Latvijas zilā govs – entuziastu ganāmpulkos

2021. gada 25. novembris 17:01

317

Latvijas zilā govs – entuziastu ganāmpulkos

Latvijas zilā govs nav bieži sastopama lopu ganāmpulkos, – ir maz audzētāju, kas pievērsušies šīs šķirnes audzēšanai. Viena no saimniecībām, kurā tiek turētas zilās govis, ir zemnieku saimniecība “Rieksti”, kas atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā.

Pirmskara Latvijā oficiāli reģistrētā Latvijas Zilo govju šķirne ir sena vietējā piena lopu šķirne, kas saglabājusies, pateicoties šo govju spējai pielāgoties pieticīgajiem piejūras smilšaino augšņu ēdināšanas apstākļiem, pašu govju piemīlīgajam raksturam, savdabīgajai apmatojuma krāsai un, protams, pateicoties šo govju audzētāju entuziasmam.

“Šķirnes saglabāšanas apvienības “Zilā govs”” vadītāja Daiga Šimkevica lēš, ka Latvijā ir ap 800 šīs šķirnes govju. Šis skaits 800 līdz 1000 tā arī turas dažus pēdējos gadus, tāpēc nevar apgalvot, ka šo dzīvnieku skaits saruktu. Visdrīzāk sarūk kopējais lopu skaits mazajās saimniecībās, bet tieši zilās govis pagaidām atstāj,” atklāj D. Šimkevica, kura priecājas par katru saimniecību, kur domā par šīs šķirnes govju saglabāšanu. Pēc viņas domām, ir apsveicami, ka zilās govis var ieraudzīt arī dažos ganāmpulkos, kur līdz šīm tās nav bijušas. Tā, piemēram, kādā saimniecībā Vaidavas pagastā, šīs šķirnes pārstāves parādījušās vien nesen.

Nedaudz no šķirnes izcelšanās vēstures

Latvijas zilās govis, kuras dažkārt dēvētas arī par līvu govīm, jūras govīm jeb mēness govīm, ir ļoti sena un reti sastopama šķirne. Lībiešu teika stāsta, ka reiz jūras meita iznākusi no jūras ganīt govis svešās ganībās. Saimnieks viņu noķēris un atņēmis govis. Jūras meita raudādama aizgājusi atpakaļ jūrā, bet septiņas zilās govis palikušas. Tagadējās visas esot to septiņu pēcteces. Par mēness govīm tās dēvē ragu dēļ, kuri ir balti ar melniem galiem, tiem raksturīga pusmēness forma un naktī tie gaiši spīd. Padomju laikos zilās govis gandrīz izzuda, jo lielfermās mākslīgajā apsēklošanā izmantoja tikai brūno vai melnraibo lopu spermu. Zilās saglabājās tikai atsevišķās privātajās mājsaimniecībās. Tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības daļas piešķirto finansiālo atbalstu zilo govju šķirnes saglabāšanai to skaits lēnām sāka pieaugt.

Iestājas par šķirnes saglabāšanu

Zemnieku saimniecībā “Rieksti” savās dzimtas mājās saimnieko Guntis Pauga, kurš pēc izglītības ir veterinārārsts. Viņa ganāmpulkā līdzās citām ir četras Latvijas zilās šķirnes gotiņas. Nav noslēpums, ja saimniecība strādā uz izdzīvošanas robežas, pirmās likvidē mazražīgās, kuras visbiežāk ir Latvijas zilās, labākajā gadījumā atstājot vienu – krāsai un ganāmpulka dažādībai. Tāpēc tos, kas palikuši, gandrīz droši var uzskatīt par šīs šķirnes fanātiķiem. “Krāsas dēļ Latvijas zilā govs ir tāda eksotiskāka. Tās noteikti piesaista tūristu uzmanību, un šī iemesla dēļ tās audzē saimniecības, kuras specializējas lauku tūrismā. Zilās govis piesaista skatītāju uzmanību arī lopkopības izstādēs un skatēs,” stāsta G. Pauga.

