Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Doma laukumā pret valdības un Saeimas darbu protestē arī rajona ļaudis

Sandra Pētersone

2009. gada 14. janvāris 15:36

4460
Doma laukumā pret valdības un Saeimas darbu protestē arī rajona ļaudis

Vakar Doma laukumā notikušajai protesta akcijai bija nozīme, "Ziemeļlatvijai" atzīst apvaicātie Valkas rajona iedzīvotāji, kuri tajā piedalījās.

 

Ar savu klātbūtni viņi parādīja, ka nav apmierināti ar valstī notiekošo, Saeimas un valdības darbu.

 

Taču šoreiz, salīdzinot ar 2007. gada novembra miermīlīgo lietussargu revolūciju, mītiņš Doma laukumā pie Saeimas vakarpusē pārauga vardarbībā. Vairāki simti protestētāju, pārsvarā agresīvi noskaņoti jaunieši, apmētāja Saeimas ēku un policistus ar pudelēm, bruģakmeņiem un citām lietām, kas bija pa rokai.

 

 

Nekārtības Vecrīgā sākās īsi pirms pulksten 19, kad Doma laukumā noslēdzās sapulce ar aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu. Doma laukumā bija sapulcējušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

 

Apvaicātie smiltenieši, akcijas dalībnieki, ar nožēlu secina, ka protestētāju mazākuma agresīvā uzvedība metusi ēnu uz miermīlīgo sapulci Doma laukumā. "Vajadzētu taču tagad runāt un iztirzāt to, kas labs vai slikts bija mītiņā, taču valdība runā tikai par kaušļiem. Tas ir bēdīgākais," atzīst Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons.

Arī pasaules mediji, ziņojot par notikumiem Rīgā, galvenokārt pievērsuši uzmanību pēc mītiņa notikušajām nekārtībām.

 

Smiltenietis Verners Pudāns, kurš tobrīd atradās pie Saeimas ēkas un redzēja notiekošo, arī to, kā cilvēki izsit Saeimas logus, domā, ka "speciāli bija norīkoti zēni, kuri to izdarīja, bet pārējie bija sadzērušies".

 

"Normāli cilvēki tā nedara un neālējas. Policija skatījās. Tai laikam vajadzēja, lai speciāli nedaudz būtu troksnis. Tad bija komanda, un momentā aizvāca cilvēkus no Saeimas kāpnēm. Tad sākās pie bibliotēkas. Notika režisūra. Es redzēju, ka režisori staigāja apkārt un taisīja to visu," stāsta V. Pudāns.

 

 

Viņš tobrīd līdz ar citiem cilvēkiem bija iestrēdzis pie Saeimas ēkas, kur devās, lai iedegtu svecīti pie janvāra barikāžu atceres zīmes. Vēlāk policisti bloķēja izeju. "Nelaida gar Saeimu pa ielu. Palaida tikai Repši un deputātus," ievēroja V. Pudāns.

 

Laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone jau protesta akcijā Doma laukumā ievēroja iereibušus jauniešus un intuitīvi nojauta, ka varētu notikt kaut kas nelāgs.

 

Pārpildītajā Doma laukumā viņa atrada brīvu vietu skatuves aizmugurē pie sastatnēm, kur jau bija sapulcējušies daudz krievu un latviešu valodā runājoši un jau iereibuši jaunieši. "Atšķirībā no lietussargu revolūcijas, kur valdīja pacilāts, vienots noskaņojums, šoreiz sajūtas bija visai nepatīkamas," iespaidos dalās I. Johansone.

 

 

"Netālu stāvošo jauniešu sarunas neliecināja, ka viņi nesaprot, uz kurieni ir atnākuši un pret ko protestē, kaut arī izkliedza saukļus "Atlaist Saeimu!". Kad uzstājās partijas "Sabiedrība citai politikai" politiķis Artis Pabriks, vairākas meitenes sačukstējās un prasīja cita citai, kas tas tāds, vai prezidents?"

 

I. Johansone uzskata, ka nevar viennozīmīgi pateikt, ka pēc protesta akcijas sekojošās nekārtības ir tikai vienkāršs huligānisms, jo notikušajam pamatā ir arī cilvēku saērcinātība par to, kas šobrīd notiek Latvijā. Cilvēku agresīvo noskaņojumu apliecināja arī plakāti ar tekstiem gan latviešu, gan krievu valodā, piemēram, "Mēs jūs nevēlējām, lai jūs melotu, krāptu un sevi slavētu".

 

"Vispārējā gaisotne valstī šobrīd ir ļoti negatīva. Nav normāli, ka tautai ir jāekonomē un jāsavelk jostas, bet valstsvīru maciņi nekļūst plānāki," piekrīt "Ziemeļlatvijas" galvenā redaktore.

 

V. Pudāns ar nožēlu atzīst, ka valdība par tautas pirmo protesta izpausmi - lietussargu revolūciju - tikai paņirgājās. "Ja valstsvīri ir kurli un nedzird, tad cilvēki met ar akmeni logā, lai viņus sadzirdētu," secina smiltenietis.

 

I. Ādamsons protesta akcijā Doma laukumā piedalījās, lai parādītu savu nostāju pret valsti, valdību un Saeimu.

 

 

Viņu neapmierina situācija lauksaimniecībā. "Viss tiek izpārdots. Var pat būt, ka valstī mums nekas vairs nepieder un varbūt mēs par velti te šūmējamies. Pēc protesta akcijas ar paziņām spriedām, - ja būtu jaunāki, tad krāmētu čemodānus un brauktu prom no Latvijas," saka zemnieks.

 

Uz mītiņu Rīgā aizbrauca daudz smilteniešu, pat iestāžu kolektīvi. Doma laukumā muzicēja Pētera Vilka diriģētais pūtēju orķestris "Smiltene".

 

Pirms protesta akcijas cilvēkus piedalīties šajā manifestācijā aicināja partijas "Pilsoniskā savienība" biedre, Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina. Viņu tagad māc bažas, kā pēc mītiņa notikušās nekārtības atsauksies uz demokrātijas pamatiem Latvijā.

 

"Vieglākais ir pateikt, ka visi, kuri piedalījās mītiņā, ir vainīgi pie tā, ka izdemolēta Vecrīga. Taču neviens no organizatoriem neaicināja uz vardarbību un nekārtībām, un mēs arī nebraucām ar tādu domu," uzsver I. Vergina.

 

 

Viņa secina, ka notikušais varētu būt pagrieziena punkts opozīcijas partiju vienotībā, un uzsver, ka koalīcijas partijām jāuzņemas atbildība par to, ka otrdienas vakarā Rīgā latviešu puiši - protestētāji un policisti - tika nostādīti cits pret citu.

 

Ir arī iedzīvotāji, kuri neatbalsta otrdien Doma laukumā notikušo protesta akciju. "Man nav pārliecības, ka tagad būtu īstais laiks prasīt atlaist Saeimu un ka mēs varētu šādā veidā iegūt citas 100 daudz gudrākas galvas. Katram jāstrādā savs darbs un jālabo tās kļūdas, kas pieļautas," saka Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētāja Tigna Podniece (Tautas partija).

 

Viņa gan piebilst, ka ne viss, kas noticis valstī, ir labi un pareizi, piemēram, valdības attieksme pret pašvaldībām, tai skaitā arī Tautas partijas pārstāvju nostāja. "Ir liela atšķirība, kā mēs strādājam un kā tur strādā. Acīmredzot mūsu godaprāts un vērtību sistēma dažkārt ir atšķirīga," saka T. Podniece.

Fotoreportāža šeit!