsaka cerību, ka varbūt būs radījis interesi kādā jaunietī tieši par robežsarga profesiju, jo, kā redzams, tā ir gana interesanta.

“Robežsardzē ir gana plašas iespējas atrast sev interesantu dienesta vietu. Jo robežsargs nav tikai cilvēks būdiņā, kas pārbauda pasi. Robežsardzē ir dažādas jomas ar savu specifiku – robežuzraudzība (gan sauszemes, gan jūras), robežkontrole, imigrācijas kontrole. Ir arī iespēja kļūt par helikoptera pilotu, kā arī robežsardzei ir sava speciālo uzdevumu vienība “Sigma”,” stāsta M. Krams.

Par dienesta iespējām var interesēties Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē Rūdolfa ielā 5, LV-1012, +371 67075710, rip.kanceleja@rs.gov.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Robežsargs ir valsts seja

Kategorijas