Nevēlas palikt bez tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem

2021. gada 23. novembris 07:36

564

Nevēlas palikt bez tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem

Līdz ar izmaiņām rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu no 15. novembra stājās spēkā arī jaunas prasības tirgotājiem, kas paredz, ka līdz 11. janvārim ir aizliegti Ziemassvētku tirdziņi un gadatirgi.

Latvijas mājražotāji, amatnieki un saimniecības ir neizpratnē par šādu Ministru kabineta lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku tirdziņus. Viņi uzskata, ka tā vietā, lai izstrādātu stingrus nosacījumus un vadlīnijas, kurus mājražotāji būtu gatavi ievērot, rīkojot Ziemassvētku tirdziņus svaigā gaisā, lēmumi tiek pieņemti bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm.

Brauks uz tirdziņiem
ārpus valsts
Uz amatnieku tirdziņiem cilvēki dodas ne tikai iepirkties, bet arī kā uz izstādi, lai redzētu amatnieku prasmes. Ziņa par aizliegumu rīkot gadatirgus apbēdina arī pašus amatniekus. “Tagad viss, kas saistīts ar tirdziņiem, ir apstājies, skumīgi, bet fakts. Veikalos un pie tiem, sabiedriskajā transportā cilvēki var drūzmēties tāpat. Neizprotu šādu valdības lēmumu, jo gadatirgi taču notiek svaigā gaisā, un kāpēc kaimiņvalstīs ir atļauti šādi tirdziņi, ar ko mēs stipri atšķiramies, – šeit par statistikas datiem domāju. Šī ir mājražotāju iznīcināšana, jo kur lai viņi vēl piedāvā savu produkciju, ja ne tirdziņos,” spriež Rinalds Dundurs no “Koka Darbnīcas Muris” Apē.
Viņš gatavo dažādus izstrādājumus no koka, kurus brauc pārdot uz tirdziņiem. “Uz Ziemassvētkiem noteikti braukšu uz tirdziņu Lietuvā. Tur viss notiksies, un zinu, ka arī pirktspēja cilvēkiem ir. Ja lēmums netiks mainīts, tad gadatirgu tradīcijas pirmssvētku laikā pie mums tiks iznīcinātas,” uzskata kokamatnieks.

Tirgojas, kur šobrīd tas atļauts
Izskanējis, ka šobrīd ir atļauta tirdzniecība tirgus atklātajās teritorijās. Šādas tirdzniecības vietas meklē un plāno izmantot arī mūspuses mājražotāji, lai varētu realizēt savu produkciju.
Kārlis Krastiņš no Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Strazdiņi” uz dažādiem tirdziņiem dodas regulāri, lai pārdotu specifiskus produktus – grauzdētas un maltas kaņepes, kā arī samaltas mārdadžu sēklas. Tie esot mājražotāja pieprasītākie produkti. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc produkcijas ir, taču savu pircēju satikt pašreizējos apstākļos nebūt nav viegli. “Agrāk braukāju uz regulārajiem tirgiem Alūksnē, Gulbenē. Parasti arī Limbažos, Smiltenē norisinājās lielais Ziemassvētku tirgus. Kur lai satieku savu pircēju, ja tradicionālie gadatirgi nevar notikt? Tas tiešām ir bēdīgi, ka šāds aizliegums šobrīd ir. Nav jau mums no tirdziņiem nekas palicis. Vienīgais, kas palicis, ir Straupes lauku labumu tirdziņš Zirgupastā. Tur biju arī šajā svētdienā. Tur man ir savs klientu loks, kuri zina, ko piedāvāju. Tie ir pircēji no Cēsīm, Valmieras un citām vietām, kas pienāk pie mana galdiņa Straupes tirgū. Novembris parasti ir tukšais mēnesis starp rudens un Ziemassvētku gadatirgiem. Decembris ir bijis īstais tirgošanās laiks, bet rādās, ka šogad mazajiem uzņēmējiem mājražotājiem neklāsies viegli,” secina K. Krastiņš un uzsver, ka tieši zaļajos un Ziemassvētku tirdziņos parasti ir pats lielākais apgrozījums. “Agrāk skatījos mājaslapā gadatirgi.lv, kur norisināsies kāds tirdziņš. Tagad tur ir pilnīgs klusums. Visi ceram, ka drīzumā saņemsim kādas labas ziņas, ka gadatirgus tomēr atļaus rīkot, jo kā tirgotāji, tā apmeklētāji visi esam gatavi ievērot drošas tirdzniecības noteikumus. Var taču visu izdomāt, kā, piemēram, atstājot lielāku vietu starp tirdzniecības būdiņām, lai būtu pēc iespējas lielāka distance. Vietas taču uz ielām pietiek. Saprotu, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai un vienīgi tāpēc, ka liela daļa sabiedrības neizprot nepieciešamību vakcinēties. Tā jau ir pati galvenā problēma,” pārliecināts K. Krastiņš.
Mājražotājs atzīst, ka paralēli tirdziņiem savu produkciju piegādā arī vairākiem veikaliņiem Vidzemē, taču tā ir tikai maza daļa no ikdienas ienākuma. “Jāmeklē visādas iespējas. Ar veikaliņiem vien nav pietiekami. Tiklīdz radīsies iespēja doties uz kādu lielāku gadatirgu, noteikti braukšu un tirgošos. Ir cilvēki, kas paši mani sazvana, tad var sarunāt nosūtīt kaut ko arī caur pakomātiem, bet tie ir reti gadījumi. Arī veidot interneta veikalu neatmaksājas,” teic z/s “Strazdiņi” īpašnieks.

