Negatīvisma purvā

2009. gada 25. janvāris 08:48

802

Trīspadsmitā janvāra notikumi vēl ilgi tiks analizēti un izvētīti. Protesta mītiņa organizētāji cerēja par lētu naudu, izmantojot tautas noskaņojumu, spodrināt savus politiskos mundierus.

Štokenbergs, kurš no Tautas partijas aizgāja tāpēc, ka netika izvirzīts Valsts prezidenta amatam, tagad nolēmis varas virsotnēs iekļūt pa citām durvīm.

Mītiņa otro daļu organizēja pavisam citi spēki. Trijās interneta adresēs vienlaikus bija gan aicinājumi, gan instrukcijas, lai "pilnā bruņojumā" sarīkotu grautiņus. Vadoņi palika nezināmi, jo darbojās no ārvalstu interneta serveriem. Un to taču pat TV varēja redzēt, ka galveno kodolu veido skinhedi, nacionālboļševiki un citas dauzoņu bandas. Tas bija kodols, ap kuru izveidojās hormonālo vētru apsēsto protestētāju stihija.

Ja meklējam vaininiekus, tad vispirms jāmin policijas vadība, jo apdzērušos huļigānus vajadzēja izlasīt no godīgu cilvēku pūļa jau savlaicīgi - bet, kā stāsta, policijai tuvumā nav bijis pat arestantu automašīnas. Sava vaina Ministru kabinetam, kas gan parūpējās, lai Saeimas iekštelpās atrastos ap 200 militārās policijas karavīru, bet nepadomāja, ka šiem puišiem jāpiešķir tiesības iejaukties notikumos uz ielas.

Mani pārsteidz, ka atrodas cilvēki, kuri aizstāv demolētājus. Gribas teikt skarbi: šiem ļautiņiem Dievs uz pleciem uzlicis podu, bet piemirsis šajā podā ielikt kripatiņu pelēkās vielas.

Nauda, tās taupīšana un dalīšanaKad valdība dažās dienās bija spiesta izstrādāt taupības programmu, kas apmierinātu SVF, "apcirpšana" tika izdarīta gluži kā ar dzīvžoga šķērēm. Godmanis darītu prātīgi, ja tagad, lēnā garā visu apsverot, izdarītu korekcijas.

Piemēram, nav prātīgi samazināt audzēkņu skaitu sporta skolās, jo varam sagaidīt pusaudžu noziedzības strauju pieaugumu. Tāpat ar laiku vajadzētu pārskatīt PVN likmi avīzēm un žurnāliem, jo negatīvisma uzkurināšanā sava loma pienākas aizvainotajiem žurnālistiem. Bet tie tikai piemēri.

Tagad daudzi izbrīnīti, kur valstij palikusi nauda. Kas mazāk saprot ekonomikā, tiem viss skaidrs: politiķi nozaguši. Tāpēc vajagot profesionālu valdību. Labi, par finanšu ministru varētu ņemt Karginu.

Bet varbūt Laventu? Ja nopietni, tad jāatgādina, ka augstas klases profesionāļu vadītās bankas Amerikā, Britānijā un Šveicē nesen "aizgāja pa burbuli". Deviņdesmito gadu sākumā mums valdībās bijuši pat akadēmiķi, bet neapmierinātā sabiedrība vienu pēc otra izšūpoja.

Ka Latvijai netika savlaicīgi veidots budžets ar pārpalikumu, jājautā arodbiedrību līderim Krīgeram, kurš to vien darīja, kā pieprasīja algu dubultošanu un trīskāršošanu. Un, ja arī būtu iekrāts kaut miljards, tas aizietu "Parex" glābšanas plostam.

Naudu vairoja gan ES struktūrfondi, kas ne vienmēr lietderīgi izmantoti, gan zviedru bankas, kas vēl pirms pusgada savās reklāmās aicināja ņemt kredītus. Un cilvēki grāba, cik jaudāja, un bankas izlikās neredzam, ka izziņas par milzu algām un citiem ienākumiem ne tuvu neatbilsts īstenībai. Un kā var vienam cilvēkam izsniegt 19 dažādus kredītus?

