Dace Resele pat vizuāli tik ļoti izskatās pēc francūzietes, ka franči pat neiedomātos – latviete
Dace Resele: No frančiem mums jāmācās nebaidīties paust savu viedokli publiski pat tad, ja tas nesaskan ar autoritāšu teikto.
- Kādos apstākļos un kāpēc sākās jūsu interese par franču valodu? Kur slēpjas tās burvīgums un pievilcība?- Interese par franču valodu sākās tā, ka jaunībā lasīju Tolstoja "Karš un miers", kurā ir daudz frāžu franču valodā. To skaidrojumi bija jāmeklē grāmatas beigās, tāpēc nolēmu, ka vieglāk iemācīties franču valodu, nekā šķirstīt turpu šurpu biezās grāmatas tūkstošiem lapaspušu, lai saprastu, ko cienījamais autors domājis ar konkrēto frāzi.
- Vai Francijā jūtaties kā savās mājās un cik lielā mērā esat pieņēmusi šīs tautas tradīcijas, manieres, tikumus, varbūt netikumus?- Jūtos kā mājās, protams. Nu ar tiem tikumiem būs tā, ka vairāk ir sanācis pieņemt franču netikumus nekā tikumus.
- Cik ilgu laiku esat pavadījusi Francijā un vai ir kādas vietas, kur allaž esat gatava atgriezties? - Kopā ņemot, būs kādi pāris gadi, un vienmēr esmu gatava tur atgriezties, lai satiktos ar draugiem, atklātu kādu jaunu bāriņu, apskatītu izstādes un pastaigātu pa krāšņajiem parkiem - tas Strasbūrā, jo vairāk ir iegadījies pabūt tieši Lejasreinas departamentā, kur, ilgi nedomājot, vienmēr esmu gatava atgriezties.
- Ko jūs domājat par vidusmēra franču vīrieti un sievieti? Kā viņus raksturojat?- Par vīriešiem un sievietēm domāju tikai to labāko: neraugoties uz savu lieluma māniju un snobismu, franči man ir un paliek viena atraktīva un neizprotama nācija.
- Jūsu attieksme pret franču virtuvi - kas patīk visvairāk un kas, iespējams, nav pieņemami.- Jāatzīst, ka franču virtuve ir vienīgā disciplīna viņu kultūrā, kas ir izturējusi laika pārbaudījumu un saglabājusi savu senāko godību. Tā joprojām ir nevainojama un, starp citu, tieši Elzasas reģions, kur atrodas Lejasreinas departaments, ir viens no izcilākajiem tieši kulinārijas jomā.
- Kas ir tas kultūrzināšanu minumus, kurš ikvienam vidusmēra latvietim būtu jāzina par Franciju? Kuri mākslu žanri un konkrēti kas jūs aizrauj šās valsts kultūrā?- Kultūrminimums ir visi Marseljēzas panti. Bet ja nopietni, tad franču kino ir tā vērts, lai iedziļinātos gan filmu nosaukumos, gan režisoru uzvārdos.
- Vai Parīzē ir kaut kas mainījies pēc pērnā gada grautiņiem? - Hm, sen nav būts Parīzē. Labs iemesls turp aizbraukt, lai pārliecinātos savām acīm, kas un kā ir mainījies vai gluži pretēji. Es vēlētos teikt, ka no frančiem mums būtu jāmācās nebaidīties paust savu viedokli publiski pat tad, ja tas nesaskan ar autoritāšu teikto. Un ja nepieciešams, tad, lai cīnītos par tādām vērtībām kā augstiem morāles principiem un personas brīvību, pielietot arī ekstremālus paņēmienus.
- Kā nokļuvāt Valkā un ko esat paspējusi paveikt Vidzemes un Lejasreinas sakaru veicināšanā?- Pirmo reizi nokļuvu Valkā, braucot ar vilcienu Rīga - Lugaži uz kādu ballīti. Iespaidīgs ceļojums. Un tad pēc pāris gadiem, 2008. gada 1. aprīlī, atbraucu uz Valku strādāt šajā amatā.Līdz šim visaktīvāk ir notikusi sadarbība kultūras, sporta un izglītības jomā. Kā jau Valkas iedzīvotāji ievēroja, pilsētā notika lieliskais franču džeza grupas "Ozma" koncerts un fotogrāfa Klausa Štobera foto izstāde Valkā un Valgā. Jāpiemin starptautiskais futbola turnīrs Valkā, kurā piedalījās arī trīs komandas no Lejasreinas departamenta. Šie ir Valkā īstenotie projekti, bet ir arī virkne citu, kas attiecas uz visu Vidzemes reģionu.
- Pie kādiem projektiem strādājat pašlaik un ko no tiem gūsim?- Šobrīd gatavojamies tūrisma izstādei "Tourissimo" Strasbūrā, kur tiks pārstāvēts viss Vidzemes reģions. Tiek turpināts darbs pie vērienīgā projekta saistībā ar fotomākslinieku Klausu Štoberu un viņa viesošanos Vidzemes reģionā. Iznākumā būs katalogs ar viņa iespaidiem Vidzemē, kā arī izstāde, ko noteikti redzēsim arī Vidzemes pilsētās 2010. gada pavasarī. Vēl ir plānots, ka Valkas futbolisti Valērija Kriviņa vadībā dosies uz Lejasreinas departamentu jau aprīlī, lai piedalītos viņu rīkotajā starptautiskajā turnīrā. Šie ir tuvākajā laikā ieplānotie projekti. Jāsecina, ka no projektiem gūsim dzīvesprieku, entuziasmu un jaunu iedvesmu labiem darbiem un domām.
- Kā emocionāli izjūtat Valku un Valgu? Kas patīk un kā jums te pietrūkst?- Būšu atklāta - man ļoti patīk Valkā un Valgā. Pat ilgi domājot, nevarētu nosaukt ko tādu, kas nepatīk. Tiešām. Un, manuprāt, šīs vietas lielākā vērtība ir tieši cilvēki un, protams, daba.
Dace Resele
> Dzimusi Cēsīs 1982. gadā, neprecējusies > Izglītība: Rīgas Franču licejs, Latvijas UniversitātesBaltu filoloģijas nodaļa, Latvijas Kultūras akadēmijaStarpkultūru sakari Latvija - Francija > Profesionālā pieredze: Francijas Kultūras centrs Rīgā, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve - asistente, > pašlaik Vidzemes plānošanas reģiona sadarbības koordinatore ar Lejasreinas departamentu Francijā.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19