Nav izārstējams, bet ir ārstējams

2021. gada 23. novembris 08:14

Cilvēka organismā tas nemanīts var snaust pat vairāk nekā desmit gadu. To nevar izārstēt, bet ar to var iemācīties sadzīvot. Kaut veselības nozare par HIV/AIDS pēdējos gados neceļ lielu trauksmi, pamats tam būtu. No jauna atklāto gadījumu skaita ziņā Latvija joprojām ir viena no līderēm Eiropas Savienībā.
Vakcīnas aizvien nav
Cilvēku attieksme pret HIV aizvien dalās trīs grupās: līdzjūtīgie, vienaldzīgie un tie, kam bail. Tā pamatā bieži vien ir zināšanu trūkums, īpaši jauniešu vidū, tāpēc svarīgi par šo tēmu atgādināt un runāt gan no medicīniskā, gan cilvēciskā aspekta, norāda diskusijas “HIV aizkadrā” rīkotāja – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Tā septembra beigās notika “Zoom” platformā.
“Līdz ar Covid-19 daudzi ir aizmirsuši par citām slimībām, bet HIV aizvien ir viena no pasaulē nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām,” uzsvēra RSU Liepājas filiāles docētāja Līga Ēriksone. Oficiālā Pasaules Veselības organizācijas statistika rāda, ka pērn visā pasaulē bija 37,7 miljoni HIV slimnieku, no tiem 1,7 miljoni – bērni līdz 15 gadu vecumam. Taču patiesībā skaitļi ir lielāki, jo ne visi inficētie par to zina un ne visi arī zinot ārstējas.
Daudzu pasaules valstu valdības ir apņēmušās apturēt HIV izplatību, nodrošināt bezmaksas ārstēšanu inficētajiem, bet veselajiem atgādināt par profilaksi. Lai gan pirmoreiz cilvēkam šo vīrusu atklāja 1981.gadā, pret to joprojām nav izstrādāta vakcīna. Galvenais iemesls ir ļoti straujā spēja mainīties mutācijas rezultātā.
Latvijā pirmais imūndeficīta vīrusa gadījums tika konstatēts 1987.gadā. Drīz vien statistikas skaitļi sāka augt, apogeju sasniedzot 2001.gadā, kad no jauna atklāja 807 gadījumus, rāda Slimību kontroles un profilakses centra informācija.
Jau vairākus gadus Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropas Savienībā jaunu HIV gadījumu skaita ziņā, stāsta organizācijas “Papardes zieds” projektu vadītāja Rita Kubuliņa. HIV un AIDS slimnieku atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks diskusijā atzīmēja, ka pērn Latvija bija otrajā vietā, jo mūs apsteidza Malta. Kopumā valstī ar HIV inficēti vairāk nekā astoņi tūkstoši iedzīvotāju.
Katram savs stāsts
Sabiedrībā aizvien valda daudz stereotipu par šo infekciju. Viens no tiem – HIV ir homoseksuāļu un narkomānu slimība. Taču L.Ēriksone atgādina: “HIV/AIDS nešķiro. Nevar teikt – es esmu labs, pareizs, tāpēc nekad nesaslimšu.” Apstākļi un situācijas, kādās gadās inficēties, ir ļoti dažādi. Mediķi un policisti – pildot darba pienākumus. Skaistumkopšanas salona apmeklētāji – pie manikīra vai pedikīra, kas nav pietiekami rūpīgi dezinficējis un sterilizējis instrumentus. Zīdaiņi – dzemdībās no mātes. Pagājušajā gadā šādā ceļā inficējās pieci bērni.