Cer, ka lēmums tiks mainīts
Biedrība “Latvijas Mājražotāji”, kas pārstāv desmitiem mājražotāju, saimniecību un amatnieku, aicina valdību, ministrus un atbildīgās amatpersonas uz diskusiju, lai kopīgi atrastu veidu, kā ļaut atbildīgi realizēt savu produkciju Ziemassvētku tirdziņos.
Jau izskanējis, ka Ekonomikas ministrija meklēs risinājumus āra tirdziņu organizēšanai, saprotot, ka būtu ļoti svarīgi šādus risinājumus rast, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces.
Ieskatoties mājaslapā gadatirgi.lv, “Ziemeļlatvija” pārliecinās, ka šobrīd tur ir klusums un nav informācijas par tirdziņiem kā tādiem. Bet parādās cita informācija. “Šobrīd gadatirgi.lv kopā ar citiem nozaru speciālistiem iesaistīti diskusiju procesā ar Ekonomikas ministriju par iespējamo atļauju organizēt ielu tirdzniecību,” teikts mājaslapas paziņojumā.
Neapšaubāmi, Ziemassvētku tirdziņi ir daļa no svētku tradīcijām. Bija ierasts, ka tajos var nesteidzīgi tvert svētku noskaņu, atrodot skaistas un mīļas dāvanas saviem tuvākajiem, sagādāt mielastu svētku galdam, baudīt koncertus un priekšnesumus. Vismaz pirms pāris gadiem to visu varējām baudīt. To atgādina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele, kura ir neizpratnē par jaunajām prasībām tirgotājiem. “Šādam lēmumam neredzu pamatojumu. Ja Ziemassvētku tirdziņi nenotiks, tas noplacinās svētku sajūtu kā pircējiem, tā tirgotājiem. Nevar taču divus gadus pēc kārtas atņemt latviešiem Ziemassvētku tirdziņus. Cerēsim, ka attiecīgajām pusēm izdosies tikt saklausītām un tuvākajā laikā saņemsim pozitīvas ziņas,” pauž V. Empele.
Kamēr citiem gatavā produkcija un amatniecības darbi krājas un gaida brīdi, kad nonāks kādā tirdziņā, rokdarbniecei Inesei Puriņai ir palaimējies, ka lielāko daļu no saviem darbiņiem viņa varējusi iztirgot jau vasarā un rudens sākumā. Viņa piedāvā dažādus adījumus un tamborējumus. “Samērā daudz varēju notirgot jau vasarā, jo braucu uz dažādiem tirdziņiem, piemēram, Bērzkrogā, Valmierā un vēl šur tur Vidzemē. Taču arī man ir palikusi vēl daļa gatavo darbiņu, kurus gribētu pārdot arī tagad un doties uz tirdziņiem. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet adījumus ziemas mēnešos cilvēki parasti maz pērk. Tie, kurus tas interesē, adījumus iegādājas vasarā, rudenī un pirms Ziemassvētkiem, tāpēc šis būtu īstais laiks, lai varētu pārdot to, kas man vēl palicis,” stāsta rokdarbniece, kura ir arī pasniedzēja rokdarbu kopā “Blumenhof”. Viņa secina, ka valdības lēmumi nav prognozējami. “Vai kaut kas mainīsies, pagaidām varam vien minēt. Slimības gaita nav prognozējama, tāpat arī valdības lēmumi. Manuprāt, šādiem tirdziņiem ir jāatļauj notikt. Jo ir amatnieki, kuri strādā visu vasaru, lai būtu ko piedāvāt pircējiem gada nogalē. Daudziem tas ir iztikas un peļņas jautājums, manā gadījumā tirgošanās vairāk ir kā hobijs,” atklāj I. Puriņa.
Savukārt kokamatnieks Agris Sērmūkslis no Raunas ar saviem darbiem, tostarp koka rotaļlietām un virtuves dēlīšiem, ne tikai pabijis dažādās vietās Latvijā, bet pats bijis vairāku tirdziņu organizators savā pusē, kur atsaucība bijusi liela. Viens šāds bija iecerēts arī novembrī, bet tika atcelts.
“Raunā bija arī citi tirdziņi, ko organizēju. Kopā seši. Cilvēkiem patika. Vietējie iedzīvotāji jau bija pieraduši un priecīgi par tiem. Diemžēl septīto, kas šomēnes bija paredzēts, nācās atcelt. Vispirms pateica, ka nedrīkst tirgoties amatnieki. Labi, organizēsim tirdziņu, kur tirgosies vien dažādi pārtikas ražotāji, jo daudzi jautāja par tirdziņu, kad atkal būs. Nekā nebija. Kaut gan biju panācis vienošanos ar zemes īpašniekiem (kur vajadzēja notikt tirgum), visi tirgoties gribētāji bija jau apzināti, tirgus dienai datums nolikts. Pirms pāris nedēļām saņēmu ziņu no pašvaldības, ka tāds ir lēmums “no augšas”, ka atļauju rīkot tirdziņu viņi nevarot man dot, jo tāds likums. Absurda situācija. Amatniekiem jau tā ir grūti laiki. Viss notiekošais var iznīcināt amatniecības nozari. Zinu, ka daži jau atmetuši ar roku šai nodarbei, un tas ir gaužām bēdīgi,” uzskata A. Sērmūkslis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nevēlas palikt bez tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem

Kategorijas