Kūpina vistas gaļu un svin valsts svētkus

2021. gada 23. novembris 07:20

Kūpināta vistas gaļa ir īpaša delikatese svētku galdam. To apliecina Elīna un Rainers Ruļļi, kuru aizraušanās kūpināt vistiņas savām vajadzībām ir pārtapusi par mājražošanas uzņēmumu “RR Krastkalni”.

Atgriežas dzimtajā vietā
Ģimene dzīvo Smiltenes novada Raunā. Rainers ir dzimis raunēnietis, bet Elīna ir no Kurzemes puses. Viņas dzimtā pilsēta ir Tukums. Savā laikā abi dzīvojuši un strādājuši Rīgā, taču, kad nolēmuši oficiāli dibināt ģimeni, vienojušies, ka Rīgā nedzīvos, bet atgriezīsies vīra dzimtajā vietā. Viņi par to ļoti priecājas, jo šeit izdodas piepildīt arvien jaunus kopīgus sapņus un izvirzīt arvien jaunus mērķus nākotnei. Rainers strādā bruģēšanas nozarē, bet Elīna ikdienā rūpējas par meitiņu un mājas soli, kā arī ar visu sirdi pievērsusies mājražošanai.

Kūpināšanas gudrības
pārņem no vīra
Elīna stāsta, ka sākotnēji kūpināšana bijusi vīra nodarbošanās, bet tagad jau visu procesu viņa pārvalda pati. “Viss sākās pirms dažiem gadiem, kā aizraušanās kūpināt vistas priekš sevis un draugiem. Tas bija vairāk kā hobijs, kas laika gaitā pārauga mazā ģimenes uzņēmumā,” atklāj Elīna, kura, pārceļoties uz Raunu, bijusi ļoti patīkami pārsteigta, cik pagastā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri strādā priekš sevis, attīstot visdažādākās uzņēmējdarbības nozares.
Rīgā viņa strādājusi ar mājražošanu pavisam nesaistītā nozarē. Proti, nodarbojās ar mārketingu, izplatot dažādas sporta preces. “Vistu kūpināšana man bija pavisam jauna pieredze. Pašā sākumā visu darīja vīrs, es drīkstēju tikai asistēt, uzraudzīt procesu, kontrolēt, lai nepiedeg un tamlīdzīgi. Bet pamazām tā organiski visā iesaistījos, apguvu tehnoloģiju un nu var teikt, ka tagad kūpināšana ir mans lauciņš, tieku galā pati. Bet man ir ļoti paveicies – pie smagākajiem darbiem vistu žāvēšanā palīdz vīra tēvs Maigonis. Patiesi novērtēju viņa atbalstu. Rosoties kopā, neapšaubāmi, darbi sokas raitāk un rezultāts ir tā vērts,” neslēpj Elīna.
Vistas pirms kūpināšanas tiek marinētas īpašā, klientu augsti novērtētā marinādē. Viena un tā pati marināde tiek izmantota gan veselām vistām, gan atsevišķi stilbiņiem. Lielākais un nozīmīgākais apbalvojums saimniekiem ir klientu atgriešanās, viņu atzinīgais novērtējums un labās atsauksmes. “Kūpinātas gaļas aromāts un garša reti kuru latvieti atstās vienaldzīgu. Mums pašiem garšo un citiem arī. Interesanti, ka jau zinu, kurš ko prasīs, – ir klientu loks, kas vēlas veselas vistas un kas ņem tikai stilbiņus. Tā ir gaumes lieta. Ir tādi, kas interesējas, vai neesam domājuši par zivju kūpināšanu. Esam gan, bet nav nemaz tik vienkārši tikt pie tādām zivīm. Proti, manā dzimtajā pusē svaigas zivis var dabūt visu cauru gadu, šeit tomēr ir sarežģītāk. Saldētām zivīm no veikalu plauktiem neuzticamies, bet, iegādājoties zivis no kādas audzētavas, gala produkts sanāktu daudz par dārgu, un šaubos vai varētu atrast attiecīgu noieta tirgu. Pagaidām ne, bet varbūt pienāks laiks, kad mēģināsim arī zivis,” skaidro Elīna un dara zināmu, ka kūpināšanai gādā vien Latvijā audzētu vistu gaļu, galvenokārt tās ir “Ķekavas” vistas. Mēģināts kūpināt arī importēto vistu gaļu, bet par gala rezultātu saimniekiem nācās vilties, tāpēc tagad viņi turas pie pārbaudītām vērtībām.
