Galvenā vērtība ir cilvēks

2009. gada 23. janvāris 09:02

1408

Darba devēju attieksme pret Valsts darba inspekcijas inspektoriem ir dažāda. Daļa uzņēmēju uzņem saprotoši viņu norādījumus un cenšas kļūdas labot, bet daži uzskata, ka viņi savā darbā tiek tikai traucēti.

Pēdējie īpaši negatīvi pārbaudes uztver tagad, kad sākušies grūtāki laiki un krīze liek nepārtraukti domāt, kā saglabāt uzņēmumu, lai neapstātos ražošana. Taču krīze noteikto dzīves kārtību nav mainījusi. Tā nav attaisnojums paviršākai attieksmei pret darba ņēmējiem, kuru drošību un darba likumdošanā noteiktās tiesības aizstāv inspekcijas amatpersonas.

To, ka noteikumu par darba drošību ievērošanai ir liela nozīme, apliecina kaut vai nesen Valkas pusē notikušais nelaimes gadījums, kad kādas kokapstrādes ceha strādnieks zaudēja pirksta galu. Sarunā ar Valsts darba inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas inspektoru Aivaru Grinbergu vēlējos uzzināt, kāda ir situācija darba drošībā un likumdošanas ievērošanā. Viņa pārraudzībā atrodas daļa Valkas rajona teritorijas.

Galvenais nav tikai ražošanaPēc inspektora domām, nepilnību darba drošības ievērošanā vēl ir pietiekami. "Pat tādos uzņēmumos, kuros jau ilgstoši strādā darba aizsardzības speciālists, kas šajā jomā beidzis apmācības kursus, dažkārt atklājas, ka nepieciešamā dokumentācija ir pavirši veikta. Tas liecina, ka šādās ražotnēs darba devēju attieksme pret strādājošo drošību nav bijusi nopietna.

Šie vadītāji nereti uzskata, ka galvenais uzdevums ir ražošana un pārējais ir sīkumi. Tomēr tajā pašā laikā vairākās šādās vietās darba aizsardzības speciālistiem par viņu pienākumu pildīšanu maksā algu. Tad rodas jautājums, vai viņi to arī nopelna? Kaut arī iepriekšējais inspektors rajonā strādāja 14 gadu un ir apmeklējis vairāk nekā 700 uzņēmumu, tagad, dažos no tiem iebraucot, šķiet, ka tur pirmo reizi dzird kaut ko par darba aizsardzību," stāsta A. Grinbergs.

Viņš uzskata, ka var tikt neievēroti kādi nebūtiski sīkumi, bet ir pamatlietas, kurām jābūt sakārtotām.

Inspektori nav burta kalpiNoteikti jābūt instruktāžas žurnāliem, jābūt izvērtētam arī darba vides riskam, bet strādnieki jānodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Diemžēl ne visur to ievēro.

"Var nodomāt, ka mēs esam tādi kā burta kalpi, kas pārbauda katru papīru. Tomēr ikdienā bieži ir nācies piedzīvot, ka tad, kad notiek kāds nelaimes gadījums, darba devējs un ņēmējs ielien katrs savos ierakumos. Darba devējs saka, ka mēs cietušo ar visu bijām nodrošinājuši un instruējuši, savukārt strādnieks liecina, ka viņam nekā nav bijis.

Ja būtu sakārtota dokumentācija, kurā par vajadzīgā inventāra saņemšanu un instruktāžu redzami visu darbinieku paraksti, tad šādu strīdu nebūtu. Ir noteikumi, kurus noteikuši likumdevēji, un tie jāievēro. Mēs nekādus jaunus likumus neizdomājam, bet pārbaudām, kā tiek pildīti noteikumi, kas ir spēkā jau vairākus gadus. Attaisnoties, ka nav laika, jo jādomā, kā pārvarēt krīzi, nav gudri. Inspektors uzņēmumā nav jāuzskata par ienaidnieku, bet drīzāk par palīgu, kas gatavs dot padomu trūkumu novēršanā," apliecina A. Grinbergs.

Viņš piebilst, ka visi nepieciešamie materiāli par darba drošību bez maksas ir pieejami Valsts darba inspekcijā. Turklāt tagad ir daudzas firmas, kas par samaksu gatavas sniegt nepieciešamo apmācību darba drošības ievērošanā.

Ik mēnesi kāds negadījumsTo, ka Valsts darba inspekcijas pārvaldes veiktās pārbaudes nav muļķošanās, kas uzņēmējiem kavē darbu, apliecina vairāki reģistrētie negadījumi darbā. A. Grinbergs stāsta, ka viņam katru mēnesi iznāk izskatīt vismaz vienu negadījumu. Pērn viņam vajadzējis saskarties arī ar diviem smagiem nelaimes gadījumiem.

"Katrs inspektors mēnesī vidēji apmeklē 10 līdz 15 uzņēmumu. Savu darbu plānojam, bet pastāvīgi notiek arī ārkārtas izbraukumi, lai izskatītu iesūtītos iesniegumus vai pārbaudītu, kādēļ noticis negadījums. To izvērtēšanai un faktu pārbaudīšanai mēnesī paiet apmēram 30 procentu darba laika," saka A. Grinbergs.

