Ja valdība nesadzirdēs, lauksaimnieki protesta akcijas turpinās

2009. gada 21. janvāris 15:34

2711

Ja valdība nesadzirdēs, lauksaimnieki protesta akcijas turpinās

Šodien divas stundas pa Valmieras apvedceļu riņķoja smagā tehnika. Vairāki simti Vidzemes lauksaimnieku ir sākuši miermīlīgas protesta akcijas, lai pievērstu valdības uzmanību savām prasībām.

Ja prasības netiks pildītas, viņi plāno tās turpināt 27. janvārī.Sapulcē Valmierā, kas notika stāvlaukumā netālu no Vidzemes slimnīcas, piedalījās arī daudzi Valkas rajona lauksaimnieki. Visi uzsver, ka gaida steidzamu atbalstu nozarei.

"Ja valdība neuzklausīs un banka nepiekāpsies, tad mūsu uzņēmumam var draudēt bankrots. Februārī un martā apgrozāmo līdzekļu vēl pietiks, taču, sākoties sējai, būs cauri," saka SIA "Palsmane" valdes priekšsēdētājs Jānis Stāvausis.

Daudziem sapulces dalībniekiem rokās bija plakāti "Es par Latvijas lauksaimniecību" un lapas ar otrdien Kocēnos notikušās lauksaimnieku sapulces dalībnieku prasībām.

Šīs prasības tiks iesniegtas Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

Lauksaimnieki aicina īstenot radikālus pasākumus, lai glābtu nozari: valsts starptautiskā aizdevuma daļu novirzīt lauksaimniecības nozares stabilizēšanai un nodrošināt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem; noteikt, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt piena iepirkuma cenu, ko saņem zemnieks; mazināt birokrātijas un nodokļu slogu lauksaimniecībā.

Prasībām piekrīt viens no akcijas dalībniekiem Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības "Rožkalni" īpašnieks graudaudzētājs Ivars Ādamsons. Viņa saimniecībai pašlaik problēmu nav, jo kredīti jau ir atmaksāti, tomēr kopumā lauksaimniecībā uzņēmējs prognozē bankrotus.

"Problēmas ir saimniecībām, kuras ir pārrēķinājušās kredītu ņemšanā," skaidro I. Ādamsons.

Kredītu slogu izjūt arī Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība "Dārznieki". Tās saimnieks Dainis Zuika secina, ka pašreizējā situācijā saimniecība ir spiesta strādāt izdzīvošanas režīmā.

"Ja graudiem cenas nedabūs augšā un palielināsies degvielas un minerālmēslu cenas, atlikuma būs maz un saimniecība paliks stagnācijas periodā, bez iespējām attīstīties," stāstīja sapulcē sastaptais D. Zuika.Apvaicātie zemnieki uzsver, ka problēmas ir ne tikai piena lopkopībā, bet arī graudkopībā un citās nozarēs.

Blomes pagasta "Kalnāru" saimnieks Indulis Krūmiņš par protesta akciju uzzināja nejauši internetā. "Ja par graudkopību, tad es atbalstu. Varētu par graudiem vairāk maksāt. Ja nekas nemainīsies, tad stipri jādomā, ko darīt," saka zemnieks. Pērn vasarā viņš savā saimniecībā jau likvidēja cūku ganāmpulku, jo neiešot nokautu cūku atdot gandrīz par velti, par vienu latu un 20 santīmiem kilogramā.

Aptaujātie protesta akcijas dalībnieki no valdības gaida atbalstu, lai panāktu arī pēc iespējas līdzīgākus subsīdiju maksājumus ar Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem, kā arī ierosina radikālākus soļus, piemēram, noteikt valsts intervences cenu piena un graudu iepirkumam vai ievedmuitu tām lauksaimniecības precēm, kuras ražo arī Latvijā. Šobrīd vietējie piena produkti krājas noliktavās.

"Mūsu valdības vīri saka, ka Eiropa un likums ievedmuitu neatļauj, bet mums taču ir piemēri, ka likumu maina nakts laikā," saka Smiltenes pagasta piena lopkopības uzņēmuma "Kalna Tomēni" vadītājs Juris Bērziņš.

Viens no sapulces runasvīriem Kocēnu pagasta zemnieks Jānis Ločmelis "Ziemeļlatvijai" uzsvēra, ka sapulcē tik daudz ļaužu ieradušies, izmisuma dzīti. "Šī ir miermīlīga akcija. Neesam pulcējušies, lai rosinātu uz nekārtībām vai satiksmes ierobežošanu, bet gan paustu viedokli un aicinātu uz dialogu un efektīvu darbu," teica J. Ločmelis.

"Ziemeļlatvija" ievēroja, ka lauksaimnieku protesta akcijai pastiprinātu uzmanību pievērsa drošības institūcijas. Pie stāvlaukuma un šosejas malā atradās daudz ceļu policistu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja valdība nesadzirdēs, lauksaimnieki protesta akcijas turpinās

Kategorijas