Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rajona bezdarbnieku skaits palielinās

Santa Sinka

2009. gada 8. janvāris 10:32

2845
Rajona bezdarbnieku skaits palielinās

"Drīz jau mani zinās visa pasaule. Esmu izsūtījusi savu CV tik daudziem, ka nezinu, kur vēl iet. Neviens pat neuzaicina uz interviju. Vai nezini, kur ir kāda vakance?" izmisīgi saka kāda jauna sieviete bijusī bankas darbiniece. Viņa nav vienīgā, kuras darba meklēšanas pūliņi neatmaksājas.

 

Rindā nav jāstāv diena vai pat divas, tomēr tā ir, jo īpaši dienas pirmajā pusē. Ar papīru kaudzīti rokās kāds nemierīgi staigā pa gaiteni, kāds nedaudz nervozs sēž un gaida savu kārtu, bet cits lasa pie sienas piespraustos bukletus. Tādu ainu var novērot, vairākkārt dienā apmeklējot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles Smiltenes sektoru.

 

 

Tur šā gada pirmajās trijās dienās reģistrēts 21 cilvēks, kurš vēlas saņemt bezdarbnieka statusu. Tas ir vairāk nekā pērnā gada vidū. Ievērojami bezdarbnieku skaits palielinājies 2008. gada decembrī.

 

 

Smiltenes sektora vadītāja Dagnija Diūra teic, ka šie ir cilvēki, kuri pazaudējuši darbu, sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, cilvēki, kuri ilgstoši nav strādājuši vai vēlas saņemt kādu sociālo garantiju no pašvaldībām.

 

Visdažādākie cilvēkiD. Diūra stāsta, ka bezdarbnieku skaits turpina palielināties, bet tas nebūt nav lielākais, kāds reģistrēts Smiltenes sektorā. Uz šo brīdi uzskaitē ir 404 cilvēki, savukārt Valkas filiālē - 591. D. Diūra uzver, ka tie nav tikai Valkas rajona iedzīvotāji. "Tie ir arī cilvēki no citiem rajoniem, jo vairs nav obligāta prasība stāties bezdarbnieku uzskaitē tur, kur ir deklarētā dzīvesvieta," paskaidro NVA Smiltenes sektora vadītāja.

 

Viņa pastāstīja, ka bez darba palikušie, kuri stājušies bezdarbnieku uzskaitē, ir visdažādāko nozaru pārstāvji. Konkrēti neko nevar nodalīt, jo pārstāvētas gandrīz visas nozares. Tie ir gan mazāk atalgoti darbinieki, gan labi atmaksāti speciālisti.

 

Dzīvot grib visiNVA Smiltenes sektorā sastaptais Arvīds Škapars atnācis uz ikmēneša konsultāciju. Gaidot savu kārtu rindā, vīrietis atzīst, ka darba meklējumos veicas slikti. "Meklēju gan, bet iespējas atrast ir ļoti vājas. Vieglāk vasaras mēnešos, tad vismaz ir pagaidu darbi," stāsta vīrietis.

 

 

 Viņš bez darba ir no pagājušā gada septembra. Izdzīvot neesot viegli, jo arī sieva ir bezdarbniece. Abi ir otrās grupas invalīdi un iztiek no invaliditātes pensijas. Tomēr jāpalīdz vēl dēlam, kurš mācās. Meita gan izaugusi un iztikai nopelna pati, dažkārt palīdzot vecākiem.

 

 

"Ir grūti. Darbu esmu meklējis caur paziņām, zvanot uz iestādēm un prasot klātienē darba devējiem. Bet viņi tik atbild, ka brīvu vietu nav," atklāj smiltenietis. Viņš tomēr cer, ka izdosies atrast vismaz pagaidu darbu, piemēram, iesaistīties pilsētas sakopšanas darbos vai vasarā palīdzēt zemniekiem.

 

Līdzīgā situācijā ir arī kāda jauna sieviete, kura vēlējās palikt anonīma. Dažu mēnešu laikā viņa visdažādākajiem uzņēmumiem izsūtījusi vairāk kā 30 CV, bet nesekmīgi. "Neviens pat nav painteresējies, uzaicinājis uz darba pārrunām. Viņiem vienalga, cik tev augstāko izglītību un kāda iepriekšējā darba pieredze. Pat nezinu, ko tālāk iesākt," skumji nosaka bezdarbniece.