Gāze un Gaza

2009. gada 17. janvāris 09:20

651

Notikumi ārvalstīs kļuvuši par galveno aktualitāti avīžu un TV reportāžās, tāpēc esmu spiests atlikt malā citus tematus, lai koncentrētā veidā paskaidrotu patiesību tiem lasītājiem, kuri nespēj izsekot daudzām un pretrunīgām publikācijām. Notikumi ris tik strauji, ka publikācijas brīdī daži fakti jau liksies novecojuši - jo parasti savus apskatus rakstu nedēļu pirms nodrukāšanas.

Gāzes karšEsam pieraduši, ka Krievija regulāri konfliktē ar Ukrainu par dabas gāzes piegādēm un maksājumiem. Un nu jau otro reizi nejēdzību dēļ cieš gandrīz visa Eiropa.

Vispirms jāatzīst, ka Ukrainai patiešām nav naudas, lai maksātu par gāzi pasaules cenu. Ukrainas rūpniecība, tostarp metalurģija, ir tehniski novecojusi, tāpēc produkcija nav spējīga konkurēt globālajā tirgū. Sarežģījumus pastiprina politiskā nestabilitāte.

Pašreizējās gāzes cenas Eiropā veidotas pēc mazuta cenas aizvadītajā vasarā. Atkarībā no cauruļvadu garuma cenas svārstās no 418 līdz 480 dolāriem par 1000 kubikmetriem. ASV iegūst savu gāzi, un tās cena ir 700 dolāru, un neviens īpaši neraud, jo galvenie maksātāji ir ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi.

Naftas cenu nosaka izsoles rezultāti biržās. Gāzi biržā netirgo, bet katru gadu slēdz jaunus līgumus. Krievijas un Ukrainas starpā līgumi slēgti uz gadu, dažām citām valstīm līgumi tiek pārskatīti ik pa pusgadam, bet Rietumeiropa un Centrāleiropa panāca, ka cenas tiek pārskatītas ik pēc trim mēnešiem. Teiksim, Latvijā lielākas gāzes cenu izmaiņas varam cerēt tikai vasarā.

Krievijas gāzes atradnes vairs nespēj nodrošināt eksporta vajadzības, tāpēc daļa gāzes tiek pirkta Turkmenistānā par 340 dolāriem. Savukārt Ukrainai līdz šim tā tirgota par 187 dolāriem.

Cauruļvadi no Krievijas uz ārvalstīm tika izbūvēti jau PSRS laikos. Viena caurule caur Baltkrieviju nonāk Polijā. Četras caurules ved caur Ukrainu. Vēl viena "truba" ved uz Inčukalnu, bet tā darbojas tikai dažus mēnešus gadā. Kremlis grib apiet Ukrainu, tāpēc projektē dubultcauruļu sistēmu Baltijas jūrā, bet krīzes apstākļos to grūti īstenot, un piegādātā gāze nodrošinātu tikai Vāciju, Holandi, nedaudz Angliju.

Ar lielu bazūnēšanu Putins parakstīja līgumus par gāzes vada būvi Melnajā jūrā - uz Bulgāriju un Serbiju, bet šis projekts nav īstenojams tāpēc, ka ne Turcija, ne Ukraina neļauj šķērsot savas ekonomiskās robežas.

Ukrainas gadījumā sarežģījumus rada īpaša starpniekfirma RosUkrEnergo, kuru radīt ierosināja bijušais premjers Janukovičs. Firma reģistrēta Šveicē, cik tai samaksā Ukraina un cik firma pēc tam iemaksā "Gazprom" kontā, nevienam nav skaidrs. Zinātāji runā, ka šī firma finansē Ukrainas opozīcijas partijas, tostarp Janukoviča Reģionu partiju.