Produkciju, iepriekš pasūtot, var iegādāties klātienē saimniecībā, kā arī tiek piedāvāta piegāde Raunā, Cēsīs, Valmierā. “Protams, pēdējos divos gados pieprasījums pēc produkcijas ir samazinājies. Tādas ir pandēmijas sekas. Agrāk paši braucām uz Rīgu, piegādājām produkciju klientiem, bet tagad vairs nebraucam. Jo tie bija uzņēmumi, biroji, kas tagad vairumā gadījumu strādā attālināti. Ja izveidojas pasūtījums, tad attiecīgi ar pieteikto daudzumu rēķināmies. Tagad vistas kūpinām reizi mēnesī. Tiesa, parasti ap dažādu svētku laiku rēķināmies, ka pieprasījums būs lielāks, un tā arī ir,” papildina Elīna.
Patlaban viņiem lietošanā ir divas žāvētavas, tās abas ir Rainera roku darbs – tā teikt taisītas pēc vecās modes, ar dūmvadu. Kā kurināmais tiek izmantots tradicionālais alksnis. Mājražotājiem ir tuvākās nākotnes sapnis – iegādāties modernāku, jaudīgāku un, var teikt, profesionālāku žāvētavu. “Iemesls, kāpēc vēlamies iegādāties šādu žāvētavu, ir pavisam vienkāršs, lai gaļas kūpināšanu varam nodrošināt dažādos laikapstākļos. Jo tagad ir tā, ka esošās kūpinātavas ir pakļautas laika svārstībām – vējam, nokrišņiem. Sliktos laikapstākļos nemaz nemēģinām tās kurināt,” klāsta mājražotāja.
Valsts dzimšanas dienu
sāk svinēt dienu iepriekš
Ģimenē patriotisma netrūkst, un tas tiek mācīts arī jaunākajai paaudzei. Tieši šodien – 17. novembrī – ir Elīnas dzimšanas diena. Viņai aprit 33 gadi. Tas nozīmē, ka ģimenē svētki tiek svinēti jau iepriekšējā dienā. “Novembris man ir īpašs mēnesis – gan pateicoties savai, gan valsts dzimšanas dienai. Neatminos, ka bērnībā to būtu īpaši izjutusi, bet pēdējos desmit, piecpadsmit gadus tā patriotiskā sajūta ir atnākusi pati no sevis. Lāčplēša dienā parasti ar ģimeni dodamies nolikt svecīti pie pieminekļa. Devāmies arī lāpu gājienos, kad tas bija iespējams,” atklāj Elīna un pastāsta, ka viņiem pie mājas karogs mastā plīvo ne vien svētku dienās, bet visu laiku. “Neilgi pirms kāzām vīram uzdāvināju karoga mastu, ar domu, lai pie mājas mums būtu valsts karogs, lai, paraugoties pa logu, vienmēr būtu par ko aizdomāties – par savu piederību, dzimteni. Karogs mastā sevī nes arī tādu lepnumu par to, ka esam latvieši. Karogu nost neņemam. Uzskatu, ja karoga masts ir, tad tajā vienmēr ir jāplīvo karogam,” pārliecināta Elīna.
Viņa vēlas, lai valsts svētku atzīmēšana viņu ģimenē kļūtu par īpašu tradīciju. “Lai gan parasti valsts dzimšanas diena tiek apvienota ar maniem personīgajiem svētkiem, šo svētku ietvars ir sarkanbaltsarkanais. Arī šovakar pulcēsimies pie svētku galda. Būs sarūpēts mielasts un atbilstošs galda klājums. Proti, parasti mēģinu noformējumā izmantot sarkanbaltsarkanas krāsas – ar atbilstošām salvetēm un svecēm. Lai pašiem ir prieks. Tas jau gandrīz ir tas pats 18. novembris, arī valsts svētkus varam sākt svinēt ātrāk. Kas ir nieka dažas stundas? Un vienmēr vispatīkamākais ir tas, ka pēc manas dzimšanas dienas vienmēr seko sarkanais datums kalendārā – oficiāla brīvdiena,” ar smaidu noteic 17. novembra gaviļniece.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kūpina vistas gaļu un svin valsts svētkus

Kategorijas