Īpašu cieņu viņa saimniecībā izpelnījusies seniore – 14 gadus vecā Salaca. Viņa ir tieša pirmo 90. gados apzināto Latvijas zilo govju pēctece, tāpēc jo vērtīga šķirnes atražošanai. No šīs govs potenciāli vēl var iegūt šķirnes bullīti. Saimnieks to paglābis no kāda gaļas liellopu audzētāja, kur Salacai bijuši pagalam neatbilstoši apstākļi. “Gotiņa ir sava mūža cienījamā vecumā, grūti spriest, vai vēl apsēklosies. Pēdējo viņas pēcnācēju bullīti aizveda uz saimniecību “Skolieši” tepat Drustu pagastā. Tur arī ir zilās govs entuziasti, viņiem lielāks šīs šķirnes dzīvnieku pulciņš,” paskaidro G. Pauga, kurš ir pieredzējis lopkopībā un zina tajā ieguldītā darba sūro vērtību. Viņam rūp šķirnes nākotne un zemnieku iespējas. Taču cilvēku laukos maz un vēl mazāk to spītīgo latviešu, kuri ir ar mieru nodarboties ar lopkopību jebkuros ekonomiskajos apstākļos. “Mums ir tikai divas govju šķirnes, par kuru saglabāšanu ir jācīnās un jāiestājas, tā ir zilā govs un Latvijas brūnā. Vai kāds aizdomājas par to, ka arī Latvijas brūnās tīršķirnes govis iet mazumā, to aizstāj dažādi krustojumi. Tā nevajadzētu būt, turklāt nākamgad Latvijas brūnās govs šķirnei aprit simts gadi kopš šķirnes apstiprināšanas,” zina stāstīt G. Pauga, kura saimniecībā domā arī par Latvijas brūnās šķirnes ģenētisko resursu saglabāšanu.

“Riekstos” ir arī aitas un zirgi

Paralēli govīm saimniecībā audzē arī aitas un zirgus. Laukos izaicinājumu netrūkst, pagājušā gada rudenī un šajā pavasarī vairākās saimniecībās pagastā bija paviesojušies vilki un nodarījuši lielu skādi lauksaimniekiem. “Riekstos” plēsēji nokoda četras aitas, bet vairākas saplēsa. Patlaban saimniecībā vairs tikai 17 aitas. “Gribam laukos dzīvot un strādāt, bet meža dzīvnieki izposta ganāmpulkus. Zaudējumi esot mūsu pašu problēma. Ja zosis noposta sējumus, zemnieki saņem kompensācijas, ja vilki nokož aitas, zaudējumus neatmaksā,” neizpratni pauž saimnieks.

Savukārt zirgi ir vairāk Gunta sievas Anitas aizraušanās. Viņai ir savs zirgu pulciņš, un tas savukārt ir Anitas sirdsdarbs.
Saimniecībā viss aizsācies ar pieciem zirgiem. 2004. gadā uzcelts stallis, un pamazām zirgu skaits palielinājies. Šobrīd kopā ar kumeļiem var saskaitīt 15 dažāda vecuma zirgus. Starp tiem ir arī sporta zirgi. Pati saimniece piedalās dažādās zirgu sporta sacensībās, galvenokārt Latvijā. “Zirgi ir īpaši dzīvnieki. Tie rada mieru un uzlabo garastāvokli. Vari parunāties, uzkāpt mugurā. Protams, arī tiem ir dažādi raksturi. Ir mīlīgāki un tādi, kuri ātri vien parāda, ja kaut kas nepatīk,” pastāsta Anita un piebilst, ka zirgiem lielākais kārums ir burkāni. Tie izaudzēti tik daudz, lai pietiktu visai ziemai. Kad saimniecei rokās burkāns, zirgi izstiepj lūpas un bubina.

Laukos ikdiena aizrit kā jau vairumam mājsaimniecību. Arī valsts svētki tiek svinēti mājās, ģimenes lokā. “Dzīvojam triju novadu krustojumā, mums ir robeža ar Ranku, Jaunpiebalgu, Smilteni. Lai aizbrauktu uz Jaunpiebalgu, nākas iebraukt Rankas pagastā. Parasti iepirkties braucam uz Smilteni. Turpat varam saņemt arī vajadzīgos pakalpojumus. Nav nemaz tālu, sanāk nedaudz vairāk par divdesmit kilometriem,” tā “Riekstu” saimnieki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijas zilā govs – entuziastu ganāmpulkos

Kategorijas