Ukrainas interesēs ir panākt cenu samazināšanu atbilstoši pašreizējai mazuta cenai - tā galvenā intriga. Savukārt Kremlis grib Eiropas Savienībai parādīt, cik slikti zēni ir ukraiņi.Ja raugāmies uz notiekošo no malas, tad Krievijai un Eiropai būtu bijis saprātīgāk būvēt divu vai triju cauruļu līniju caur Latviju un Lietuvu, izmantojot Dobeles pazemes krātuvi.

Jo Krievijas un ES robeža taču atrodas pie Zilupes. Tikmēr pašlaik aizvien aktuālāka kļūst "Nabucco" līnijas būve no Turkmenistānas uz Turciju, šķērsojot Azerbaidžānu un Gruziju.

Karstais punkts GazaGazas zemes strēmelē dzīvo pusotra miljona palestīniešu. Iztēlosimies tā: vienā dienā visus Igaunijas iedzīvotājus nometina Sāmsalā. Un šo visbiezāk apdzīvoto zemes stūrīti pārvalda "Hamas" radikālie islamisti. Lai novērstu kaujinieku bruņošanos, Izraēla sektoru daļēji bloķēja, bet kaujinieki raka pazemes tuneļus uz Ēģiptes pārvaldīto Sinaju, no kurienes nelegāli gādāja šaujamieročus un sprāgstvielas.

Par palīdzību rūpējās radikālie arābu grupējumi, bet valstiskā līmenī - Irāna. "Hamas" noraida jebkādas sarunas, jo par savu mērķi sludina Izraēlas kā valsts likvidāciju un ebreju "iedzīšanu jūrā". Pagrīdes apstākļos kaujinieki gatavo raķetes "Cassam" - ļoti neprecīzu ieroci, kas vairāku gadu garumā terorizē Izraēlas dienvidu daļas iedzīvotājus.

Šādu stāvokli grib novērst Izraēlas valdība, kurai tā ir arī sava veida priekšvēlēšanu kampaņa. Militārais pārspēks Izraēlai milzīgs, palestīniešiem upuru ļoti daudz. Šajā un līdzīgos konfliktos rakstnieks Viktors Šanderovičs runā par "atlikto sodu". Jo tauta pati izvēlējās sev trakos par vadoņiem. Zīmīgi, ka "Hamas" kaujiniekus savās teritorijās nevēlas ielaist neviena arābu zeme, izlīdzinoties ar protestiem par izraēliešu "nesamērīgi cietsirdīgu" reaģēšanu.

Daudzi vērtētāji atgādina, ka pirms diviem gadiem Izraēlai neizdevās iznīcināt "Hezbollah" kaujiniekus Libānā, sak, tagad būs tāpat. Tiek aizmirsts, ka Izraēla savas militārās kļūdas ir izvērtējusi, turklāt Gaza viegli bloķējama zona. Tāpēc var gadīties, ka šoreiz būs citādi. Galvenā cietēja būs palestīniešu tautas daļa, tā daļa, kura nokļuvusi radikāļu varā.

Šeit jāpiebilst par citām gaidāmajām izmaiņām pasaulē. Pirmkārt, ASV mainās administrācija, un prezidentam Obamam var izrādīties lielākas iespējas kaut ko sarunāt ar "trakajiem". Otrkārt, jaunas vēlēšanas gaida Irāna, un ir pazīmes, ka ultraradikālais prezidents Ahmadinedžads zaudēs varu, jo jaunatnē valda revolucionārs noskaņojums.Pārmaiņas gaidāmas arī Krievijā.

Ekonomiskais sabrukums un Kremļa kļūdainā politika grauj "varen plašās" vienotības saites. Pirmais separātisma zvans atskanēja Vladivostokā. Teritorijā nosacīti starp Čitu un Blagoveščensku aizvien vairāk ieplūst ķīnieši. Par Kaukāza mezglu lieki atgādināt. Procesi notiek ļoti strauji, atcerēsimies, PSRS sabruka triju četru gadu laikā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Gāze un Gaza

Kategorijas