Ir noteikums, ka mediķi par pacientiem, kuri guvuši traumu darba laikā, ziņo inspekcijai. "Darba devējam pāris dienu laikā ārstniecības iestādei jāpieprasa informācija par traumas smaguma pakāpi. Ja trauma nav raksturota kā smaga, tad uzņēmums pats izveido komisiju un izmeklē notikušo negadījumu. Smaga ievainojuma gadījumā notikušo izskata inspekcijas komisija," informē A. Grinbergs.

Pēc viņa novērojuma, visi negadījumi lielākoties notikuši darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ.Inspektors uzsver, ka ļoti būtiski uzņēmumos ir izvērtēt darba riska pakāpi. "Ja tā zināma, tad var sagādāt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī noteikt tos darbiniekus, kuriem jāiziet obligātā veselības pārbaude, kas notiek uz darba devēju rēķina," saka A. Grinbergs.

Var vērsties inspekcijāDarba drošības uzraudzība un pārbaude gan nav vienīgā inspekcijas funkcija. A. Grinbergs atgādina, ka strādājošie inspekcijā var vērsties pēc palīdzības visos tajos gadījumos, kad pret viņiem tiek pārkāpta darba likumdošana.

"Nu jau šis process ir mazliet aprimis, bet kādu laiku ļoti aktuāla mums bija cīņa ar tā saucamajiem nelegālajiem jeb ēnu strādniekiem, kuri strādāja bez darba līguma noslēgšanas. Dažkārt darba devēji attaisnojās, ka šie cilvēki pieņemti darbā uz dažām dienām, lai redzētu, vai viņi der izraudzītajam pienākumam. Tā nedrīkst darīt. Ir aizliegts nodarbināto bez attiecīgās instruktāžas norīkot strādāt pie darbgalda. To dažkārt varēja novērot kokapstrādes uzņēmumos," atklāj A. Grinbergs.

Inspekcijā pēc palīdzības var vērsties arī gadījumos, kad strādnieks ilgāku laiku nav saņēmis algu vai arī uzņēmējs viņam atsakās pilnībā atmaksāt darba nespējas lapu.

"Pagaidām esmu saņēmis iesniegumus tikai no cilvēkiem, kuri strādā uzņēmumos, kas reģistrēti Valkas rajonā, bet patiesībā darbojas citur. Gadījumi ir dažādi. Ir bijušas sūdzības, kad veikalā jāstrādā 12 stundas, bet paveiktā darba lapā tiek ierakstīts mazāk stundu. Tas konstatēts Valmierā. Ir arī gadījumi, kad uzņēmums ir slēgts un tā vadītājs darbiniekiem nevar samaksāt par padarīto. Sūdzības tiešām saņemam, bet, ja jārunā tieši par Valkas rajonu, tad no turienes to ir maz," apliecina A. Grinbergs.

Viņš atzīst, ka labi apzinās - tagad daudziem uzņēmējiem ir sarežģīti darba apstākļi, tādēļ neviens nedomā viņiem kaut kā "iegriezt", bet jāatceras, ka visos apstākļos galvenā vērtība ir cilvēks, viņa drošība un veselība.

Likums ir jāievēroLiela daļa uzņēmēju valsts amatpersonu kontroles savās firmās uzņem saprotoši. SIA "Vārpas-1" valdes loceklis Ivars Zalužinskis atzīst, ka attiecībā pret kokapstrādi, kas ir uzņēmēja bizness, tāda kontrole un tās laikā sniegtie padomi ir vajadzīgi. "Mēs labi apzināmies, ka mūsu jomā bez darba aizsardzības noteikumu ievērošanas nevar strādāt. Kontrolētāji ir savas jomas speciālisti un viņu viedoklis mums ir jārespektē," saka I. Zalužinskis.

SIA "K" valdes priekšsēdētājs Juris Krastiņš uzskata, ka noteiktu jomu valsts amatpersonu darbību nosaka likums un tas ir jāievēro. "Gluži subjektīvi spriežot, nevienam cilvēkam nepatīk, ja kāds viņa darbību kontrolē. Tomēr es saprotu, ka valsts dienestu darbiniekiem jāpilda savi pienākumi, jo tāds ir viņu darbs.

Jebkura kontroles iestāde, protams, paņem manu laiku, ja tās pārstāvji ierodas uzņēmumā. Man viņiem viss jāizrāda, jāizskaidro un jāpavada uzņēmuma apskatē. Tomēr vairākas valsts iestādes savu pārstāvju ierašanos paziņo laikus, tādēļ es savu laiku varu saplānot un man nav iebildumu pret pārbaudītājiem," skaidro J. Krastiņš.

* Latvijā 2008. gadā reģistrēti 1739 negadījumi darbā,no tiem 304 bija smagi, bet 44 - ar letālām sekām* Vidzemes reģionā pērn konstatēti 254 negadījumi,no tiem 31 bija smags, bet divi - letāli* Par darba likumdošanas jautājumiem inspekcija pērn saņēmusi 4438 iesniegumus, no tiem par atlaišanu no darba saņemti 652, bet par darba samaksas jautājumiem - 244 iesniegumi* Vidzemes reģionā par nelikumīgu atlaišanu no darba saņemti 64, bet par aizkavētu darba samaksu - 187 iesniegumi

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Galvenā vērtība ir cilvēks

Kategorijas