Dārzā ar zāģi – tikai nepacietīgākie

2012. gada 1. februāris 09:07

299

Mazdārziņu saimniekiem februārī nebūtu jāķeras pie instrumentiem, lai dotos veidot augļu koku vainagus, norāda augļkopības eksperts Edgars Rubauskis, iesakot šo laiku izmantot, uzasinot šķēres un zāģus: «Ja ļoti vēlas, var, protams, izzāģēt sausos, nokaltušos zarus.» Augļkopības institūta pētnieks skaidro, kā koka augšanu ietekmē zaru griešanas laiks, un stāsta par paņēmieniem, kurus izmantot, lai rosība ziemas vidū kociņiem nenodarītu skādi.

Līdz pašam zaram nezāģēLai kokam mazāk kaitētu sals, zari zāģējami, atstājot tā sauktos celmiņus. Tos vēlāk siltākā laikā var izgriezt vai izzāģēt līdz valnītim pie saauguma vietas. «Ērtāk vainagus veidot būs tad, kad pašam nesals ne rokas, ne kājas. Tas varētu būt marta beigās, aprīlī,» uz apdomību rosina dārznieks.

Vainagu var veidot arī vēlāk. Pirms pašas pumpuru plaukšanas vai tad, kad tie jau mazliet veras, būtu veidojami tie koki, kurus nepieciešams atjaunot, spēcināt to augšanu. Ja vainags jāretina vai jāmazina koka augums, to vajadzētu darīt pēc iespējas vēlāk, arī ziedēšanas laikā vai pēc tās. Ja doma retināt vainagu tā, lai mazinātos zaru daudzums un tie neataugtu, tad labāk to darīt vasarā - jūlija beigās.

Potvasks ziemā nederēsJa zarus izgriež līdz valnītim, brūces vislabāk apstrādāt ar speciālu ziedi «Lerāns», kurā krāsai pievienots arī fungicīds, kas pasargās no iespējamās zaru vēžu infekcijas. «Svarīgi ļaut brūcēm apžūt, tāpēc nebūtu izmantojams potvasks vai krāsa,» saka speciālists.

Ja nav drošības par savu veikumu un spēju augļu koku pasargāt no slimībām, resnākos zarus labāk zāģēt, atstājot lielus celmus. Griezuma plaknei nevajadzētu būt horizontālai, jo uz virsmas var uzkrāties mitrums, kas kavēs brūces apžūšanu, līdz ar to tā var būt pateicīga vide slimību attīstībai. Celmi noteikti jāatstāj zariem, kuru diametrs griezuma vietā lielāks par septiņiem centimetriem, jo tādas brūces tāpat nekad pilnībā neaizaugs.

Kā veidot vainagu jaunam kociņamJa iepriekšējos gados iegādāts augļu kociņš, kas sākumā izskatījies kā stiba ar saknēm, tam nepieciešams rūpīgi izveidot vainagu. Lai veicinātu augšanu, kociņa (stāda) gals un vēlāk arī sānzari, kas veidosies par skeletzariem un galotni, ir apgriežami. Jo stiprāk īsinās, jo spēcīgāka augšana tiks panākta.

Nezarota stiba īsināma apmēram 1 - 1,10 metru augstumā virs zemes. «Nedrīkst ļaut veidoties zariem līdz 80 centimetru augstumam no zemes,» uzsver dārzkopis.

0,80 - 1,10 metru augstumā tad arī ieveidojami pamatzari. Ja šajā posmā jau ir zari, jāizvēlas attiecīgs skaits skeletzaru. Tie nedrīkst veidot šauru leņķi ar galotni, tiem jābūt ar valnīti, lai būtu izturīgi. Zariem nevajadzētu atrasties pretī viens otram. Šie zari nedrīkst būt spēcīgāki par galotni, respektīvi, nevar būt resnāki par stumbru zara atiešanas vietā.

Cik zaru atstātJa tā ir pundurābelīte, skeletzaru jeb pamatzaru funkcijām atstājami pieci seši zari. Ja koks ir uz vidēja auguma vai sēklaudžu potcelma un doma veidot saplacinātu vainagu, jāizvēlas divi trīs skeletzari, atstāj tos, kas jau atrodas vēlamās rindas virzienā.

Savukārt plūmēm un ķiršiem, ja plāns veidot apaļu vainagu, sākumā jāizvēlas trīs četri zari.Kad nederīgie zari no vainaga izņemti, atstātos skeletzarus var īsināt, lai veicinātu to augšanu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dārzā ar zāģi – tikai nepacietīgākie

Kategorijas