Pēta Kārķu akmens krāvumus

2009. gada 13. janvāris 08:04

963

Šodien Latvijas Dabas muzejā Rīgā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Jānis Klētnieks interesentiem pastāstīs par atklātajiem akmens krāvumiem Kārķu pagastā.

Šādu pārrunu un lekciju pēcpusdienu Dabas muzejā reizi mēnesī rīko dabas pieminekļu pētnieks un publicists Guntis Eniņš, lai ar saviem pētījumiem cits citu varētu iepazīstināt dabas draugi.

J. Klētnieks "Ziemeļlatvijai" pastāstīja, ka atklātie akmens krāvumi Kārķu pagastā ir interesants un savdabīgs dabas veidojums, kas par tādu kļuvis daudzu jo daudzu gadu laikā. Zīmīgi, ka citur mūsu rajonā tādi krāvumi līdz šim vēl nav atrasti.

"Pagasta teritorijā esam konstatējuši trīs tādus veidojumus - Angšalu, Lūķu un Lāčkalnu krāvumus. Pagaidām ir grūti noteikt, kad tieši tie radušies, jo trūkst ziņu par analogiem veidojumiem, kuri būtu vēsturiski datēti.

Kārķēnieši akmeņu salikumus atklāja pirms trim gadiem. Mēs akmeņus pētījām un izdarījām mērījumus pērn maijā. Viena no versijām ir tāda, ka krāvumi izveidoti, cilvēkiem atbrīvojot laukus no akmeņiem, taču tas ir tikai pieņēmums," stāsta J. Klētnieks.

Viņš domā, ka ir pārsteidzīgi minētās akmens grēdas uzskatīt par kādu senu reliģisku rituālu kulta vietu, jo pazīmes, kas par to liecinātu, nav atrastas.

"Man gan nav nekas iebilstams, ja paši vietējie iedzīvotāji būtu radījuši nostāstus un leģendas par šiem krāvumiem, jo tas tikai padarītu spilgtāku attiecīgo vietu atpazīstamību un interesantāku dabas draugiem," apliecina J. Klētnieks.

Pēc viņa uzskata, šobrīd atklāto krāvumu galvenā vērtība ir tā, ka tie ir savdabīgs dabas veidojums, kas papildina Latvijas ainavu.

"Mūsdienās Latvijas daba ir kļuvusi ļoti industrializēta. Tā ir pārveidota, lai kalpotu lauksaimnieciskajai ražošanai, tādēļ ir būtiski saglabāt vietas, kas atklāj šīs zemes pirmatnīgumu. Es ļoti pozitīvi vērtēju Kārķu pagasta pašvaldības un iedzīvotāju centienus sakārtotas vides uzturēšanā un dabas retumu aizsardzībā. Arī minēto akmens krāvumu vietas lēmējvara ir sakopusi," saka J. Klētnieks.

Viņš piebilst, ka Ziemeļlatvija vispār ir ļoti bagāta akmeņiem, kas dažviet radījuši interesantus veidojumus. Tādi atrasti arī pie Valmieras. Tur tos savā aprūpē ņēmuši Valmieras dabas draugi.

"Nekas daudz mūsu zemes dabā no senajiem laikiem nav saglabājies, tādēļ liela nozīme ir katram interesantam objektam, ko izdevies atklāt un saglabāt," secina J. Klētnieks

Kārķu pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Sandra Pilskalne stāsta, ka krāvumu attīrīšana no apauguma un sakopšana ir bijis vairāku gadu darbs. "Tā mērķis bija saglabāt senas un interesantas vērtības dabā. Uzrakstījām projektu Vides aizsardzības fondam, un tas mūsu ieceres atbalstīja. Talkās piedalījās pagasta iedzīvotāji, Vides aizsardzības fonda un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbinieki," saka S. Pilskalne.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pēta Kārķu akmens krāvumus

Kategorijas