Jau devīto gadu būs skatāmas “Latvijas kods. Latvija šodien” dokumentālās filmas – 2021. gada Latvijas kods ir cilvēks un vide

Anita Jansone, VSIA "Latvijas televīzija" komunikācijas speciāliste

2021. gada 25. novembris 09:29

Jau devīto gadu būs skatāmas “Latvijas kods. Latvija šodien” dokumentālās filmas – 2021. gada Latvijas kods ir cilvēks un vide

No 30. novembra otrdienās Latvijas Televīzijas dokumentālo filmu projekts “Latvijas kods. Latvija šodien” skatītājiem piedāvās piecus jaunus stāstus par Latviju 2021. gadā. Šī gada Latvijas kods ir cilvēks un vide.

“2021. gada filmu izlase akcentē kodu – cilvēks un vide. Par vidi varam domāt dažādos aspektos –infrastruktūras, sociālajā, valstiskajā un garīgajā, un katrs no tiem ļauj mums plašāk palūkoties uz mūsdienu Latviju. Šī gada filmās ir spilgti galvenie varoņi, kuri dod skatītājam iespēju pietuvoties šodienas Latvijai tuvplānā, tādējādi arī veicinot spēju pieņemt atšķirīgo un runāt par būtisko,” teic projekta vadītāja Zane Valeniece.

Filmas pirmizrādes piedzīvos no 30. novembra otrdienās plkst. 22.00 LTV1 un REplay.lv.

30. novembrī būs skatāma režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma “Latvijas kods. Vējture” (“Studija Lokomotīve”). Stāsta centrā ir Katrīna – tipiska pilsētniece, kura visu mūžu nodzīvojusi Mangaļsalā, taču viņai ir netipiska aizraušanās. No vienas puses Katrīna ir racionāla, jauna un labi izglītota profesionāle, bet no otras puses – bezatbildīgs dabas bērns, kurš urbānās telpas šaurībā tur vienu suni, divus kaķus un arī divus zirgus. Sekojot Katrīnas ikdienas gaitām, katrs no mums filmā varēs ieraudzīt nedaudz no sevis – smagi strādājošus darbaholiķus, kuri ļaujas vieglprātīgiem sapņiem. Lai gan Katrīnas sapnis nav klasiski tradicionāls – turēt divus zirgus kā mājdzīvniekus, tomēr dziļi sevī tas simbolizē katra cilvēka alkas pēc zaļākas un dabiskās vides.

7. decembrī gaidāma pirmizrāde režisores Zanes Gargažinas filmai “Latvijas kods. No manis nav jābaidās” (“Po Productions”), kura vēstīs par optimistu Dagni. Dagnim ir sajūta, ka apkārtējie no viņa baidās. Pie vainas ir gandrīz pirms 30 gadiem pieredzētā smagā avārija. Kāpēc tā toreiz notika, nezina neviens. Bet Dagnim ir bijis jāiemācās sadzīvot gan ar invaliditāti un bezmiegu, gan vientulību. Tagad Dagnim gan ir citas rūpes – pirmo reizi mūžā viņa rokās ir videokamera un viņam jātaisa filma. Viņš iet pa Vaidavu, filmē un komentē visu, ko redz un dzird. Mums ir iespēja ar Dagņa acīm paskatīties uz maza Latvijas ciemata dzīvi. Ko Dagnis domā par vidi sev apkārt, sabiedrību un tās spēju pieņemt citādo? Filmas veidotāji aicina: “Nebaidies. Šis nav bēdīgs stāsts.”

14. decembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma “Latvijas kods. Palaist” (“KULTFILMA”). Tā vēstīs par māti Valentīnu un viņas dēlu Ruslanu. Grūtākais brīdis vecāku dzīvē ir tad, kad bērni pamet mājas – tā filmas galvenajai varonei Valentīnai saka viņas mamma, kura, protams, to ir pieredzējusi gan kā meita, gan māte. Tagad ir Valentīnas kārta palaist savu bērnu. Viņas ilgi gaidītais un pašaizliedzīgi audzinātais bērns, nu jau pusaudzis Ruslans, ir talantīgs pianists, kuram attālajā Latvijas mazpilsētā Staicelē kļūst par šauru, tāpēc jādodas uz Rīgu attīstīt talantu un mācīties. Īsfilmas laikā varēsim pieredzēt, kā mamma jūtas šajā neizbēgamajā situācijā, kā viņa jūt līdzi dēla pārbaudījumiem. Vai viņai tiešām būs dēlu jāpalaiž prom no sevis?

21. decembrī skatītājiem būs iespēja līdzpārdzīvot režisora Emīla Alpa filmas “Latvijas kods. Renesanses laika cilvēks” (“Jersika Records”) galvenajam varonim Kasparam Putriņam. Pirmo reizi satiekot Kasparu Putriņu, rodas iespaids, ka šis cilvēks dzīvo ārpus laika. Draugi viņu sauc par renesanses laika cilvēku. Kaspars būvē Eiropā ļoti reti sastopamus viduslaiku mūzikas instrumentus, nodarbojas ar skaņu režiju, spēlē alternatīvās mūzikas grupā “Amorālā psihoze”, pēta norises dabā, telpā un cilvēkā. Ne tikai Kaspara profesionālā darbība, bet arī dzīvesveids liek uzdot jautājumu – vai laikmets rada cilvēku, vai arī cilvēks rada laikmetu?

“Latvijas kods” īsfilmu ciklu 28. decembrī noslēgs režisora Laura Ābeles filma “Latvijas kods. Mierjemā” (“Tritone Studio”). “Mierjemā” lībiešu valodā nozīmē “būt pie jūras”. Filma dokumentē ļoti dažādos Latvijas iedzīvotājus, kas dzīvo, strādā un laiku vada Baltijas jūras krastā. Īsu, kaleidoskopisku sēriju veidā filmā notverti un atspoguļoti cilvēku ieradumi, vajadzības un sapņi. Cik daudz jūra nepieciešama, lai nodrošinātu primārās vajadzības un cik tā ir nozīmīga mūsu garam?

Projekta “Latvijas kods. Latvija šodien”, ko Latvijas Televīzija jau devīto gadu īsteno sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru, mērķis ir atbalstīt filmas, kas dokumentē Latviju šodien, meklē plašāku sociālo, kultūras un vēstures kontekstu, atsedz laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās. Deviņos gados tapušās 49 dokumentālās īsfilmas ir ne vien konkrēta mirkļa portretējums, bet arī laikmeta liecības par Latviju un latviešiem 21. gadsimtā – par mūsu vērtībām, sasniegumiem, sapņiem, arī problēmām, vājībām un pieviltām cerībām.

Dokumentālo filmu cikls “Latvijas kods. Latvija šodien” – no 30. novembra otrdienās plkst. 22.00 LTV1 un REplay.lv. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv būs lasāmas intervijas ar visu filmu autoriem.

Iepriekšējo gadu filmas skatāmas šeit.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jau devīto gadu būs skatāmas “Latvijas kods. Latvija šodien” dokumentālās filmas – 2021. gada Latvijas kods ir cilvēks un vide

Kategorijas