A.Veiķenieks uzsver, ka valstī ar augstu veselības aprūpes līmeni tas nebūtu pieļaujams. Augsta riska grupa ir hemofilijas pacienti, kuriem bieži nepieciešams veikt asins pārliešanu.
“Arī manā paziņu lokā ir HIV inficēti cilvēki. Es zinu, ka aiz katra gadījuma ir savs stāsts un sava drāma,” diskusijā sacīja Liepājas pilsētas domes Atkarību profilakses centra vadītāja Madara Lapsa. Visbiežāk inficēšanās Latvijā notiek heteroseksuālu kontaktu ceļā, tikai pēc tam nāk narkotiku lietošana un homoseksuālas attiecības. Bet liela daļa apgalvo, ka viņiem vispār nav ne jausmas, kad, kur un kā tas noticis. Un nav iemesla neticēt, jo par inficēšanos ar HIV cilvēks var nezināt ļoti ilgu laiku.
Slimībai nav specifisku simptomu, tie ir līdzīgi ļoti daudzām citām saslimšanām. “HIV – tas ir cilvēka imūndeficīta vīruss – hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kas sagrauj imūnsistēmu,” stāstīja L.Ēriksone un salīdzināja, ka vīruss darbojas pilnīgi pretēji gripai, kas savu īsto dabu parāda jau dažu dienu laikā pēc nonākšanas cilvēka organismā.
AIDS ir slimības beigu stadija, kad imūnsistēma vairs nespēj cīnīties ne pret ikdienišķām slimībām, tajā skaitā pneimoniju, ne pret audzējiem, kas pārņem visu ķermeni. Tiek bojāta nervu sistēma, rodas smadzeņu darbības traucējumi. Šai fāzē infekcija progresē ļoti strauji un īsā laikā iestājas nāve.
Terapiju apmaksā visiem
“Tā kā HIV sagrauj imūnsistēmu, patiesībā mēs inficētajiem esam vairāk bīstami nekā viņi mums,” sacīja L.Ēriksone, “jo mūsu imūnsistēma cīnās pret infekcijām, bet viņu – ne.” Tieši šī iemesla dēļ inficētajām personām ir ļoti būtiski laikus saņemt ārstēšanu. Kopš 2018. gada rudens Latvijā to nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem pilnīgi visos gadījumos. Līdz tam ārstēšanu apmaksāja tikai slimības akūtajās fāzēs. Kolīdz veselības stāvoklis uzlabojās, līdzekļus tam vajadzēja atrast paša makā, bet daudziem šādas naudas nebija.
Ieguvēja no šādas valsts politikas ir visa sabiedrība. Terapija ļauj samazināt vīrusa koncentrāciju organismā pat tik lielā mērā, ka pacients vairs nav infekciozs. Cilvēks iegūst papildu dzīves gadus un pasargā no inficēšanās citus, tādēļ to savā ziņā var uzskatīt par vienu no profilakses pasākumiem. “Daļa atsakās no terapijas, jo domā, ka to nevar savienot ar alkoholu. Bet mēs skaidrojam – šajā gadījumā svarīgi ir tas, ka cilvēks vispār lieto zāles, un nav svarīgi, ko uzdzer,” diskusijā norādīja A.Veiķenieks.
Tāpat būtiski palaikam veikt testēšanu, pat ja nav pamata aizdomām par saslimšanu. To iespējams veikt 19 HIV profilakses punktos visā Latvijā, piemēram, Talsos, Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Bauskā, Ogrē, Jēkabpilī, Rēzeknē. Tajos iespējams arī saņemt prezervatīvus, narkomāni var apmainīt lietotās šļirces vai adatas, iegūt informāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām.