Un ko lai saka par banku, kura tagad divu tūkstošu neatdota kredīta dēļ izputina plaukstošu zemnieku saimniecību? Kam parādi sniedzas simtos tūkstošu, tiem gan bankas nāk pretī, pagarina atdošanas termiņus utt. Un kurš uzņemsies atbildību par vairākiem pašnāvības gadījumiem?

Tie 5,2 SVF piešķirtie miljardi ir tā summa, kuru "treknajos gados" esam pārtērējuši virs līmeņa, ko drīkstējām. Klāt vēl jāpieskaita miljardi, kurus veikli darboņi nobēdzinājuši ārzonu bankās.

Vajag tikai rakt!Edgara Liepiņa iemīļotais sauklis tieši pašlaik īstajā vietā. Grūtos laikos cilvēkiem labāk strādā smadzenes. Un pārstāsim vainot "oligarhus", kuri savu naudu iegulda jaunu uzņēmumu radīšanā tepat Latvijā.

Sapratīsim arī to, ka pašlaik eksportēt kļūs aizvien grūtāk. Sviestu vai sieru vairs varam eksportēt tikai tad, ja valdība piešķir lielas subsīdijas. Bet ir arī citi piemēri, un labi dara tās avīzes, kuras raksta par cerību saliņām. Nupat "Dārzs un Drava" publicē interviju ar Laimu Zvejnieci, kuras vadībā izveidota tik moderna kokaugu stādu audzēšanas sistēma, ka tagad nekādas krīzes nedraud.

Žurnālā "Nedēļa" nesen bija aprakstīti uzņēmēji, kuri ražo eksportspējīgu preci un gatavojas savus uzņēmumus paplašināt. Piemēram minu mēbeļu gatavošanu no liektā finiera saplākšņiem, kādus neražo citur, vai pildīto režģu būvblokus, kas arī citur netiek gatavoti.

Skumji tikai, ka daudzos gadījumos šiem uzņēmējiem nācies iztikt bez jebkāda finansiāla atbalsta, jo ierēdņi, kas aizsasēdējušies Lauku atbalsta dienestā vai Investīciju un attīstības aģentūrā, pārliecināti par savu neizmērojamo pārākumu un gudrību. Man raksta vēstulē par gadījumu, kad Zemkopības ministrijā seminārā lekciju lasījis pasaulslavens zinātnieks, un viņu pārtraukusi kāda dāmīte ar vārdiem: "Mēs šeit domājam citādi!"

Mums ir unikāli izgudrojumi, kurus zinātniekiem nav iespējams patentēt līdzekļu trūkuma dēļ. Un akustisko iekārtu radītāji savus pasaules klases jauninājumus spiesti piedāvāt nezin kur, kaut Latvija varētu ražot un eksportēt. Nesen televīzijā par fantastisku izgudrojumu stāstīja akadēmiķis Buiķis, ir radīts elektriskais telpu sildītājs, kura lietderības koeficients ir 150 procentu.

Sastopoties ar nesapratni, akadēmiķis šādu iekārtu uzstādījis savās mājās. Kas neko nav dzirdējis par vērpes lauku un tumšo enerģiju, tas pārliecināts, ka tā nevar būt. Kad Galilejs izspruka no inkvizīcijas par to, ka atzina zemeslodes rotāciju, beigās esot noteicis: "Un tomēr viņa griežas!"

Ja činavnieki saprastu, ka viņi nav gudrāki par akadēmiķiem, tad šādas iekārtas Latvijā varētu ražot ne tūkstošiem, bet miljoniem, jo nekur pasaulē tādus brīnumus nepazīst. Bet līdz šim bijis tā, ka politiķi nāk un iet, bet ierēdņi paliek...

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Negatīvisma purvā

Kategorijas