Pašai savs mājas gariņš

2012. gada 1. februāris 08:52

1715

Tapošana, filcēšana, rotaļlietu gatavošana, adīšana un kaklarotu darināšana dažādās tehnikās - to visu pilskalniete Natālija Grīnvalde sauc par savu vaļasprieku.

Natālija ir sākumskolas skolotāja Neretā. Lai gan rokdarbi viņai patikuši vienmēr, pamatīgāk ar radošajām lietām aizrāvusies pirms dažiem gadiem, kad likvidēja viņas darbavietu - Pilskalnes pamatskolu - un gandrīz gadu nācās dzīvot mājās.

Tik vienā eksemplārā«Esmu iesaistījusies Rites tautskolas aktivitātēs - piedalos tās rīkotajos kursos un semināros. Tur arī no kādas dānietes iemācījos tapot, un no tā laika šī nodarbe ir mana sirdslieta,» atzīst pilskalniete. No krāsainas dzijas tapotas īsas un garas šalles, kleitas, bolero jaciņas un lakati un pat šalle ar vienu piedurkni. «Ja darbā rodas kļūme, nekad neturpinu ar domu: ai, gan jau neviens nepamanīs. Vienmēr izārdu un sāku no jauna. Ar citiem rokdarbiem ir tā - ļoti daudz meklēju idejas, kas varētu noderēt darbā ar bērniem. Lai viņus ieinteresētu, vienmēr jāpiedāvā kas līdz šim neredzēts. Tomēr visa pamatā ir divas lietas: pašu darinātais ir simtkārt mīļāks par veikalā nopērkamo, un tas vienmēr būs tikai vienā eksemplārā.

Vecīša maisā - pašdarinātas dāvanasNatālija arī ikdienā ir spilgta un pamanāma, bet pašas radītās rotas, lakati un aksesuāri viņas personību iekrāso vēl vairāk. Rites tautskolā apgūtas jaunas metodes rotaslietu, suvenīru un apģērba darināšanā. Natālija iedvesmojas no internetā atrodamajiem materiāliem, no citiem cilvēkiem vai nejauši ieraudzītām oriģinālām lietām.

Ziemassvētkos rokdarbniece savu ģimeni un draugus cenšas pārsteigt ar pašdarinātām dāvanām. «Ļoti priecājos, ka rokdarbi atkal ir modē. Pirms pāris gadiem sabiedrībā valdīja stereotips, ka tikai omītes ada un tamborē, bet tagad ar to nodarbojas arvien jaunāki cilvēki. Darinot krelles, šujot brošiņu vai tapojot apģērbu, es vienmēr domāju par cilvēku, kuram šī lieta domāta. Manuprāt, tad dāvana ir divtik vērtīga, jo izstaro mīlestību, siltumu un labas domas,» pārliecināta Natālija.

Puķupods čībā«Pagājušajā vasarā iemācījos darināt kaklarotas fimo tehnikā. Ar materiālu strādā līdzīgi kā ar plastilīnu, ir ļoti viegli un patīkami darboties. Knifs ir tāds, ka masas veidojumus pēc tam uz divdesmit minūtēm ieliek karstā cepeškrāsnī sacietēt. Arī filcēšana ir vispusīga tehnika, tajā var gatavot visu ko. Vismīļākais man ir filcētais mājas gariņš, bet kaut kad nākotnē esmu apņēmusies filcēt arī lielas lietas.

Man patīk oriģināli, bet arī vienkārši darbi. Iemācījos adīt čībiņas no vairākiem kvadrātiņiem - ātri un viegli top, ir ērtas un siltas, praktiskas. Vienīgais, kas vajadzīgs, - īpaša dzija. Čību noada lielāku nekā valkātāja kāja, tad ieliek veļasmašīnā diezgan augstā temperatūrā, lai dzija safilcējas un čības ieņem vajadzīgo formu un izmēru. Pirmais mēģinājums man nebija veiksmīgs - pēc mazgāšanas čības, ko adīju sev, nevis sarāvās, bet nezin kāpēc izstiepās tik lielas, ka pat vīram neder. Nekas, toties puķupods tika pie oriģināla «kostīma»!» teic pilskalniete.

«Rites tautskolā bieži uz mācībām ierodas vecāku gadu kundzes. No viņām tik daudz var mācīties! Kādai ir dzirdes aparāts vai nūjiņa, bet viņas aizrautīgi apgūst arvien ko jaunu! Tādos brīžos es domāju - par ko mums gausties, esam vēl jauni. Lūk, tā ir jādzīvo!»

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašai savs mājas gariņš

Kategorijas