Mana pieredze
Ojārs: “Esmu viens no senākajiem HIV pacientiem Latvijā. Esmu pierādījums, ka tas nav nāves spriedums. Man drīz būs septiņdesmit, jūtos ļoti labi. Slimību man atklāja 1990.gadā, bet desmit gadus atteicos lietot zāles. Kādreiz vajadzēja dzert pussauju tablešu un bija drausmīgas blakusparādības. Tagad nepieciešamas tikai divas tabletes dienā. Esmu sasniedzis stadiju, kad vairs neesmu infekciozs citiem, bet mana imunitāte ir cietusi.”

Evita: “Es strādāju veselības veicināšanas jomā un reiz kādā pasākumā, kurā veicām HIV eksprestestus, joka pēc to uztaisīju arī pati. Tas bija pozitīvs – skatījos un neticēju! Domāju, ka tā ir kļūda. Pirmajā brīdī mani pārņēma šausmas, kaut par HIV zināju ļoti daudz. Bet varbūt tieši tāpēc. Kad satiku vienu no mūžā svarīgākajiem cilvēkiem, mēs viens otru izvilkām. Arī viņš bija inficējies. Par manu slimību zina ģimene un draugi, bet pa īstam var saprast tikai cilvēks, kurš pats dzīvo ar HIV.”

Helga: “Kad ar aizdomām par saslimšanu ar gripu nonācu slimnīcā, man atklāja HIV akūtā stadijā. Sāku domāt, kā es, kārtīga sieva un māte, saķēru šo slimību. Sapratu, ka vienīgais variants ir dzīvesbiedrs, ar kuru mēnesi iepriekš biju izšķīrusies. Viņam bija citas “brūtes”. Tagad ar slimību esmu saradusi. Cenšos fokusēties uz pozitīvo savā dzīvē. Citi lieto vitamīnus, es – HIV zāles.”

Avots: projekta “Es aizdodu savu balsi” materiāli

Uzziņai
● HIV ir vīruss, kas uzbrūk šūnām, kuras palīdz organismam cīnīties ar infekciju. Padara cilvēku neaizsargātāku pret citām infekcijām un slimībām.
● AIDS ir HIV infekcijas vēlīnā stadija, kas rodas, ja vīrusa dēļ ir stipri bojāta imūnsistēma.
● Visbiežāk izplatās, nodarbojoties ar seksu bez prezervatīva, orālo seksu, barojot bērnu ar krūti, skaistumkopšanas procedūru, asinspārliešanas laikā vai lietojot kopēju injicējamo narkotiku aprīkojumu.
● Inficēties nav iespējams, uzturoties vienā telpā vai ūdenskrātuvē, sarokojoties, skūpstoties, saskaroties ar sviedriem vai asarām, lietojot kopējus sadzīves priekšmetus, apmeklējot vienu un to pašu ārstu, dzīvnieku vai insektu koduma rezultātā.
● HIV simptomi ir līdzīgi gripai – drudzis, drebuļi, izsitumi, svīšana naktīs, muskuļu, kakla sāpes, nogurums, pietūkuši limfmezgli, čūlas mutē. Divām trešdaļām cilvēku parādās divas līdz četras nedēļas pēc inficēšanās un ilgst no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.
● AIDS simptomi – ātrs svara zudums, drudzis, spēcīga svīšana naktīs, nogurums, ilgstošs padušu, cirkšņu vai kakla limfmezglu pietūkums, caureja, kas ilgst vairāk nekā nedēļu, čūlas mutē, tūpļa vai dzimumorgānu apvidū, pneimonija, sarkani, brūni, rozā vai purpursarkani plankumi uz ādas, mutes, deguna vai plakstiņiem, atmiņas zudums, depresija un citi neiroloģiski traucējumi.
● Profilakse – inficēto personu terapija, regulāra testu veikšana, prezervatīva lietošana dzimumattiecību laikā.
● Plašāku informāciju par HIV profilakses punktiem un darbību var atrast vietnē “Spkc.gov.lv”.
● Par HIV inficēto cilvēku atbalsta biedrības “AGIHAS” aktivitātēm un darbību var uzzināt interneta mājaslapā “Agihas.lv”, kā arī tās sociālo tīklu kontos.
Avots: diskusija “HIV aizkadrā”,
“Hiv.gov.lv”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nav izārstējams, bet ir ārstējams

Kategorijas